1924. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1924. gada notikumi Latvijā.

Pasaulē:	1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927
Latvijā:	1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927
Laikapstākļi:	1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927
Sportā:	1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927
Kino:	1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927

Valsts amatpersonas

Amats	Persona	Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents	Jānis Čakste
Ministru prezidents	Zigfrīds Anna Meierovics (līdz 26. janvārim)	Meierovica 2. Ministru kabinets
	Voldemārs Zāmuēls (no 27. janvāra līdz 18. decembrim)	Zāmuēla Ministru kabinets
	Hugo Celmiņš (no 19. decembra)	Celmiņa 1. Ministru kabinets
1. Saeimas priekšsēdētājs	Frīdrihs Vesmanis

Notikumi

Janvāris

• 1. janvāris — Latvijas valsts pārgāja uz metrisko mēru un svaru sistēmu.
• 25. janvāris—4. februāris — Latvija debitē 1. ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī (Francija) 16 valstu skaitā. Latviju pārstāvēja divi sportisti — ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme. Labākais rezultāts — 7. vieta ātrslidošanā 500 metru distancē.

Februāris

• 2. februāris - Izglītības Ministrijas Pieminekļu valde pieņem lēmumu par Brīvdabas Muzeja izveidi Rīgā.

Aprīlis

• 3.—10. aprīlis — plūdi Daugavā nodarīja postījumus Daugavpilī un Rīgā.

Maijs

• 11. maijs - Durbē tiek dibināta latviešu studentu korporācija Philyronia.

Jūnijs

• 18. jūnijs — nodibināta Latvijas radio biedrība (LRB), aizsākot radioamatierisma kustību Latvijā.

Jūlijs

• 4. maijs—27. jūlijs — vasaras olimpiskajās spēlēs Latvijas republiku pārstāv 41 sportists, taču godalgas gūt neizdodas.

Augusts

• 23. augusts — Pierīgā tika atklāta pirmā degvielas uzpildes stacija Latvijā, to izveidoja Shell. Nedaudz vēlāk tika atklātas vēl vairākas citas DUS. Kopumā Rīgā un tās apkārtnē līdz 1940. gadam tika atklātas 11 šāda veida stacijas.

Septembris

• 11. septembris — Aucei piešķirtas pilsētas tiesības.

Oktobris

• 6. oktobris — Rīgā dibināta studentu korporācija Fraternitas Metropolitana.
• 8. oktobris - Rīgā tiek dibināta latviešu studentu korporācija Fraternitas Vesthardiana.

Novembris

• 12. novembris — atklāts Laimas pulkstenis (kā Lielais pulkstenis).
• 19. novembris — pie LU tika nodibināta ceturtā vecākā studenšu korporācija Imeria.

Decembris

• 2. decembris — izveidota Latviešu folkloras krātuve.

Nezināms datums

• LETA informācijas ieguvē un izplatīšanā sāk izmantot radiosakarus.

Dzimuši

• 19. februāris — Edgars Zveja, dziedātājs (miris 1986. gadā)
• 3. marts — Leo Kokle, gleznotājs (miris 1964. gadā)
• 12. marts — Visvaldis Lācis, publicists, valodnieks, vēsturnieks un politiķis (miris 2020. gadā)
• 8. aprīlis — Broņislava Martuževa, dzejniece (mirusi 2012. gadā)
• 2. jūnijs — Ada Neretniece, latviešu kinorežisore (mirusi 2008. gadā)
• 9. septembris — Elmārs Zemgalis, šahists un matemātiķis (miris 2014. gadā)
• 13. septembris — Antonija Ahero, valodniece un pedagoģe (mirusi 2019. gadā)
• 21. aprīlis — Gunars Saliņš, trimdas dzejnieks (miris 2010. gadā)

Miruši

• 1. oktobris — Jānis Krodznieks, vēsturnieks (dzimis 1851. gadā)
• 17. decembris — Arturs Valters, grāmatnieks, viens no a/s "Valters un Rapa" dibinātājiem (dzimis 1870. gadā)
• 24. decembris — Jānis Ezeriņš, rakstnieks, tulkotājs (dzimis 1891. gadā)

Skatīt arī

• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats