Andris Ameriks

Latvijas politiķis

Andris Ameriks (dzimis 1961. gada 5. martā Jūrmalā) ir latviešu ekonomists un politiķis. Bijis Saeimas un Rīgas domes deputāts. No 2010. līdz 2018. gadam bija Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova vietnieks. Pārstāv paša izveidoto partiju "Gods kalpot Rīgai!", kuras vadītājs bija no 2012. līdz 2021. gadam. Kopš 2019. gada — Eiropas Parlamenta deputāts.

Andris Ameriks
Andris Ameriks 2009. gadā
Saeimas priekšsēdētāja biedrs
(kopā ar A. Čepāni, A. Jirgenu un J. Straumi)
Amatā
1995. gada 7. novembris — 1998. gada 1. novembris
Priekštecis Aivars Berķis un Andrejs Krastiņš
Pēctecis Indulis Bērziņš un Gundars Bojārs
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks
Amatā
2010. gada 9. novembris — 2018. gada 17. decembris
Priekštecis Ainārs Šlesers
Pēctecis Oļegs Burovs

Dzimšanas dati 1961. gada 5. martā (63 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija LKP
TSP (1994—1996)
DPS (1996—1999)
LDP (1999—2004)
LPP (2004—2007)
LPP/LC (2007—2011)
Gods kalpot Rīgai! (kopš 2012)
Dzīvesbiedrs(-e) Ginta Amerika[1]
Profesija inženieris-sistēmtehniķis
ekonomists
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts
Latvijas Valsts universitāte

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1961. gada 5. martā Jūrmalā.[2][3] Mācījās Jūrmalas 1. vidusskolā, ieguva meistara titulu dambretē.[4] 1984. gadā viņš absolvēja Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, iegūstot inženiera-sistēmtehniķa kvalifikāciju, savukārt 1987. gadā pabeidza Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti tautsaimniecības plānošanas specialitātē, iegūstot ekonomista kvalifikāciju.[5] 1980. gados bija RPI Komjaunatnes sekretārs.[4]

Pirmajos gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas A. Ameriks nodibināja uzņēmumu "Letonija", kas, ņemot kredītus ar procenta likmēm līdz 35% gadā, pirka denacionalizētos īpašumus, tos ieķīlāja, meklēja pārpircējus, palīdzēja cilvēkiem sakārtot īpašumu atgūšanas dokumentus. Šajā laikā Andris Ameriks kļuva par miljonāru.[4]

Darbība Saeimā

labot šo sadaļu

1993. gadā A. Ameriku ievēlēja par 5. Saeimas deputātu no "Saskaņa Latvijai — Atdzimšana tautsaimniecībai" saraksta. 1994. gadā viņš pievienojās jaunizveidotajai Tautas Saskaņas partijai (TSP) un tās Saeimas frakcijai. Bija Saeimas Ārlietu, kā arī Saimnieciskās komisijas loceklis.[6]

1995. gadā no TSP saraksta ievēlēts par 6. Saeimas deputātu un tās pirmajā sēdē kļuva par vienu no diviem Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses biedriem. Bija Saeimas Ārlietu komisijas, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis.[7] 6. decembrī, kad Saeimā bija ieplānots balsojums par Ziedoņa Čevera piedāvāto Ministru kabinetu, tas tika pārcelts uz sēdes beigām, lai uz balsojumu paspētu ierasties arī A. Ameriks. Par spīti tam valdība netika apstiprināta.[8]

1996. gadā Andris Ameriks TSP pieprasīja apvienoties ar Demokrātisko partiju "Saimnieks" (DPS), pretējā gadījumā draudot partiju pamest. Priekšlikumu noraidīja un Ameriks izstājās no TSP, pievienojoties DPS.[9] No partijas saraksta kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā, tomēr saraksts nepārvarēja 5% barjeru.[10]

Darbība Rīgas domē

labot šo sadaļu

Pēc zaudējuma vēlēšanās Z. Čevers atkāpās no DPS vadītāja amata un 1998. gada 30. novembrī A. Ameriku ievēlēja par partijas jauno priekšsēdētāju.[11] Līdzšinējais līderis Z. Čevers nepretendēja uz partijas amatiem, uzņemoties atbildību par DPS sakāvi vēlēšanās. 1999. gada vasarā A. Amerika vadībā partiju pārdēvēja par Latvijas Demokrātisko partiju (LDP) un noteica sociāldemokrātisku ievirzi (partiju pameta tās iepriekšējais līderis Z. Čevers).[12]

2001. gadā A. Ameriks no partijas saraksta kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un bija tās kandidāts domes priekšsēdētāja amatam.[2] Domē tika ievēlēti 2 LDP pārstāvji, tai skaitā A. Ameriks.[13] LDP frakcija atbalstīja Gundara Bojāra ievēlēšanu domes vadītāja amatā. Andris Ameriks kandidēja uz G. Bojāra vietnieka amatu, tomēr netika ievēlēts.[14] Kā koalīcijas biedrs A. Ameriks ieguva amatu Rīgas brīvostas valdē, tika iecelts arī par pilsētas attīstības komitejas vadītāju.[4]

2004. gada maijā partija kongresā nobalsoja par likvidēšanos. Tajā pašā mēnesī A. Ameriks pievienojās Aināra Šlesera vadītajai Latvijas Pirmajai Partijai (LPP).[9] 30. septembrī viņš tika ievēlēts par partijas jaunizveidotās Rīgas nodaļas priekšsēdētāju.[15] 2005. gadā A. Ameriku no LPP saraksta atkārtoti ievēlēja Rīgas domē.[16] Viņš zaudēja amatu Attīstības komitejā, tomēr tā vietā sāka vadīt Īpašumu un privatizācijas komiteju. Šajā viņa darbības posmā presē izplatījās ziņas par A. Amerika iespējamo korumpētību.[4]

2009. gadā A. Ameriku no LPP/LC saraksta atkārtoti ievēlēja par Rīgas domes deputātu. Viņš kļuva par frakcijas vadītāju, kā arī saglabāja amatu īpašumu komitejas vadībā. 2010. gadā, kad viņa partijas biedrs Ainārs Šlesers tika ievēlēts Saeimā, A. Ameriks pārņēma vakantos Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka krēslus.[17] 2012. gadā A. Ameriks izveidoja partiju "Gods kalpot Rīgai!", kura nākamā gada Rīgas domes vēlēšanās piedalījās kopējā sarakstā ar Rīgas mēra Nila Ušakova vadīto apvienību "Saskaņas Centrs". Apvienība guva uzvaru vēlēšanās un N. Ušakovs un A. Ameriks saglabāja divus augstākos amatus pašvaldības vadībā.

Saistībā ar virkni korupcijas skandālu Rīgas domē (skaļākais no tiem ir Pētera Stranča un Raimonda Janitas notiesāšana 2012. gadā par 1 000 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu no uzņēmējas Ināras Vilkastes; tomēr kukuļa adresāts tā arī netika konstatēts) A. Ameriks neoficiāli tiek dēvēts par Mr. 20%,[18][19] Divdesmitnieku[20] un Misteru Tventiju.[21] A. Amerika līdzdalība kukuļdošanas skandālos nav pierādīta.

2017. gada Rīgas domes vēlēšanās A. Ameriks kandidēja kopējā "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" sarakstā, tika ievēlēts domē un saglabāja arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka amatu. 2018. gada 17. decembrī pēc uzņēmuma Rīgas satiksme transportlīdzekļu iepirkuma korupcijas skandāla atkāpās no vicemēra amata, paliekot domes deputāts.[22]

2023. gada maija sākumā KNAB rosināja Ģenerālprokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret Ameriku un trīs citām bijušajām Rīgas domes amatpersonām sakarā ar aizdomām par to, ka no 2018. gada maija līdz 2020. gada aprīlim viņi guvuši nelegālus ienākumus no korupcijas shēmas par pasažieru pārvadāšanu ar braukšanas maksas atvieglojumiem.[23]

Eiropas Parlamentā

labot šo sadaļu

2019. gada maija vēlēšanās ievēlēts Eiropas Parlamentā no partijas "Saskaņa" saraksta. 2021. gada novembrī A. Ameriks pirmo reizi nekandidēja uz partijas "Gods kalpot Rīgai!" vadītāja amatu, kuru ieņēma Oļegs Burovs.

1987. gadā viņa ģimenē piedzima dēls Agris Ameriks, programmētājs un politiķis, tēva partijas biedrs. Dēls kandidēja 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās un 10. Saeimas vēlēšanās, taču neveiksmīgi.[24][25] 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās tika ievēlēts Rīgas domē, kur darbojās vienā frakcijā ar tēvu.

  1. Bagātākie cilvēki Latvijā, patiesā labuma guvēji Arhivēts 2018. gada 12. janvārī, Wayback Machine vietnē. Toms Ostrovskis/TVNET, 2016. gada 31. oktobrī
  2. 2,0 2,1 «Andris Ameriks (Latvijas Demokrātiskā partija)». Delfi. 2001.02.16. Skatīts: 2010.12.04.
  3. «Nekustamo īpašumu tirgotāji, apsaimniekotāji, attīstītāji - miljonāri». Dienas Bizness. 2009.06.19. Skatīts: 2010.12.04.[novecojusi saite]
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Līga Lazdiņa. «Amerika darbi». Diena, 2008. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 5. decembrī.
  5. «Par Rīgas vicemēru kļuvis Andris Ameriks». Apollo. 2010.11.09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. martā. Skatīts: 2010.12.04. Arhivēts 2012. gada 23. martā, Wayback Machine vietnē.
  6. «Andris Ameriks». 5. Saeima. Skatīts: 2010.12.04.
  7. «Andris Ameriks». 6. Saeima. Skatīts: 2010.12.04.
  8. «Šajās dienās». Ievanda. 1995.12.07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010.12.04..
  9. 9,0 9,1 «2. Andris Ameriks * * *». Delna. Skatīts: 2010.12.04.[novecojusi saite]
  10. «Andris Ameriks». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. septembrī. Skatīts: 2010.12.04.
  11. Nellija Ločmele. «Saimniekam jauns līderis - Ameriks». Diena, 1998. gada 30. novembrī. Andris Ameriks ar lielu balsu pārsvaru ievēlēts par Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšsēdētāju sestdien partijas ārkārtas kongresā.
  12. «Ziedonis Čevers pamet Demokrātisko partiju». Diena. 1999. gada 8. decembrī. Bijušais Demokrātiskās partijas Saimnieks līderis Ziedonis Čevers un agrākais pašvaldību valsts ministrs Ēriks Zunda izstājušies no partijas pēc tās lēmuma pārdēvēties par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi.
  13. «Latvijas Demokrātiskā partija». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2010.12.04.
  14. «Iezīmējas jauns spēku samērs Rīgas domē». Delfi. 2001.04.04. Skatīts: 2010.12.04.
  15. «Iezīmējas jauns spēku samērs Rīgas domē». Delfi. 2004.09.30. Skatīts: 2010.12.04.
  16. «Latvijas Pirmā Partija». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. janvārī. Skatīts: 2010.12.04.
  17. «Rīgas vicemērs – Andris Ameriks». BNN. 2010.11.09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 14. novembrī. Skatīts: 2010.12.05. Arhivēts 2010. gada 14. novembrī, Wayback Machine vietnē.
  18. Ozoliņš, Aivars. «Stabiņa un dzīvokļi, Ušakovs un 'otkati»[novecojusi saite]. Delfi, 2012. gada 20. septembrī
  19. «Америкс: не понимаю, почему меня зовут ”Мистер 20 процентов”». Delfi. 2012-10-23.
  20. Sakss, Nils. «Ameriks kalpos Rīgai. Godīgi». Pietiek.com, 2012. gada 19. martā.
  21. Kamorzins, Averijs. «Вице-мэр Риги Андрис Америкс оправдал кличку «Мистер Твенти»». Kompromat.lv. 2012. gada. 2. jūnijā.
  22. «Ameriks atkāpjas no Rīgas vicemēra amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2018-12-17.
  23. Rosina kriminālvajāšanu pret Ušakovu un vēl 4 personām par 10 miljonu eiro zaudējumiem Rīgai lsm.lv 2023. gada 11. maijā
  24. Dainis Lemešonoks. «Pirmie brauc, pirmie sasēžas?». Latvijas Avīze, 2009. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 4. decembrī.[novecojusi saite]
  25. «Agris Ameriks». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 30. decembrī. Skatīts: 2010.12.04.