1908. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kura tad bija Krievijas impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Pasaulē: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Latvijā: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Laikapstākļi: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Sportā: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
Kino: | 1905 1906 1907 - 1908 - 1909 1910 1911 |
NotikumiLabot
JanvārisLabot
- 25. janvāris — Rīgā tika dibināta Latviešu studentu savienība "Patria", kura 1926. gadā kļūst par studentu korporāciju.
JūnijsLabot
- 19. jūnijs — nejaušā ugunsgrēkā nodega Rīgas Latviešu biedrības nams. Līdz ar to savu darbību izbeidza arī Rīgas Latviešu biedrības teātris.
SeptembrisLabot
- 6. septembris — notika Bolderājas Romas katoļu baznīcas pamatakmens iesvētīšanas svinības.
- 7. septembris — ar R. Blaumaņa izrādi "Indrāni" krievu tirgotāju biedrības "Uļej" zālē darbību sāk Jaunais Rīgas teātris.
- 15. septembris — Vidzemē un Kurzemē atcēla karastāvokli (pēc 1905. gada revolūcijas) nomainot to ar t.s. pastiprināto apsardzību.
- 15. septembris — "Kalna Sprīzdānos" pie Madonas (Sarkaņu pagasts) tika atvērta meiteņu proģimnāzija, kurā mācības uzsāka 30 skolnieces. Tā bija pirmā šāda statusa mācību iestāde ne vien Latvijas teritorijā, bet visā toreizējā Krievijā.
NovembrisLabot
- 1. novembris — cars Nikolajs II apstiprināja Valsts aizsardzības padomes lēmumu likvidēt Liepājas jūras cietoksni. Ar šo lēmumu tika norakstīti cietokšņa būvei izlietotie 80 miljoni rubļu. Līdz ar to Liepāja zaudēja cietokšņa statusu.
Nezināms datumsLabot
- pavasaris — Rīgā tika dibināta Latvijas pretalkohola biedrība un Rīgas Latviešu izglītības biedrība.
- Rīgā tika atklāta pirmā starptautiskā fotoizstāde.
- Rīgas Latviešu biedrības ortogrāfijas komisija valodnieku K. Mīlenbaha un J. Endzelīna vadībā vispārējos vilcienos tika izveidota mūsdienu latviešu ortogrāfija (jaunā druka).
- Rīgā tika dibināta Latviešu skatuves biedrība.
- mecenāts Augusts Dombrovskis uzcēla Burtnieku māju kā pirmo latviešu inteliģences jaunrades un atpūtas namu.
- Valmierā izbūvēja pirmo ar elektroenerģiju darbināmo sūkņu staciju, kura aizvietoja zirgvilkmes sūknētavu.
- ar cara Nikolaja II lēmumu Krievu — Baltijas vagonu rūpnīcā nodibināja nodaļu automobiļu lielražošanai.
DzimušiLabot
- 15. janvāris — Ansis Artums, gleznotājs (1997)
- 9. februāris — Līze Dzeguze, tēlniece (1992)
- 3. aprīlis — Lūcija Vankina, arheoloģe (1989)
- 11. septembris — Alfrēds Valdmanis, jurists un politiķis (1970)
MirušiLabot
- 4. septembris — Rūdolfs Blaumanis, latviešu rakstnieks (dzimis 1863.)
Skatīt arīLabot
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |