2001. gads Latvijā

Šeit ir apkopoti 2001. gada notikumi Latvijā un ar Latviju saistīti notikumi pasaulē.

Valsts amatpersonas Labot

Gada putns — ūpis

1. janvāris — Darbu sāka jauna valsts iestāde — Datu valsts inspekcija, kuras pienākumus nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums.
2. janvāris — Tieslietu ministre Ingrīda Labucka un kultūras ministre Kārina Pētersone parakstīja pieņemšanas un nodošanas aktu, saskaņā ar kuru valsts arhīvi no Tieslietu ministrijas pārgāja Kultūras ministrijas pārraudzībā.

11. marts — notika pašvaldību vēlēšanas.
27. marts — par Rīgas Domes priekšsēdētāju tika iecelts Gundars Bojārs.
30. marts — iestāšanās Eiropas Savienības sarunu vadītāju sanāksmē tika pieņemts lēmums par sarunu uzsākšanu astoņās sadaļās un slēgtas sarunu sadaļas "Brīva preču kustība" un "Kultūra un audiovizuālā politika".^[2]

17. maijs — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva kapitāla kustība", "Uzņēmējdarbības likumdošana" un atklātas sarunas sadaļās "Nodokļi" un "Finansu kontrole".^[2]
25. maijs — Rīgas Zooloģiskajā dārzā tika atklāta Tropu māja.

12. jūnijs — iestāšanās ES Starpvaldību konferencē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva pakalpojumu kustība" un "Sociālā politika un nodarbinātība".^[2]
27. jūnijs — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tika slēgtas sarunu sadaļas "Brīva personu kustība" un atklātas sarunas sadaļā "Sadarbība tieslietās un iekšlietās".^[2]
29. jūnijs — Latvija iesniedza Eiropas Komisijai Nacionālo progresa ziņojumu.^[2]

16.—20. jūlijs — Latvijā darba vizītē ieradās Ginters Ferhoigens, Eiropas Komisijas komisārs, kas bija atbildīgs par Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumiem.^[2]
24. jūlijs — pēc restaurācijas notika Brīvības pieminekļa atkalatklāšana.

17.—19. augusts — Rīgā notika Rīgas 800 gadu jubilejas svinību kulminācijas pasākumi. Pasākumus apmeklēja vairāk, kā 1,5 miljoni cilvēku.

25.—26. oktobris — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tiek slēgtas sarunu sadaļas "Zivsaimniecība" un "Muitas savienība".^[2]

8.—9. novembris — Latvijā viesojās Velsas princis Čārlzs.
28. novembris — iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksmē tiek slēgtas sarunu sadaļas "Vide", "Konkurences politika" un "Finansu kontrole".^[2]

7. decembris — uz neapsargātas dzelzceļa pārbrauktuves Ogres rajona Jumpravā notika pasažieru vilciena Rīga–Aizkraukle un kravas automašīnas sadursme. Negadījumā gāja bojā divi un cieta vēl divi automašīnā braucošie cilvēki, slimnīcā tika nogādāts arī vilciena mašīnista palīgs. No sliedēm noskrēja divi vilciena vagoni.^[3]
21. decembris — pēc Einara Repšes lūguma Saeima lēma par viņa atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata; par LB prezidentu tika ievelēts Ilmārs Rimšēvičs.

3. aprīlis — Juris Sinka, politiķis (dzimis 1927. gadā)
15. oktobris — Jānis Laukroze, tiesnesis (dzimis 1932. gadā)
28. oktobris:
- Viktors Kuničs, ūdensmotorsportists (dzimis 1963. gadā)
- Ģirts Ostenieks, skeletonists (dzimis 1968. gadā)
5. novembris — Ervīns Jonass, autosportists (dzimis 1975. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.