1923. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti Latvijas vēstures notikumi 1923. gadā.
Pasaulē: | 1920 1921 1922 - 1923 - 1924 1925 1926 |
Latvijā: | 1920 1921 1922 - 1923 - 1924 1925 1926 |
Laikapstākļi: | 1920 1921 1922 - 1923 - 1924 1925 1926 |
Sportā: | 1920 1921 1922 - 1923 - 1924 1925 1926 |
Kino: | 1920 1921 1922 - 1923 - 1924 1925 1926 |
Valdības
labot šo sadaļu- Meierovica 2. Ministru kabinets, līdz 1923. gada 26. janvārim
- Pauļuka Ministru kabinets, no 27. janvāra līdz 27. jūnijam
- Meierovica 3. Ministru kabinets, no 28. jūnija
Notikumi
labot šo sadaļu- Rīgā atklāja pirmo speciāli kino vajadzībām pēc arhitekta F. Skujiņa projekta uzcelto kinoteātri Splendid Palace (1952.-2011. gadā kinoteātris "Rīga")
Aprīlis
labot šo sadaļu- 7. aprīlis — parakstīja Latvijas—Krievijas robežas līgumu.
- 16. aprīlis — izsludināja likumu "Par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam".
Augusts
labot šo sadaļu- 16. augusts — stājās spēkā neatkarīgās Latvijas Republikas laika likums "Par Valsts kontroli", saskaņā ar kuru Valsts kontrole kļuva par neatkarīgu koleģiālu iestādi, un šādi tā turpināja darboties līdz 1940. gadam.
Septembris
labot šo sadaļu- 1.—2. septembris — notika tautas nobalsošana par vēlētāju ierosināto likumprojektu, kas paredzēja, ka baznīcas un lūgšanas namus, kurus lieto kādas konfesijas dievkalpojumos, nedrīkst atsavināt vai nodot kādas citas konfesijas vajadzībām.[1]
Novembris
labot šo sadaļu- 1. novembris — Zigfrīds Anna Meierovics Latvijas vārdā parakstīja politiskās savienības līgumu ar Igauniju.[2]
- 11. novembris — sākās parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu "Likums par atlīdzības nokārtošanu valsts zemes fondā ieskaitīto zemju un muižu bijušajiem īpašniekiem". Parakstu vākšana ilgst līdz 2. decembrim. Saeima likumprojektu atbalstīja, tāpēc tautas nobalsošana nenotika.[1]
- 13. novembris — uz trim gadiem par Latvijas Republikas valsts kontrolieri tika ievēlēts Roberts Ivanovs.
Decembris
labot šo sadaļu- 15. decembris — atklāta arhitekta Jāņa Neijas projektētā Meitenes dzelzceļa stacijas jaunā ēka, kas ievērojami cietusi Otrā pasaules kara laikā un pēc kara atjaunota samazinātā apjomā.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 1. janvāris — Vasilijs Kononovs (Василий Макарович Кононов), partizāns, kara noziedznieks (miris 2011. gadā)
- 22. janvāris — Tālivaldis Pētersons, basketbolists (miris 2016. gadā)
- 8. februāris — Ēvalds Vilks, rakstnieks (miris 1976. gadā)
- 29. marts — Ojārs Uldis Aleksis, ķirurgs (miris 2023. gadā)
- 28. aprīlis — Vera Singajevska, aktrise (mirusi 2014. gadā)
- 24. maijs — Pēteris Pētersons, dramaturgs (miris 1998. gadā)
- 26. maijs — Vilnis Detlovs, matemātiķis (miris 2007. gadā)
- 23. jūnijs — Žermēna Heine-Vāgnere, dziedātāja (mirusi 2017. gadā)
- 22. jūlijs — Visvaldis Lāms, rakstnieks (miris 1992. gadā)
- 23. jūlijs — Moriss Halle (Morris Halle), Latvijas ebreju izcelsmes ASV valodnieks (miris 2018. gadā)
- 24. jūlijs — Jānis Kubilis, aktieris (miris 2024. gadā)
- 28. augusts — Velta Līne, aktrise (mirusi 2012. gadā)
- 8. oktobris — Gunārs Cīrulis (Gabriels Civjans), ebreju izcelsmes rakstnieks (miris 2002. gadā)
Miruši
labot šo sadaļu- 8. marts — Krišjānis Barons, folklorists, rakstnieks, publicists (dzimis 1835. gadā)
- 1. aprīlis — Andrejs Priedkalns, sabiedriskais darbinieks, ārsts (dzimis 1873. gadā)
Skatīt arī
labot šo sadaļuAttēlu galerija
labot šo sadaļu-
Kinoteātris Splendid Palace' (arh. Frīdrihs Skujiņš).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Vēstures fakti: vēlēšanas un tautas nobalsošanas 1920. - 1934. gads Arhivēts 2011. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē., web.cvk.lv
- ↑ Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija Arhivēts 2012. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē., historia.lv
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |