1908. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Pasaulē: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Latvijā: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Laikapstākļi: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Sportā: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Kino: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |


Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 25. janvāris — Rīgā nodibināja Latviešu studentu savienību Patria, kas 1926. gadā kļuva par studentu korporāciju.
Aprīlis
labot šo sadaļu- 28.-30. aprīlis — Rīgas Lielajā ģildē notika Pirmais Baltijas vēsturnieku kongress.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 19. jūnijs — ugunsgrēkā nodega Rīgas Latviešu biedrības nams; līdz ar to savu darbību izbeidza arī Rīgas Latviešu biedrības teātris.
Septembris
labot šo sadaļu- 6. septembris — notika Bolderājas Romas katoļu baznīcas pamatakmens iesvētīšanas svinības.
- 7. septembris — ar Rūdolfa Blaumaņa izrādi "Indrāni" krievu tirgotāju biedrības "Uļej" zālē darbību sāka Jaunais Rīgas teātris.
- 15. septembris — Vidzemes un Kurzemes guberņās atcēla karastāvokli (pēc 1905. gada revolūcijas) nomainot to ar t.s. pastiprināto apsardzību.
- 15. septembris — "Kalna Sprīzdānos" pie Madonas (Sarkaņu pagasts) atvēra meiteņu proģimnāziju, kurā mācības uzsāka 30 skolnieces. Tā bija pirmā šāda statusa mācību iestāde Latvijā.
Novembris
labot šo sadaļu- 1. novembris — Nikolajs II apstiprināja Valsts aizsardzības padomes lēmumu likvidēt Liepājas jūras cietoksni. Ar šo lēmumu tika norakstīti cietokšņa būvei izlietotie 80 miljoni rubļu un līdz ar to Liepāja zaudēja cietokšņa statusu.
Nezināms datums
labot šo sadaļu- pavasaris — Rīgā tika dibināta Latvijas pretalkohola biedrība un Rīgas Latviešu izglītības biedrība.
- Rīgā notika pirmās starptautiskās fotoizstādes atklāšana.
- Rīgas Latviešu biedrības ortogrāfijas komisija valodnieku Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna vadībā izveidoja mūsdienu latviešu ortogrāfijas ("jaunās drukas") principus.
- Rīgā tika dibināta Latviešu skatuves biedrība.
- Augusts Dombrovskis uzcēla Burtnieku māju kā pirmo latviešu inteliģences jaunrades un atpūtas namu.
- Valmierā uzbūvēja pirmo ar elektroenerģiju darbināmo sūkņu staciju, kas aizvietoja zirgvilkmes sūknētavu.
- Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcā nodibināja nodaļu automobiļu ražošanai.
- Abgunstes muižas kungu mājas celtniecības sākums.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 15. janvāris — Ansis Artums, gleznotājs (miris 1997. gadā)
- 9. februāris — Līze Dzeguze, tēlniece (mirusi 1992. gadā)
- 23. februāris — Edgars Zīle, aktieris (miris 1986. gadā)
- 3. aprīlis — Lūcija Vankina, arheoloģe (mirusi 1989. gadā)
- 13. jūnijs — Miķelis Goppers, grāmatizdevējs (miris 1996. gadā)
- 1. septembris — Milda Zīlava, aktrise (mirusi 2002. gadā)
- 27. septembris — Vladimirs Petrovs (Владимир Петров), Latvijas krievu šahists (miris 1943. gadā)
- 11. septembris — Alfrēds Valdmanis, jurists un politiķis (miris 1970. gadā)
Miruši
labot šo sadaļu- 4. septembris — Rūdolfs Blaumanis, latviešu rakstnieks (dzimis 1863. gadā)
Skatīt arī
labot šo sadaļuŠis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |