Valkas apriņķa muižu nosaukumi
Valkas apriņķa muižu nosaukumi ir svarīgs avots Valkas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Kopā Latvijā pēc 1921. gada bija 61 liels muižas centrs (ar platību 150-300 ha) un 134 mazi muižu centri (ar platību 50-100 ha), no tiem tā laika Valkas apriņķa robežās bija 3 lieli muižas centri Alsviķos, Jaungulbenē un Smiltenē, kā arī 12 mazie muižas centri Alūksnē, Aumeisteros, Bormaņos, Dūrē, Gaujienā, Kārķos, Lizumā, Apē, Palsmanē, Stāmerienā, Trikātā un Ziemeros.[1]
Pēc Latvijas - Igaunijas robežas nospraušanas 1920. gadā dažas Valkas apriņķa muižas atradās Igaunijas Republikas teritorijā. 1925. gada administratīvo pārkārtojumu rezultātā daļu Valkas apriņķa iekļāva jaunizveidotajā Madonas apriņķī. Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.
Bijušās muižas Valkas apriņķa teritorijā (1925)
labot šo sadaļu
|
|
|
Seni muižu attēli
labot šo sadaļu-
Alsviķu muižas kungu māja 20. gs. sākumā
-
Alūksnes muižas kungu māja ("Jaunā pils")
-
Vecannas muižas kungu māja
-
Apes muižas kungu māja
-
Aumeisteru muižas bijušais krogs
-
Eveles muiža
-
Gaujienas ģimnāzija bijušajā muižas kungu mājā
-
Jaunbilskas muižas kungu māja
-
Jaunlaicenes muižas kungu māja
-
Kārķu muižas kungu māja
-
Korneta muižas kungu māja (1914)
-
Lāzberģa (Lāsberģes) muižas kungu māja
-
Lubu muižas kungu māja
-
Palsmanes muižas kungu māja
-
Sinoles muižas kungu māja
-
Smiltenes muižas kungu māja
-
Vecbilskas muižas kungu māja
-
Vijciema muižas kopskats
-
Zvārtavas muižas kungu māja
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28051-28097 slejas. Rīga, 1936. gads