Šis raksts ir par instrumentu. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Ēvele (ciems).

Ēvele (no viduslejasvācu: hövel, kas savukārt no höveln — 'nolīdzināt'[1]) ir rokas galdniecības instruments, kas paredzēts koksnes ēvelēšanai — virsmas izlīdzināšanai, nogludināšanai, vajadzīgā raupjuma piešķiršanai, detaļu izmēru samazināšanai, kā arī dažādu gropju veidošanai. Sens instruments, senākais eksemplārs atrasts Pompejos (1. gadsimts), bet plaši sākts izmantot kopš 15.—16. gadsimta. Ēveles pamatdetaļas ir korpuss, metāla asmens un rokturi.

Rokas ēvele

Pēc pielietojuma tiek izšķirta:[2]

  • apvaļu ēvele,
  • divroku ēvele,
  • dzegu ēvele,
  • ēvele ar divkāršo ēvelnazi,
  • ēvele ar liektu asmeni,
  • ēvele ar pieduru,
  • ēvele ar skaidlauzi,
  • ēvele ar taisnu asmeni,
  • gala ēvele,
  • galdnieka ēvele,
  • galdnieka ieloču ēvele,
  • ieloču apstrādes ēvele,
  • ieloču ēvele,
  • ierievene (gropējamā ēvele),
  • ierievju ēvele,
  • jumta skaidu ēvele,
  • karnīžu apstrādes ēvele,
  • līstu ēvele,
  • metālspala ēvele,
  • mucu ēvele,
  • pildiņu ēvele,
  • slīpgropes ēvele,
  • slīpsadara ēvele,
  • smalkskaidas ēvele,
  • spieķu ēvele,
  • šļaupjamā ēvele,
  • veidgropes ēvele.
  • taisnojamā ēvele
  • biezuma ēvele
  1. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2001. 274. lpp. ISBN 9984-700-12-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2020. gada 28. maijā.
  2. Akadēmiskā terminu datubāze

Ārējās saites

labot šo sadaļu