2003. gads
gads
(Pāradresēts no 2003)
- Šis raksts ir par 2003. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 2003. gads Latvijā.
2003. gads (MMIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija | |
Laikapstākļi Latvijā | |
Kosmonautika |
Gregora kalendārs | 2003 MMIII |
Ab urbe condita | 2756 |
Armēņu kalendārs | 1452 ԹՎ ՌՆԾԲ |
Asīriešu kalendārs | 6753 |
Bahāju kalendārs | 159—160 |
Bengāliešu kalendārs | 1410 |
Berberu kalendārs | 2953 |
Budistu kalendārs | 2547 |
Birmiešu kalendārs | 1365 |
Bizantiešu kalendārs | 7511—7512 |
Ķīniešu kalendārs | 壬午年 (Ūdens zirgs) 4699 vai 4639 — līdz — 癸未年 (Ūdens kaza) 4700 vai 4640 |
Koptu kalendārs | 1719—1720 |
Etiopu kalendārs | 1995—1996 |
Ebreju kalendārs | 5763—5764 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 2059—2060 |
- Shaka Samvat | 1925—1926 |
- Kali Juga | 5104—5105 |
Holocēna kalendārs | 12003 |
Igbo kalendārs | 1003—1004 |
Irānas kalendārs | 1381—1382 |
Islāma kalendārs | 1423—1424 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4336 |
UNIX laiks | 1041379200—1072915199 |
Šis gads bija:
- Starptautiskais Saldūdens gads.
- Eiropas invaliditātes gads.
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris — Paskāls Kušpēns (Pascal Couchepin) kļuva par Šveices konfederācijas prezidentu.
- 16. janvāris — STS-107: startēja kosmoplāns Columbia autonomā izpētes misijā.
Februāris
labot šo sadaļu- 1. februāris — STS-107: Space Shuttle Columbia atgriežoties no orbītas, starta laikā radītā cauruma dēļ sadega un izjuka virs Teksasas štata, ASV; bojā gāja visi 7 astronauti.
- 4. februāris — Dienvidslāvijas parlaments pieņēma jaunu konstitūciju par jaunas valsts Serbijas un Melnkalnes dibināšanu Dienvidslāvijas atlikušo republiku vietā.
- 15. februāris — globāli protesti pret karu Irakā, kuros piedalījās vairāk nekā 10 miljoni cilvēku 600 pilsētās visā pasaulē.
Marts
labot šo sadaļu- 12. marts:
- 15. marts — Hu Dzjiņtao kļuva par Ķīnas Tautas republikas prezidentu, nomainot Dzjanu Dzemiņu.
- 19. marts — ASV sāka pirmos uzlidojumus Bagdādei, Irākā.
- 20. marts — sākās Iebrukums Irākā. Sauszemes karaspēks, kuru veidoja ASV, Apvienotās Karalistes, Austrālijas un Polijas bruņoto spēku kaujas vienības, iebruka Irākā.
- 29. marts — PVO ārsts Karlo Urbani, kurš pirmais atklāja SARS, mira no šīs slimības.
Aprīlis
labot šo sadaļu- 3. aprīlis — ASV spēki pārņēma kontroli pār Sadama Starptautisko lidostu Bagdādē, un pārdēvēja to par Bagdādes Starptautisko lidostu.
- 9. aprīlis — ASV spēki pārņēma savā kontrolē Bagdādi beidzot Sadama Huseina režīmu.
- 14. aprīlis — tika pabeigts Cilvēka genoma projekts, ar 99,99% precizitāti sekvencējot 99% cilvēka genoma.
- 16. aprīlis — Atēnās tika parakstīts Pievienošanās līgums starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm.
- 21. aprīlis — atvaļinātais ASV armijas ģenerālis Džims Gārners kļuva par Irākas pagaidu civilo administratoru.
- 24. aprīlis — kāds students Redlionas (Red Lion) vidusskolā, Pensilvānijas štatā, ASV, nošāva skolas direktoru, un pēc tam nošāvās pats.
Maijs
labot šo sadaļu- 4. maijs—10. maijs — spēcīgu vētru ietekmē ASV tika reģistrēts rekordliels virpuļviesuļu skaits vienas nedēļas laikā: 393 virpuļviesuļi 19 ASV štatos.
- 19. maijs — Pens Hadovs kļuva par pirmo cilvēku, kas vienatnē, bez citu cilvēku palīdzības, ar kājām aizgāja no Kanādas līdz Ziemeļpolam.
- 21. maijs — zemestrīcē Boumerdē reģionā, Alžīrijas ziemeļos gāja bojā 2 200 cilvēku.
- 24. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkurss Rīgā: uzvarēja Turcijas dziedātāja Sertaba Erenere ar dziesmu Everyway That I Can.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 6. jūnijs — Saeima pieņēma likumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu, kas paredzēja uzcelt jaunu nacionālās bibliotēkas ēku pēc Gunāra Birkerta projekta.
- 10. jūnijs — palaists NASA Marsa visurgājējs Mars Exploration Rover Spirit.
- 20. jūnijs — Latvijas prezidenta vēlēšanas: atkārtoti uz otro termiņu tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga.
- 22. jūnijs — ASV Nebraskas štata pilsētā Aurorā atrasts lielākais jebkad novērotais krusas grauds.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 7. jūlijs — palaists otrs NASA Marsa visurgājējs Opportunity.
- 10. jūlijs:
- par Kiribati prezidentu tika iecelts Anose Tuns;
- par Baltkrievijas premjerministru tika iecelts Sergejs Sidorskis.
- 30. jūlijs — Meksikas pilsētā Pueblā no konveijera noripoja pēdējā Volkswagen "vabolīte".
Augusts
labot šo sadaļu- 14. augusts — 6,4 balles pēc Rihtera skalas stiprā zemestrīcē Jonijas salu grupas reģionā Grieķijā 24 cilvēki ievainoti.
- 22. augusts — Brazīlijas raķešu centrā Alkantrā, sagatavojot nesējraķeti startam, notika sprādziens, kurā dzīvību zaudēja 21 cilvēks.
- 25. augusts — divos bumbu sprādzienos Mumbajā, Indijā gāja bojā 52 cilvēki.
Septembris
labot šo sadaļu- 10. septembris:
- Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda tika sadurta veikalā Stokholmā, un viņa mira nākamajā dienā.
- Igaunijā, referendumā tika atbalstīta iestāšanās Eiropas Savienībā.
- 14. septembris — Zviedrija referendumā noraidīja eiro ieviešanu.
- 20. septembris — Latvijā referendumā par dalību ES vairums atbalstīja iestāšanos Eiropas Savienībā.
- 27. septembris — tika palaista ESA zonde Smart 1.
Oktobris
labot šo sadaļu- 2. oktobris — par Dominikas prezidentu kļuva Nikolass Liverpūls.
- 15. oktobris — Ķīnā tika palaists kosmosa kuģis Shenzhou 5 ar pirmo Ķīnas kosmonautu Janu Liveju.
Novembris
labot šo sadaļu- 9. novembris — Amerikā, Eiropā, Āfrikā un Centrālāzijā tika novērots Mēness aptumsums.
- 23. novembris:
- Gruzijā beidzās "Rožu revolūcija" ar prezidenta Eduarda Ševardnadzes atkāpšanos;
- Antarktīdā tika novērots pilns saules aptumsums.
- 26. novembris — Concorde lidmašīna veica pēdējo komerclidojumu.
Decembris
labot šo sadaļu- 7. decembris — parlamenta vēlēšanas Krievijā.
- 12. decembris — Tirkitas pilsētā tika notverts bijušais Irākas prezidents Sadams Huseins.
- 22. decembris — zemestrīce satricināja Kaliforniju, bojā gāja 2 cilvēki.
- 26. decembris — spēcīga zemestrīce izpostīja Irānas dienvidaustrumus; dzīvību zaudēja vairāk kā 40 000 cilvēku.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 4. februāris — Rasmuss Hejluns (Rasmus Højlund), dāņu futbolists
- 20. februāris — Olīvija Rodrigo (Olivia Rodrigo), amerikāņu aktrise, dziedātāja un dziesmu autore
- 21. aprīlis — Havi Simonss (Xavi Simons), nīderlandiešu futbolists
- 4. maijs — Florians Vircs (Florian Wirtz), vācu futbolists
- 19. maijs — Malo Gisto (Malo Gusto), franču futbolists
- 31. maijs — Benjamins Šeško (Benjamin Šeško), slovēņu futbolists
- 29. jūnijs — Džūds Belingems (Jude Bellingham), angļu futbolists
- 20. oktobris — Kērnijs Čukvuemeka (Carney Chukwuemeka), angļu futbolists
Miruši
labot šo sadaļuFebruāris
labot šo sadaļu- 1. februāris — Space Shuttle Columbia apkalpe misijā STS-107:
- Maikls Andersons (Michael Anderson), ASV kosmonauts (dzimis 1959. gadā)
- Deivids Brauns (David Brownn), ASV kosmonauts (dzimis 1956. gadā)
- Kalpana Čavla (Kalpana Chawla), Indijā dzimusi ASV kosmonaute (dzimusi 1961. gadā)
- Lorels Klārks (Laurel Clark), ASV kosmonauts (dzimis 1961. gadā)
- Riks Hazbends (Rick Husband), ASV kosmonauts (dzimis 1957. gadā)
- Viljams Makūls (William McCool), ASV kosmonauts (dzimis 1961. gadā)
- Ilans Ramons (Ilan Ramon), Izraēlas kosmonauts (dzimis 1954. gadā)
- 18. februāris — Isers Harels (איסר הראל), Izraēlas drošībnieks (dzimis 1912. gadā)
- 27. februāris — Freds Rodžerss (Fred Rogers), ASV televīzijas programmu vadītājs (dzimis 1928. gadā)
Marts
labot šo sadaļu- 12. marts — Zorans Džindžičs (Zoran Đinđić), Serbijas premjerministrs (dzimis 1952. gadā)
- 29. marts:
- Kerims Kerimovs (Kərim Kərimov), azerbaidžāņu PSRS militārais inženieris (dzimis 1917. gadā)
- Karlo Urbani (Carlo Urbani), itāliešu ārsts (dzimis 1956. gadā)
Aprīlis
labot šo sadaļu- 18. aprīlis — Edgars Kods (Edgar Codd), angļu datorzinātnieks (dzimis 1923. gadā)
- 20. aprīlis — Bernards Kacs (Bernard Katz), Vācijā dzimis biofiziķis un fiziologs (dzimis 1911. gadā)
Maijs
labot šo sadaļu- 28. maijs — Iļja Prigožins (Илья Пригожин), Krievijā dzimis fiziķis un ķīmiķis (dzimis 1917. gadā)
Jūnijs
labot šo sadaļu- 12. jūnijs — Gregorijs Peks (Gregory Peck), ASV aktieris (dzimis 1916. gadā)
- 22. jūnijs — Vasiļs Bikavs (Васіль Быкаў), baltkrievu rakstnieks (dzimis 1924. gadā)
- 29. jūnijs — Ketrina Hepbērna (Katharine Hepburn), ASV aktrise (dzimusi 1907. gadā)
Jūlijs
labot šo sadaļu- 6. jūlijs — Badijs Ebsens (Buddy Ebsen), ASV aktieris un dejotājs (dzimis 1908. gadā)
- 25. jūlijs — Džons Šlesindžers (John Schlesinger), angļu kinorežisors (dzimis 1926. gadā)
Augusts
labot šo sadaļu- 4. augusts — Frederiks Robinss (Frederick Robbins), ASV pediatrs un virusologs (dzimis 1917. gadā)
- 23. augusts — Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum), vācu zoologs (dzimis 1907. gadā)
- 30. augusts — Čārlzs Bronsons (Charles Bronson), ASV aktieris (dzimis 1921. gadā)
Septembris
labot šo sadaļu- 8. septembris — Lenija Rīfenštāle (Leni Riefenstahl), vācu kinorežisore (dzimusi 1902. gadā)
- 9. septembris — Edvards Tellers (Edward Teller), ASV fiziķis (dzimis 1908. gadā)
- 11. septembris — Anna Linda (Anna Lindh), Zviedrijas ārlietu ministre (dzimusi 1957. gadā)
- 12. septembris — Džonijs Kešs (Johnny Cash), ASV mūziķis (dzimis 1932. gadā)
- 23. septembris — Jurijs Senkevičs (Юрий Сенкевич), PSRS ārsts, ceļotājs, TV raidījumu vadītājs (dzimis 1937. gadā)
- 25. septembris — Franko Modiljāni (Franco Modigliani), Itālijā dzimis ekonomists (dzimis 1918. gadā)
Oktobris
labot šo sadaļu- 2. oktobris — Oto Ginše (Otto Günsche), vācu virsnieks (dzimis 1917. gadā)
- 13. oktobris — Bertrams Brokhauss (Bertram Brockhouse), Kanādas fiziķis (dzimis 1918. gadā)
- 21. oktobris — Eliots Smits (Elliott Smith), ASV mūziķis (dzimis 1969. gadā)
Novembris
labot šo sadaļu- 9. novembris — Arts Kernijs (Art Carney), ASV aktieris (dzimis 1918. gadā)
Decembris
labot šo sadaļu- 12. decembris — Heidars Alijevs (Heydər Əliyev), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1923. gadā)