Brāļa Bertolda dzirnavas

Brāļa Bertolda dzirnavas (latīņu: Molendinum fratris Bertoldi, vācu: broder Bertoldes molen, Bruder Bertholdes Mühle) bija Zobenbrāļu ordeņa, vēlāk Livonijas ordeņa nocietinājums uz RīgasSalaspils ceļa pie dzirnavu tilta pāri strautam tagadējā Rīgas Ķengaraga apkaimē. Mūsdienās nocietinājuma vieta vairs nav atrodama.

Dzirnavām bijuši četri rati un mūra tornis un līdz 16. gadsimtam tās izmantoja graudu malšanai. Līdzās dzirnavām atradās arī piparu dzirnavas (Pepermole).

Vēsture labot šo sadaļu

Iespējams, ka ūdensdzirnavas celtas Cēsu ordeņa pils komandanta (1208—1217) Bertolda laikā un nosauktas viņa vārdā. Tās atradās netālu no Daugavas, pusjūdzi ārpus Rīgas uz Dreiliņu upītes[1], kas iztecēja no Dreiliņu purva (mūsdienās tur atrodas Rīgas Pļavnieku rajons) un ietecēja Daugavā iepretī Vīberta salai. Livonijas pilsoņu kara laikā 1298. gada sākumā apvienotais Rīgas un Lietuvas karaspēks nesekmīgi mēģināja ordeņa nocietinājumu ieņemt ar kara mašīnām, bet pavasarī to nopostīja. Zināms, ka zeme starp Brāļa Bertolda dzirnavām un Mazjumpravas muižas robežu 1345. gadā piederēja Livonijas ordenim.

Pēc Salaspils pils uzcelšanas 14. gadsimtā dzirnavas zaudēja savu militāro nozīmi. 1429. gadā Livonijas ordenis Brāļa Bertolda dzirnavām piederošo zemi izlēņoja Lambrehtam no Alenes. 1447. gadā mestrs Heidenreihs Finke no Overbergas dzirnavu zemi izlēņoja Cisterciešu sieviešu klosterim. 16. gadsimtā dzirnavas pielāgoja vara apstrādei, bet 17. gadsimtā dzirnavās vēla vadmalu un filcu. Otrā Ziemeļu kara Rīgas aplenkuma laikā 1656. gadā pie dzirnavām atradās Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēka nometne, kuru vēlāk dēvēja par Maskaviešu pakalnu.

Pēc 1841. gada krievu tirgotājs Sidors Kuzņecovs agrāko dzirnavu apkārtnē izveidoja Kuņecova porcelāna fabriku.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Koordinātas: 56°55′23,24″N 24°10′12,19″E / 56.91667°N 24.16667°E / 56.91667; 24.16667