1927. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1927. gada notikumi Latvijā.

Notikumi labot šo sadaļu

1. februāris — likvidēts Finanšu ministrijas Kredīta departaments un tā funkcijas nodotas Valsts saimniecības departamentam. Šī departamenta Valsts budžeta nodaļas pārziņā atradās Valsts grāmatvedība un Valsts kase.
17. februāris — pie Latvijas Universitātes dibināta latviešu studenšu korporācija "Selga".

8. aprīlis — pēc tam, kad nedz Zemnieku savienības, nedz sociāldemokrātu izvirzītie prezidenta kandidāti nespēja savākt nepieciešamo 51 balsi, Saeima ar 73 balsīm, 23 deputātiem balsojot pret un vienam atturoties, par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Gustavu Zemgalu.^[1]

20. maijs — pēc pārbaudes izmēģinājumiem Biskajas līcī Latvijas zemūdenes "Ronis" un "Spīdola" atgriezās Liepājas Kara ostā.

15. jūnijs — skolu muzeja preparators Kārlis Grigulis pirmo reizi Latvijas teritorijā tika konstatējis jaunu putnu sugu — ezera ķauķi (Acrocephalus scirpaceus), kas tajā laikā bija ienācējs no dienvidiem.

27. jūlijs — Lielupē notika Latvijas airētāju savienības (LAS) rīkotā starptautiskā regate.

Jānis Daliņš uzstādīja savu pirmo Latvijas rekordu — 5 kilometru soļojumā ar laiku 28:18,4.

18. novembris — ar Jāzepa Mediņa operas "Vaidelote" pirmizrādi uz Nacionālās operas skatuves tika iestudēta sestā latviešu oriģinālopera.

17.—18. decembris — notika tautas nobalsošana par likumprojektu "Likums par pavalstniecības likuma pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu". No 1 120 026 balsstiesīgajiem pilsoņiem tautas nobalsošanā tika nodotas tikai 242 798 derīgas balsis. Līdz ar to likumprojekts tautas nobalsošanā netika pieņemts.^[2]

Francis Aleksandrs Balodis veica arheoloģiskos izrakumus Slatē un Raunas Tanīsa kalnā.
noslēgts Latvijas–PSRS tirdzniecības līgums.
uz Botānikas laboratorijas bāzes tika izveidots Augu fizioloģijas un anatomijas institūts.
dibināts pārtikas pārstrādes uzņēmums ar nosaukumu "Rīgas piena centrāle", nākamā a/s "Rīgas piena kombināts".
tika atklāts Rīgas pilsētas stadions, nākamais Daugavas stadions.
tika pieņemts Dzelzceļa likums. Ja vecā dzelzceļa tīkla galvenais uzdevums bija savienot Baltijas provinces ar Iekškrievijas apgabaliem, tad jaunā — nodrošināt satiksmi ar visiem Latvijas reģioniem, un tikai atsevišķas dzelzceļa līnijas saglabāja arī tranzītsatiksmes funkcijas.
Pļaviņām piešķirtas pilsētas tiesības.

4. februāris — Ruta Marjaša, politiķe, advokāte, rakstniece un dzejniece (mirusi 2016. gadā)
28. marts — Kazimirs Špoģis, lauksaimnieks, ekonomists, profesors un politiķis (miris 2010. gadā)
23. aprīlis. — Ilze Indrāne, rakstniece
4. maijs — Juris Sinka, politiķis (miris 2001. gadā)
16. jūnijs — Valdis Krastiņš, pianists, mūzikas pedagogs un diplomāts (miris 2022. gadā)
31. augusts — Gunārs Placēns, aktieris
8. septembris — Ģederts Ramans, komponists, pasniedzējs un skaņu režisors (miris 1999. gadā)
5. decembris — Jānis Škapars, valsts un sabiedriskais darbinieks (miris 2023. gadā)
15. decembris — Harijs Liepiņš, aktieris (miris 1998. gadā)

14. marts — Jānis Čakste, pirmais Latvijas Valsts prezidents (dzimis 1859. gadā)
23. septembris — Jēkabs Dravnieks, tulkotājs, valodnieks, žurnālists, skolotājs, grāmatizdevējs un leksikogrāfs, pirmās latviešu enciklopēdijas izdevējs (dzimis 1858. gadā)
13. novembris — Augusts Dombrovskis, rūpnieks un mecenāts (dzimis 1845. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.