1999. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1999. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas

Amats	Persona	Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents	Guntis Ulmanis (līdz 7. jūlijam)
Latvijas Valsts prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga (no 8. jūlijam)
7. Saeimas priekšsēdētājs	Jānis Straume
Ministru prezidents	Vilis Krištopans (līdz 16. jūlija)	Krištopana Ministru kabinets
Ministru prezidents	Andris Šķēle (no 16. jūlija)	Šķēles 3. Ministru kabinets

1. janvāris — Ekonomikas policijas darbinieki par dienesta pilnvaru pārsniegšanu aizturēja un vēlāk pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu atbrīvoja AS "Ave Lat grupa" uzņēmuma — AS "Latvijas Balzams" ģenerāldirektoru Aleksandru Ivanovu.
2. janvāris:
- Akciju sabiedrība "Latvijas Unibanka" sāka veikt norēķinus jaunajā Eiropas kopējā valūtā — Eiro.
- Latvijā bija jāsāk darboties īrestiesām, taču nepietiekamā finansējuma dēļ tās tiek izveidotas tikai dažās pilsētās. Lai regulētu radušos situāciju, Saeima pieņēma normatīvos aktus, kas apturēja likuma "Par īrestiesām" darbību.
3. janvāris — Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misijā uz Kosovu devās pirmais novērotājs no Latvijas — Zemessardzes virsleitnants Georgs Kerlins.
25. janvāris — airBaltic reģistrēja jurisdiskā statusa maiņu — no SIA uz A/S.^[1]

10. februāris — Latvija kļuva par pilntiesīgu Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti.^[2]
22. februāris — Gulbenes 1. bērnudārzā 21 gadu vecais Aleksandrs Korjakovs nogalināja trīs meitenītes — četrus, piecus un sešus gadus vecas — un ar 39 naža dūrieniem arī grupas audzinātāju. 7. decembrī Vidzemes apgabaltiesa Korjakovam piespriež mūža ieslodzījumu.
22. februāris — Latviju darba vizītē apmeklēja Krievijas Federācijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Baburins.

25. marts — apritēja 50 gadi kopš latviešu tautas deportācijām uz Sibīriju. Par godu šai gadskārtai, cilvēki, iepriekš neplānojot, pie Brīvības pieminekļa izveidoja piemiņas zīmi — Ziedu ceļu.

1. aprīlis — stājās spēkā izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos, kas prasa visu gadu lietot dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturus; ziemā obligāti izmantot ziemas riepas; braucot drīkst lietot tikai tādus mobilos tālruņus, kas aprīkoti ar brīvo roku sistēmu; bērnu pārvadāšanai izmantot speciālus bērnu sēdeklīšus.^[3]
10. aprīlis — dibināta Microsoft filiāle SIA "Microsoft Latvia".
15. aprīlis:
- Latvija pievienojās Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolam un līdz ar to atteicās no nāvessoda miera laikā.^[4]
- LMT pirmoreiz Latvijā sāka piedāvāt jaunākās paaudzes 16 kilobitu SIM kartes, kuru atmiņā ir vieta 250 tālruņa numuriem un 15 īsziņām.^[5]

apvienojās Parks Interneta Serviss un LvNet, izveidojot Latvijā lielāko interneta pakalpojumu sniedzējfirmu ar nosaukumu Parks LvNet (vēlāk — DELFI).

3. jūnijs — visas airBaltic SAAB 340 lidmašīnas tiek aizvietotas ar Fokker 50 gaisa kuģiem.^[1]
17. jūnijs — par Latvijas Valsts prezidenti pirmo reizi Latvijas vēsturē tika ievēlēta sieviete — Vaira Vīķe-Freiberga.
27. jūnijs — Madonas rajona Lazdonas pagasta Rāceņu trasē Latvijas autokrosa čempionāta posma laikā notika avārija, kurā gāja bojā astoņi un ievainojumus guva 27 cilvēki.^[6]

1. jūlijs — Lattelekom tālruņu lietotāji no jebkura tālruņa (analogā vai ciparsignāla tīkla) varēja piezvanīt uz taksofonu. Taksofonu līniju numuri, uz kuriem varēja piezvanīt, bija septiņzīmju un sākās ar cipariem 89.^[5]
8. jūlijs — Vaira Vīķe-Freiberga, nomainot prezidentu Gunti Ulmani, oficiāli kļuva par Latvijas valsts prezidenti.

23. oktobris — Krievijas militāristi atstāja savu Baltijā pēdējo kara pilsētiņu.^[7]

18. novembris — tehnisku iemeslu dēļ izpaliek grandioza svētku uguņošana.
26. novembris — a/s "Parks LvNet" sadarbībā ar Igaunijas lielāko IT kompāniju "MicroLink" publiski paziņoja par Baltijas interneta kompānijas izveidošanu un atklāja jaunas paaudzes interneta staciju — portālu DELFI (www.delfi.lv).^[5]

Tika atvērts Lido ēdināšanas un izklaides komplekss Krasta ielā.
4. decembris — pie Liepājas ostas Ziemeļu vārtu mola vētrā nogrima neliels zvejas kuģis "Sniegs". Lai gan no sešiem kuģa apkalpes locekļiem tika atrastas tika piecu mirstīgās atliekas, par bojāgājušiem tiek uzskatīti visi seši kuģa apkalpes locekļi.^[8]
15. decembris — Latvijā parādījās pirmie premium klases mobilie telefoni Nokia 8850 un Nokia 8210. Viena no būtiskākajām telefona Nokia 8850 atšķirībām bija spēja darboties GSM 900/ GSM 1800 un EGSM 900 frekvenču tīklos.^[5]

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.