1924. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1924. gada notikumi Latvijā.
Pasaulē: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
Latvijā: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
Laikapstākļi: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
Sportā: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
Kino: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
Valsts amatpersonas labot šo sadaļu
Amats | Persona | Piezīmes |
---|---|---|
Latvijas Valsts prezidents | Jānis Čakste | |
Ministru prezidents | Zigfrīds Anna Meierovics (līdz 26. janvārim) | Meierovica 2. Ministru kabinets |
Voldemārs Zāmuēls (no 27. janvāra līdz 18. decembrim) | Zāmuēla Ministru kabinets | |
Hugo Celmiņš (no 19. decembra) | Celmiņa 1. Ministru kabinets | |
1. Saeimas priekšsēdētājs | Frīdrihs Vesmanis |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 1. janvāris — Latvijas valsts pārgāja uz metrisko mēru un svaru sistēmu.
- 25. janvāris—4. februāris — Latvija debitē 1. ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī (Francija) 16 valstu skaitā. Latviju pārstāvēja divi sportisti — ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme. Labākais rezultāts — 7. vieta ātrslidošanā 500 metru distancē.
Februāris labot šo sadaļu
- 2. februāris - Izglītības Ministrijas Pieminekļu valde pieņem lēmumu par Brīvdabas Muzeja izveidi Rīgā.
Aprīlis labot šo sadaļu
- 3.—10. aprīlis — plūdi Daugavā nodarīja postījumus Daugavpilī un Rīgā.
Jūnijs labot šo sadaļu
- 18. jūnijs — nodibināta Latvijas radio biedrība (LRB), aizsākot radioamatierisma kustību Latvijā.
Jūlijs labot šo sadaļu
- 4. maijs—27. jūlijs — vasaras olimpiskajās spēlēs Latvijas republiku pārstāv 41 sportists, taču godalgas gūt neizdodas.
Augusts labot šo sadaļu
- 23. augusts — Pierīgā tika atklāta pirmā degvielas uzpildes stacija Latvijā, to izveidoja Shell. Nedaudz vēlāk tika atklātas vēl vairākas citas DUS. Kopumā Rīgā un tās apkārtnē līdz 1940. gadam tika atklātas 11 šāda veida stacijas.
Septembris labot šo sadaļu
- 11. septembris — Aucei piešķirtas pilsētas tiesības.
Oktobris labot šo sadaļu
- 6. oktobris — Rīgā dibināta studentu korporācija Fraternitas Metropolitana.
Novembris labot šo sadaļu
- 19. novembris — pie LU tika nodibināta ceturtā vecākā studenšu korporācija Imeria.
Decembris labot šo sadaļu
- 2. decembris — izveidota Latviešu folkloras krātuve.
Nezināms datums labot šo sadaļu
- LETA informācijas ieguvē un izplatīšanā sāk izmantot radiosakarus.
Dzimuši labot šo sadaļu
- 19. februāris — Edgars Zveja, dziedātājs (miris 1986. gadā)
- 3. marts — Leo Kokle, gleznotājs (miris 1964. gadā)
- 12. marts — Visvaldis Lācis, publicists, valodnieks, vēsturnieks un politiķis (miris 2020. gadā)
- 8. aprīlis — Broņislava Martuževa, dzejniece (mirusi 2012. gadā)
- 2. jūnijs — Ada Neretniece, latviešu kinorežisore (mirusi 2008. gadā)
- 9. septembris — Elmārs Zemgalis, šahists un matemātiķis (miris 2014. gadā)
- 13. septembris — Antonija Ahero, valodniece un pedagoģe (mirusi 2019. gadā)
- 21. aprīlis — Gunars Saliņš, trimdas dzejnieks (miris 2010. gadā)
Miruši labot šo sadaļu
- 1. oktobris — Jānis Krodznieks, vēsturnieks (dzimis 1851. gadā)
- 17. decembris — Arturs Valters, grāmatnieks, viens no a/s "Valters un Rapa" dibinātājiem (dzimis 1870. gadā)
- 24. decembris — Jānis Ezeriņš, rakstnieks, tulkotājs (dzimis 1891. gadā)
Skatīt arī labot šo sadaļu
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |