Mārtiņsala

Mārtiņsala (vācu: Martinsholm), senāk Baznīcas sala (vācu: Kirchholm) jeb Holma ir bijusī sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus Doles salai, kur sazarojās Ceļa Daugava un Sausā Daugava. Pēc Rīgas HES aizsprosta uzbūvēšanas 1974. gadā tā atrodas ūdenskrātuves dzelmē. Uz tās atradās 12.—13. gadsimta senvietu komplekss ar Salaspils veco pili (latīņu: castrum Holme), baznīcu, ciemu un senkapiem, kuros no 1966. līdz 1974. gadam notika arheoloģiskie izrakumi Ēvalda Mugurēviča vadībā.

Mārtiņsala
Skats no Salaspils pilsdrupām uz Mārtiņsalu
Mārtiņsala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Daugava
Koordinātas	56°50′30″N 24°19′40″E
Administrācija
Latvija

Vēsture

Mārtiņsala (Martinsholm), Andrejsala (Andreasholm) un Doles sala (Insel Dahlen) 19./20. gadsimta mijā

12. gadsimta beigās — 13. gadsimta sākumā Daugavassala Holma (latīniski rakstītajos tekstos: Holme) bija ievērojams Daugavas līvu centrs. Nosaukuma pamatā ir sens vikingu dots vārds, ko viņi atkārtoti lietojuši uz salām izvietotu apmetņu apzīmēšanai (sal. Holm gård — Novgoroda, Stock holm — Stokholma, arī Холм — Holmas pilsēta Krievijā).

1186. gadā tirgotāju kuģu priesteris, vēlāk bīskaps Meinards ar Gotlandes mūrnieku palīdzību Salā uzcēla mūra pili un baznīcu. Te norisinājās "Indriķa hronikā" aprakstītie notikumi — vietējo lībiešu kristīšana un pakāpeniska pakļaušana. 1206. gadā Salas lībiešu vadonis Ako, “kas bija uzkūdījis Polockas kņazu uz karu pret rīdziniekiem, kas bija savācis lietuvjus, sasaucis turaidiešus un visu Līvzemi cīņai”, organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret krustnešiem (kauja pie Salaspils (1206)). Kritušā Ako galvu bīskaps Alberts Rīgā saņēma kā uzvaras zīmi pār Salas lībiešiem.

1255. gadā pils nonāca Rīgas arhibīskapa īpašumā, pēc baznīcas uzcelšanas sala tika dēvēta par Baznīcas salu (Kirchholm). 1298. gadā tā stipri cieta arhibīskapa un Livonijas ordeņa savstarpējās cīņās.