Lejasciema pagasts
Lejasciema pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastiem, Smiltenes novada Variņu, Virešu un Trapenes pagastiem un Alūksnes novada Ilzenes un Zeltiņu pagastiem. Pagasta centrs atrodas Lejasciemā.
Lejasciema pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Gulbenes novads | |||
Centrs: | Lejasciems | |||
Kopējā platība:[1] | 337,8 km2 | |||
• Sauszeme: | 331,1 km2 | |||
• Ūdens: | 6,7 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 307 | |||
Blīvums (2024): | 3,9 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
Vēsturiskie nosaukumi | ||||
vācu: | Aahof | |||
krievu: | Лейская | |||
Lejasciema pagasts Vikikrātuvē |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuCēsaka, Dzelzupīte, Iežupe, Ilgupīte, Irbupīte, Gauja, Koruļupīte, Ķiurga, Lāčupīte, Linupīte, Mudaža, Niedrupe, Pilupe, Svārbe, Tirza, Tirziņa, Sudaliņa, Vidaga, Zellene.
Ezeri
labot šo sadaļuĀdmiņu ezers, Aizupju ezers, Bomīšu ezers, Dūkstiņu ezers, Galgauskas ezers, Klinča ezers, Kugru ezers, Moveša ezers, Mustera ezers, Roznieku ezers, Sila ezers, Silamiķeļu ezers, Sudals, Umbezers
Vēsture
labot šo sadaļuVēsturiski tagadējā Lejasciema pagasta teritorija piederēja pie Vidzemes guberņas Valkas apriņķa Gulbenes draudzes novada un līdz Otrajam pasaules karam tā bija sadalīta mazākos Lejasciema, Dūres un Sinoles pagastos. Lejasmuižā jau Zviedru Vidzemes laikā atradās luterāņu baznīca, kurā kalpoja Gulbenes mācītāji, bet 1881. gadā to atdalīja no Vecgulbenes draudzes un izveidoja patstāvīgu Lejasmuižas draudzi. 1773. gada celtās koka baznīcas vietā 1895. gadā uzbūvēja jaunu mūra baznīcu, kurā līdz Otrajam pasaules karam glabājās vecās baznīcas grāmatas ar draudzes locekļu sarakstiem (1748-1834) un dvēseļu revīziju (1782, 1795, 1811, 1816, 1834, 1850, 1858) materiāliem. Baznīcu nopostīja Otrā pasaules kara laikā.
Līdz 1920. gada agrārajai reformai Lejasciema pagastā atradās Lejasmuižas, Pirts muižas, Augulienas muižas un Amšu muižas zemes. Pēc agrārās reformas
- Lejasmuižu (vācu: Aahof - "Gaujas muiža") 531 ha kopplatībā sadalīja 51 vienībā (no tām 37 bija rentes mājas);
- Pirts muižu 329,49 ha kopplatībā sadalīja 9 vienībās (no tām 4 bija rentes mājas);
- Agulienas muižu (Roseneck) 1654,30 ha kopplatībā sadalīja 71 vienībā (no tām 22 bija rentes mājas);
- Amšu muižu 343,78 ha kopplatībā sadalīja 23 vienībās.
1935. gadā toreizējā Lejasciema pagasta (līdz 1925. gadam Lejas pagasta) platība bija 153,2 km² un tajā dzīvoja 2026 iedzīvotāji. Lejasciemam līdz 1939. gadam bija pilsētas tiesības un 1935. gadā tajā bija 466 iedzīvotāji. Lejasciema pagastā uz Gaujas upes darbojās Paideru dzirnavas ar zāģētavu, vilnas kārstuvi un vērptuvi, uz Sudala upes Lejas un Jānūžu dzirnavas ar zāģētavu, Amšu ķieģelnīca. Skolas: Lejasciema pilnā pagastskola ar 4 skolotājiem, Grabažu I pakāpes pagastskola ar vienu skolotāju.[4]
1945. gadā Lejasciema pagastā izveidoja Lejasciema, Amšu un Sudalas ciema padomes. 1954. gadā Lejasciema ciemam pievienoja Sudalas ciemu, 1962. gadā - Dūres ciemu, 1977. gadā daļu no Sinoles ciema.[5] 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu.[6] 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Gulbenes novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas: Dūre, Cinci, Čipati, Jānūži, Krampani, Ķilpani, Lapati, Lejasciems, Mālumuiža, Salaki, Salmaņi, Sinole, Umari, Zvārtavi.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Ruta Muceniece, farmakoloģe, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (2008).
Saimniecība
labot šo sadaļuPagastā darbojas Sinoles un Pilskalna HES, Annas dzirnavas.
Transports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latviešu konversacijas vārdnīcas XII. sējuma 22 976-978 slejas
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |