Opekalns (ciems)
Opekalns (arī Apekalns, Apukalns, Opekols) ir apdzīvota vieta Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā. Izvietojusies pie autoceļa A2 5 km no pagasta centra Jaunlaicenes, 21 km no novada centra Alūksnes un 187 km no Rīgas. Atrodas uz Apukalna paugura.
Opekalns | |
---|---|
skrajciems | |
Koordinātas: 57°33′03″N 26°54′00″E / 57.55083°N 26.90000°EKoordinātas: 57°33′03″N 26°54′00″E / 57.55083°N 26.90000°E | |
Valsts | Latvija |
Novads | Alūksnes novads |
Pagasts | Jaunlaicenes pagasts |
Platība | |
• Kopējā | 0,125 km2 |
Augstums | 221 m |
Iedzīvotāji (2007) | |
• kopā | 10 |
Pasta nodaļa | LV-4348 Trapene |
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Jaunlaicenes pagastā. Par pauguru Alūksnes augstienē skatīt rakstu Apekalns.
Opekalna baznīca
labot šo sadaļuPirmā koka baznīca kalnā pēc ģenerālgubernatora Ērika Dālberga projekta uzcelta Zviedru Vidzemes laikā 1683. gadā, pie tās dibināta draudzes skola zemnieku bērniem. Pašreizējais mūra dievnams celts laikā no 1774. gada līdz 1779. gadam. Baznīcā atrodas trīs valsts nozīmes mākslas pieminekļi: altāris (1774), ērģeles (ap 1860) un kancele (18. gadsimta otrā puse).[2] 1927. gadā pēc arhitekta Paula Kampes projekta restaurēts baznīcas tornis. Opekalna luterāņu baznīca ir visaugstāk virs jūras līmeņa novietotais dievnams Latvijā.[3]
Opekalna kapi
labot šo sadaļuBlakus baznīcai atrodas kapsēta, kuras īpašnieks ir Opeklana evaņģēliski luteriskā draudze. Kapsētā, kura izveidota pēc Ernsta Glika ierosinājuma, apbedītas daudzas ievērojams personības, piemēram, soļotājs Ādolfs Liepaskalns, mācītājs Bruno Krumholcs Treijs, ilggadējs Annas dzelzceļa stacijas priekšnieks Pauls Arnolds Cukurkalns. Kapsētā apbedīti arī pieci Latvijas Neatkarības karā kritušie karavīri[4] — Arnolds Ādiņš, Jānis Arkliņš, Augusts Dzedons, Kārlis Jēkabsons, Jānis Valters[5] un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Auziņš.[6] 2020. gadā veikta kapsētas digitalizācija.[7]
Opekalna draudzes skola
labot šo sadaļuReizē ar koka dievnama uzcelšanu 1683. gadā, mācītājs Ernsts Gliks Opekalnā nodibina arī skolu, kura ir viena no pirmajām latviešu skolām Vidzemē. Glika dibinātā skola darbojās līdz Ziemeļu karam, kad to nodedzināja.[8] Vēlāk tika uzcelta mūra skolas ēka, no kuras mūsdienās palikušas tikai drupas. 1983. gada 20. augustā bijušās skolas pagalmā atklāja piemiņas akmeni ar uzrakstu “300. gadadienai kopš dibināta Apekalna draudzes skola”. Starp ievērojamākiem draudzes skolas pedagogiem minami — Kārlis Millers (1833-1912, skolā strādāja no 1859. līdz 1903. gadam, apglabāts Opekalna kapsētā) un Pēteris Mednis.[9]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Informācija par objektu: Opekalns». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 27. jūlijā.
- ↑ «Informācija par objektu: Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca». Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. martā. Skatīts: 2016. gada 27. jūlijā.
- ↑ Apekalna luterāņu baznīca Zudusī Latvija
- ↑ «Kultūras pieminekļu izvērtējums aizsargājamo ainavu apvidū "Veclaicene"».
- ↑ «Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas».
- ↑ «Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri».
- ↑ «Ir veikta Opekalna kapu digitalizācija».
- ↑ «Apekalna draudzes skola».
- ↑ M.Ģeibaks. «Mūžam zaļais skolas dārzs». Skolotāju Avīze Nr.36,, 07.09.1983..