Nobela prēmijas laureāti ķīmijā

Wikimedia projekta saraksts
Alfrēda Nobela (1833—1896) portrets (autors Gösta Florman).

Nobela prēmijas laureāti ķīmijā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju ķīmijā (zviedru: Nobelpriset i kemi). Nobela prēmiju ķīmijā pasniedz katru gadu Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija. Prēmija tiek pasniegta kopš 1901. gada, un tā ir viena no piecām prēmijām, kuras izveidoja saskaņā ar Alfrēda Nobela 1895. gada 27. novembrī parakstīto testamentu.[1] Pirmo Nobela prēmiju ķīmijā 1901. gadā saņēma Jakobs van't Hofs no Nīderlandes. Katrs laureāts saņem medaļu, diplomu un naudas prēmiju, kas mainās pa gadiem, atkarībā no ieguldījumu peļņas.[2] 1901. gadā Jakobs van't Hofs saņēma 150 782 Zviedrijas kronas (SEK), bet 2007. gada laureāts — Gerhards Ertls — saņēma 7 731 004 Zviedrijas kronas (SEK). Prēmija tiek pasniegta ikgadējā ceremonijā Stokholmā 10.decembrī, Nobela nāves gadadienā,[3]. Balvas piešķiršanu organizē Nobela fonds un Komiteja, kas sastāv no pieciem Zviedrijas Karaliskās Zinātņu Akadēmijas ievēlētiem locekļiem. Apbalvošana notiek Stokholmas koncertzālē.

Daži faktiLabot

LaureātiLabot

1901—1910Labot

Gads Laureāti Valsts[7] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1901 Jakobs van't Hofs
(1852—1911)
  Nīderlande "ķīmiskās dinamikas likumsakarību un osmotiskā spiediena šķīduma atklāšanu"[8]  
1902 Hermanis Emils Fišers
(1852—1919)
  Vācijas impērija "ieguldījumu cukuru un purīna grupas vielu sintēzē"[9]  
1903 Svante Arrēniuss
(1859—1927)
  Zviedrija "par elektrolītiskās disociācijas teoriju"[10]  
1904 Viljams Remzijs
(1852—1915)
  Apvienotā Karaliste "inerto gāzu elementu atklāšanu gaisā un to vietas periodiskajā sistēmā noteikšanu"[11]  
1905 Ādolfs fon Beiers
(1835—1917)
  Vācijas impērija "par organiskās ķīmijas attīstības veicināšanu ķīmiskajā rūpniecībā, veicot darbu pie organiskajām krāsvielām un hidroaromātiskajiem savienojumiem"[12]  
1906 Anrī Muasāns
(1852—1907)
  Francija "par viņa darbu pie fluora elementa izpētes un izolācijas"[13]  
1907 Eduards Buhners
(1860—1917)
  Vācijas impērija "par viņa bioķīmiskajiem pētījumiem un šūnu bez fermentācijas atklājumiem"[14]  
1908 Ernests Rezerfords
(1871—1937)
  Apvienotā Karaliste
  Jaunzēlande
"par ieguldījumu ķīmisko elementu pārveidošanā un radioaktīvo vielu ķīmijā"[14]  
1909 Vilhelms Ostvalds
(1853—1932)
  Vācijas impērija "par katalīzes pētījumiem, kā arī par fundamentālo principu izpēti attiecībā uz ķīmisko līdzsvaru un ķīmisko reakciju ātrumu"[15]  
1910 Oto Vallahs
(1847—1931)
  Vācijas impērija "par pētījumiem aliciklisko savienojumu ķīmijā"[16]  

1911—1920Labot

Gads Laureāti Valsts[7] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1911 Marija Sklodovska-Kirī
(1867—1934)
  Francija,
  Polija
"par ķīmisko elementu rādija un polonija atklāšanu un to radioaktīvo īpašību pētīšanu"[17]  
1912 Viktors Griņjārs
(1871—1935)
  Francija "par Griņjāra reaģentu atklāšanu"[18]  
Pols Sabatjē
(1854—1941)
"par organiskos savienojumu hidrogenēšanas sīkdispersu metālu klātienē metodes atklāšanu"[18]  
1913 Alfrēds Verners
(1866—1919)
  Šveice "par viņa darbu pie atomu molekulu sasaistes [...], jo īpaši neorganiskā ķīmija"[19]  
1914 Teodors Viljams Ričardss
(1868—1928)
  ASV "par liela skaita ķīmisko elementu atomsvaru precīzu noteikšanu"[20]  
1915 Rihards Vilšteters
(1872—1942)
  Vācijas impērija "par viņa augu pigmentu pētījumiem, jo īpaši par hlorofilu"[21]  
1916 Prēmija netika piešķirta
1917 Prēmija netika piešķirta
1918 Fricis Hābers
(1868—1934)
  Vācijas impērija "par amonjaka sintēzi no attiecīgajiem elementiem"[22]  
1919 Prēmija netika piešķirta
1920 Valters Nernsts
(1864—1941)
  Vācija "par viņa ieguldījumu termoķīmijā"[23]  

1921—1930Labot

Gads Laureāti Valsts[7] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1921 Frederiks Sodijs
(1877—1956)
  Lielbritānija "par viņa ieguldījumu radioaktīvo ķīmisko vielu pētīšanā un izotopu raksturošanā"[24]  
1922 Frānsiss Astons
(1877—1945)
  Lielbritānija "par daudzu izotopu atklāšanu ar masspektrometrijas analīzes palīdzību un par veselo skaitļu likuma piemērošanu to atklāšanai"[25]  
1923 Frics Pregls
(1869—1930)
  Austrija "par organisko vielu mikroanalīzes metodes atklāšanu"[26]  
1924 Prēmija netika piešķirta
1925 Rihards Zigmondi
(1865—1929)
  Vācija,
  Ungārija
"par pētījumiem koloīdos"[27]  
1926 Teodors Svedbergs
(1884—1971)
  Zviedrija "par viņa darbu pie dispersajām sistēmām"[28]  
1927 Heinrihs Oto Vīlands
(1877—1957)
  Vācija "par viņa darbu pie žultsskābes pētīšanas un ar to saistītām vielām"[29]  
1928 Ādolfs Oto Reinholds Vindauss
(1876—1959)
  Vācija "par viņa pētījumiem pie sterīna un ar tā saistību ar vitamīniem[30]  
1929 Artūrs Hardens
(1864—1940)
  Lielbritānija "par viņu pētījumiem par cukura fermentāciju un citiem fermentiem"[31]  
Hanss fon Eilers-Čelpils
(1873—1964)
  Zviedrija  
1930 Hanss Fišers
(1881—1945)
  Vācija "par viņa pētījumiem pie hēma un hlorofila, jo īpaši pie hēma sintēzes"[32]  

1931—1940Labot

Gads Laureāti Valsts[7] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1931 Kārlis Bošs
(1874—1940)
  Vācija "par augsta spiediena ķīmisko metožu izstrādi"[33]  
Frīdrihs Bergiuss
(1884—1949)
 
1932 Ērvings Lengmīrs
(1881—1957)
  ASV "par pētījumiem virsmas ķīmijā"[34]  
1933 Prēmija netika piešķirta
1934 Harolds Jūrijs
(1893—1981)
  ASV "par smagā ūdeņraža atklāšanu"[35]  
1935 Frederiks Žolio-Kirī
(1900—1958)
  Francija "par jaunu radioaktīvo elementu sintēzi"[36]  
Irēna Žolio-Kirī
(1897—1956)
 
1936 Peters Debajs
(1884—1966)
  Nīderlande "par viņa darbu pie molekulārajām struktūrām, veicot pētījumus par dipola momentu un rentgenstarojuma un elektronu difrakciju gāzēs"[37]  
1937 Volters Hovorts
(1883—1950)
  Lielbritānija "par viņa darbu pie ogļhidrātiem un C vitamīna"[38]  
Pauls Karers
(1889—1971)
  Šveice "par viņa pētījumiem pie karotinoīdiem, flavīniem un A un B2 vitamīniem"  
1938 Rihards Kūns
(1900—1967)
  Nacistiskā Vācija "par karotinoīdu un vitamīnu pētījumiem"[39]  
1939 Ādolfs Butenands
(1903—1995)
  Nacistiskā Vācija "par dzimumhormonu pētījumiem"[40]  
Leopolds Ružička
(1887—1976)
  Šveice "par viņa darbu pie polietilēna un augstākiem terpēniem"[40]  
1940 Prēmija netika piešķirta

1941—1950Labot

Gads Laureāti Valsts[7] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1941 Prēmija netika piešķirta
1942 Prēmija netika piešķirta
1943 Ģerģs Heveši
(1885—1966)
  Nacistiskā Vācija "par izotopu kā marķieru izmantošanu ķīmiskajos procesos"[41]  
1944 Oto Hāns
(1879—1968)
  Nacistiskā Vācija "par smago kodolu dalīšanās atklāšanu"[42]  
1945 Arturi Ilmari Virtanens
(1895—1973)
  Somija "par lopbarības konservēšanas tehnoloģijas izstrādi"[43]  
1946 Džeimss Samners
(1887—1955)
  ASV "par viņa atklājumiem par fermentu kristalizāciju"[44]  
Džons Nortrops
(1891—1987)
"par fermentu un vīrusu proteīnu sagatavošanu tīrā formā"[44]  
Vendets Meredits Stenlijs
(1904—1971)
 
1947 Roberts Robinsons
(1886—1975)
  Lielbritānija "par viņa pētījumiem par augu produktu bioloģisko nozīmi, jo īpaši par alkaloīdiem"[45]  
1948 Arnē Tisēliuss
(1902—1971)
  Zviedrija "par viņa elektroforēzes pētījumiem un adsorbcijas analīzi, jo īpaši par atklājumiem attiecībā uz seruma olbaltumvielu sarežģīto raksturu"[46]  
1949 Viljams Frensiss Džioks
(1895—1982)
  ASV "par viņa ieguldījumu ķīmiskajā termodinamikā, jo īpaši attiecībā uz vielu uzvedību pie ļoti zemas temperatūras"[47]
1950 Oto Dīlss
(1876—1954)
  Rietumvācija "par diēnu sintēzes atklāšanu un pētīšanu"[48]  
Kurts Alders
(1902—1958)
 

1951—1960Labot

Gads Laureāti Valsts[7] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1951 Edvīns Makmillans
(1907—1991)
  ASV "par viņu atklājumiem transurāna elementu ķīmijā"[49]
Glens Sīborgs
(1912—1999)
 
1952 Arčers Mārtins
(1910—2002)
  Lielbritānija "par preparatīvās hromatogrāfijas izgudrošanu"[50]  
Ričards Sings
(1914—1994)
 
1953 Hermanis Štaudingers
(1881—1965)
  Rietumvācija "par viņa atklājumiem makromolekulārajā ķīmijā[51]  
1954 Lainuss Polings
(1901—1994)
  ASV "par viņa ķīmisko saišu rakstura pētījumiem un to piemērošanu sarežģītu vielu struktūras izskaidrošanā"[52]  
1955 Vinsents du Vigneauds
(1901—1978)
  ASV "par viņa darbu pie bioķīmiski svarīgākajiem sēra savienojumiem, it īpaši par pirmo polipeptīdu hormona sintēzi"[53]
1956 Kirils Normans Hinšelvūds
(1897—1967)
  Lielbritānija "par viņu pētījumiem pie ķīmisko reakciju mehānisma."[54]  
Nikolajs Semjonovs
(1896—1969)
  PSRS  
1957 Aleksandrs Tods
(1907—1997)
  Lielbritānija "par viņa darbu pie nukleotīdiem un nukleotīdu sintēzes"[55]  
1958 Frederiks Sengers
(1918—2013)
  Lielbritānija "par pilno insulīna proteīnu sekvences atklāšanu"[56]  
1959 Jaroslavs Heirovskis
(1890—1967)
  Čehoslovākija "par polarogrāfisko analīžu metožu atklāšanu un attīstīšanu"[57]  
1960 Vilards Libijs
(1908—1980)
  ASV "par viņa oglekļa-14 metodi vecuma noteikšanai arheoloģijā, ģeoloģijā, ģeofizikā, kā arī citās zinātņu nozarēs[58]

1961—1970Labot

Gads Laureāti Valsts[7] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1961 Melvins Kelvins
(1911—1997)
  ASV "par viņa pētījumiem pie oglekļa dioksīda asimilācijas augos"[59]  
1962 Makss Peručs
(1914—2002)
  Lielbritānija "par viņu pētījumiem pie lodveida olbaltumvielu struktūrām"[60]  
Džons Kendrū
(1917—1997)
 
1963 Karls Cīglers
(1898—1973)
  Rietumvācija "par viņu atklājumiem augsto polimēru ķīmijas un tehnoloģijas jomā"[61]  
Džūlio Nata
(1903—1979)
  Itālija  
1964 Dorotija Kraufuta Hodžkina
(1910—1994)
  Lielbritānija "par nozīmīgu bioķīmisku vielu struktūru noteikšanu ar rentgenstaru tehniku"[62]  
1965 Roberts Bērnss Vudvorts
(1917—1979)
  ASV "par izciliem sasniegumiem organiskās sintēzes jomā"[62]
1966 Roberts Malikens
(1896—1986)
  ASV "par viņa darbu pie ķīmisko saišu un elektroniskās molekulas struktūras pētījumiem ar molekulāro orbitāļu metodi"[62]  
1967 Manfrēds Eižens
(dzimis 1927)
  Rietumvācija "par viņu veiktajiem ātro ķīmisko reakciju pētījumiem, līdzsvara zudumu izraisot ar ļoti īsiem enerģijas impulsiem"[63]
Ronalds Norišs
(1897—1978)
  Lielbritānija  
Džordžs Porters
(1920—2002)
 
1968 Lārss Onsagers
(1903—1976)
  ASV "par viņa vārdā nosauktās sakarības atklāšanu, kam ir fundamentāla loma neatgriezenisko procesu termodinamikā"[64]  
1969 Dereks Bartons
(1918—1998)
  Lielbritānija "par viņu ieguldījumu konformācijas jēdziena izveidē un tā piemērošanā ķīmijā"[64]
Ods Hasels
(1897—1981)
  Norvēģija  
1970 Luīss Federiko Leloirs
(1906—1987)
  Argentīna "par viņa atklājumiem sakarā ar cukura nukleotīdiem un to lomu ogļhidrātu biosintēzē"[65]  

1971—1980Labot

Gads Laureāti Valsts[7] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1971 Gerhards Hercbergs
(1904—1999)
  Kanāda
  Rietumvācija
"par viņa ieguldījumu elektronu struktūras un molekulu uzbūves izpratnē, īpaši par brīvajiem radikāļiem"[66]  
1972 Kristiāns Anfinsens
(1916—1995)
  ASV "par viņa darbu pie ribonukleāzes pētījumiem, īpaši par saistību starp aminoskābju secību un bioloģiski aktīvo konformāciju"[67]  
Stenfords Mūrs
(1913—1982)
  ASV "par viņu ieguldījumu izpratnes veidošanā par saistību starp ķīmisko struktūru un ribonukleāzes aktīvā centra katalītisko darbību"[67]
Viljams Hauards Šteins
(1911—1980)
  ASV
1973 Ernsts Oto Fišers
(1918—2007)
  Rietumvācija "par viņu savstarpēji neatkarīgo novatorisko darbu metālorganiskajā ķīmijā par tā sauktajiem sendviču savienojumiem"[68]
Džefrijs Vilkinsons
(1921—1996)
  Lielbritānija  
1974 Pols Florijs
(1910—1985)
  ASV "par viņa fundamentālo darbu — gan teorētisko, gan eksperimentālo — makromolekulu fizikālajā ķīmijā"[69]  
1975 Džons Vorkaps Kornforts
(1917—2013)
  Austrālija
  Apvienotā Karaliste
"par darbu pie fermentu katalizēto reakciju stereoķīmijas"[70]  
Vladimirs Prelogs
(1906—1998)
  Šveice
(dzimis Sarajevā,   Austroungārija)
"par viņa pētījumu par organisko molekulu un reakciju stereoķīmiju"[70]  
1976 Viljams Lipskombs
(1919—2011)
  ASV "par pētījumiem par borānu struktūru, kas izgaismo ķīmiskās savienošanas problēmas"[71]  
1977 Iļja Prigožīns
(1917—2003)
  Beļģija
(dzimis Maskavā,   Krievijas impērija)
"par viņa ieguldījumu nesabalansētā termodinamikā, īpaši par izkliedējošo struktūru teoriju"[72]  
1978 Pīters Mičels
(1920—1992)
  Apvienotā Karaliste "par viņa ieguldījumu izpratnes veidošanā par bioloģisko enerģijas pārnesi, formulējot ķīmisko osmotisko teoriju"[73]
1979 Herberts Brauns
(1912—2004)
  ASV
(dzimis Londonā,   Apvienotā Karaliste)
"par boru un fosforu saturošu savienojumu izmantošanu, attiecīgi attīstot tos kā nozīmīgus reaģentus organiskajā sintēzē"[74]
Georgs Vitigs
(1897—1987)
  Rietumvācija
1980 Pols Bergs
(dzimis 1926. gadā)
  ASV "par fundamentāliem nukleīnskābju bioķīmijas pētījumiem, īpaši ņemot vērā rekombinanto DNS"[75]  
Volters Gilberts
(dzimis 1932. gadā)
  ASV "par viņu ieguldījumu bāzes secību noteikšanā nukleīnskābēs"[75]  
Frederiks Sengers
(1918—2013)
  Apvienotā Karaliste  

1981—1990Labot

Gads Laureāti Valsts[7] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1981 Keniči Fukui
(1918—1998)
  Japāna "par viņu neatkarīgi izstrādātajām teorijām, kas attiecas uz ķīmisko reakciju gaitu"[76]  
Roalds Hofmans
(dzimis 1937. gadā)
  ASV
(dzimis Zoločivā,   Polija,
tagad   Ukraina)
 
1982 Ārons Klugs
(1926—2018)
  Apvienotā Karaliste
(dzimis Žeivā,   Lietuva)
"par kristalogrāfiskās elektronu mikroskopijas izstrādi un bioloģiski svarīgu nukleīnskābju-olbaltumvielu kompleksu strukturālo noskaidrošanu"[77]  
1983 Henrijs Taube
(1915—2005)
  ASV
(dzimis Saskatūnā,   Kanāda)
"par viņa darbu pie elektronu pārnešanas reakciju mehānismiem, īpaši metālu kompleksos"[78]  
1984 Roberts Brūss Merifīlds
(1921—2006)
  ASV "par cietās matricas ķīmiskās sintēzes metodoloģijas izstrādi"[79]  
1985 Herberts Hauptmans
(1917—2011)
  ASV "par izciliem sasniegumiem tiešu kristālu struktūru noteikšanas metožu izstrādē"[80]  
Džeroms Karls
(1918—2013)
  ASV  
1986 Dadlijs Heršbahs
(dzimis 1932. gadā)
  ASV "par viņu ieguldījumu ķīmisko elementāro procesu dinamikā"[81]  
Juaņs Lī
(dzimis 1936. gadā)
  ASV
(dzimis Taivānā)
 
Džons Polaņi
(dzimis 1929. gadā)
  Kanāda  
1987 Donalds Krams
(1919—2001)
  ASV "par molekulu ar struktūrai specifisku, augstas selektivitātes mijiedarbību izstrādi un izmantošanu"[82]
Žans-Marī Lehs
(dzimis 1939. gadā)
  Francija  
Čārlzs Pedersens
(1904—1989)
  ASV
(dzimis Pusanā, Korejā)
1988 Johans Deizenhofers
(dzimis 1943. gadā)
Rietumvācija "par fotosintētiskās reakcijas centra trīsdimensiju struktūras noteikšanu"[83]
Roberts Hūbers
(dzimis 1937. gadā)
Rietumvācija  
Hartmuts Mičels
(dzimis 1948. gadā)
Rietumvācija  
1989 Sidnijs Altmans
(dzimis 1939. gadā)
  Kanāda /   ASV "par RNS katalītisko īpašību atklāšanu"[84]  
Tomass Kečs
(dzimis 1947. gadā)
  ASV  
1990 Eliass Džeimss Korijs
(dzimis 1928. gadā)
  ASV "par organiskās sintēzes teorijas un metodoloģijas izstrādi"[85]  

1991—2000Labot

Gads Laureāti Valsts[7] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
1991 Ričards Ernsts
(dzimis 1933. gadā)
  Šveice "par ieguldījumu augstas izšķirtspējas kodola magnētiskās rezonanses (KMR) spektroskopijas metodoloģijas izstrādē"[86]  
1992 Rūdolfs Markuss
(dzimis 1923. gadā)
  ASV
(dzimis Monreālā,   Kanāda)
"par viņa ieguldījumu elektronu pārnešanas reakciju teorijā ķīmiskajās sistēmās"[87]  
1993 Kerijs Muliss
(1944—2019)
  ASV) "par ieguldījumu metožu pilnveidošanā ķīmijā, kuras pamatā ir DNS, par polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metodes izgudrojumu"[88]  
Maikls Smits
(1932—2000)
  Kanāda
(dzimis Blekpūlā,   Apvienotā Karaliste)
"par ieguldījumu metožu pilnveidošanā ķīmijā, kuras pamatā ir DNS, par viņa būtisko ieguldījumu uz oligonukleotīdu balstītas, lokāli orientētas mutaģenēzes izveidē un tās attīstībā olbaltumvielu pētījumos""[88]
1994 Džordžs Olā
(1927—2017)
  ASV
(dzimis Budapeštā,   Ungārija)
"par ieguldījumu karbokatjonus ķīmijā"[89]  
1995 Pauls Krutzens
(dzimis 1933. gadā)
  Nīderlande "par darbu atmosfēras ķīmijā, jo īpaši attiecībā uz ozona veidošanos un sadalīšanos"[90]  
Mario Molina
(dzimis 1943. gadā)
  ASV
(dzimis Mehiko,   Meksika)
 
Frenks Roulends
(1927—2012)
  ASV  
1996 Roberts Kērls
(dzimis 1933. gadā)
  ASV "par fullerēnu atklāšanu"[91]  
Harolds Kroto
(1939—2016)
  Apvienotā Karaliste  
Ričards Smallijs
(1943—2005)
  ASV  
1997 Pols Boijers
(1918—2018)
  ASV "par fermentatīvā mehānisma, kas ir pamatā adenozīna trifosfāta (ATF) sintēzei, noskaidrošanu"[92]  
Džons Volkers
(dzimis 1941. gadā)
  Apvienotā Karaliste  
Jenss Skou
(1918—2018)
  Dānija "par pirmā jonu transportējošā enzīma Na+/K+-ATPase atklāšanu"[92]  
1998 Valters Kohs
(1923—2016)
  ASV
(dzimis Vīnē,   Austrija)
"par blīvuma-funkcionālās teorijas attīstību"[93]  
Džons Popls
(1925—2004)
  Apvienotā Karaliste "par skaitļošanas metožu attīstību kvantu ķīmijā"[93]  
1999 Ahmeds Zeveils
(1946—2016)
  Ēģipte /   ASV "par viņa pētījumiem par ķīmisko reakciju pārejas stāvokļiem, izmantojot femtosekundes spektroskopiju"[94]  
2000 Alans Hīgers
(dzimis 1936. gadā)
  ASV "par elektrovadošu polimēru atklāšanu un attīstību"[95]  
Alans Makdiarmids
(1927—2007)
  ASV /   Jaunzēlande
(dzimis Māstertonā,   Jaunzēlande)
 
Hideki Širakava
(dzimis 1936. gadā)
  Japāna  

2001—2010Labot

Gads Laureāti Valsts[7] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
2001 Viljams Stendišs Noulss
(1917—2012)
  ASV "par darbu pie hirāli katalizētām hidrogenēšanas reakcijām"[96]
Rjodži Nojori
(dzimis 1938. gadā)
  Japāna  
Karls Berijs Šārpless
(dzimis 1941. gadā)
  ASV "par viņa darbu pie hirāli katalizētām oksidācijas reakcijām"[96]  
2002 Džons Fenns
(1917—2010)
  ASV "par bioloģisko makromolekulu identifikācijas un struktūras analīzes metožu izstrādi, par mīksto desorbcijas jonizācijas metožu izstrādi bioloģisko makromolekulu masas spektrometriskajai analīzei"[97]  
Koiči Tanaka
(dzimis 1959. gadā)
  Japāna  
Kurts Vultrihs
(dzimis 1938. gadā)
  Šveice "par bioloģisko makromolekulu identifikācijas un struktūras analīzes metožu izstrādi, par kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas izstrādi bioloģisko makromolekulu trīsdimensiju struktūras noteikšanai šķīdumā"[97]  
2003 Pīters Agrs
(dzimis 1949. gadā)
  ASV "par atklājumiem attiecībā uz kanāliem šūnu membrānās, par ūdens kanālu atklāšanu"[98]  
Roderiks Makinons
(dzimis 1956. gadā)
  ASV "par atklājumiem attiecībā uz kanāliem šūnu membrānās, par jonu kanālu strukturāliem un mehāniskiem pētījumiem"[98]  
2004 Ārons Cehanovers
(dzimis 1947. gadā)
  Izraēla "par atklājumu saistībā ar olbaltumvielu noārdīšanas ar ubikvitīna starpniecību"[99]  
Ābrams Herško
(dzimis 1937. gadā)
  Izraēla
(dzimis Karcagā,   Ungārija)
 
Ērvins Rozs<br /(1926–2015)   ASV  
2005 Īvs Šovēns
(1930—2015)
  Francija "par metatēzes metodes izstrādi organiskajā sintēzē"[100]  
Roberts Grabss
(dzimis 1942. gadā)
  ASV  
Ričards Šroks
(dzimis 1945. gadā)
  ASV  
2006 Rodžers Kornbergs
(dzimis 1947. gadā)
  ASV "par viņa pētījumiem par eikariotu transkripcijas molekulārajiem pamatiem"[101]  
2007 Gerhards Ertls
(dzimis 1936. gadā)
  Vācija "par ķīmisko procesu pētījumiem uz cietām virsmām"[102]  
2008 Osamu Šimomura
(1928—2018)
  ASV
(dzimis Kioto,   Japāna)
"par zaļā fluorescējošā proteīna GFP atklāšanu un attīstību"[103]  
Martins Čalfijs
(dzimis 1947. gadā)
  ASV  
Rodžers Tsiens
(1952—2016)
  ASV  
2009 Venkatramans Ramakrišnans
(dzimis 1952. gadā)
  ASV
(dzimis Tamilnādā,   Indija)
"par ribosomas struktūras un funkcijas pētījumiem"[104]  
Tomass Steics
(1940—2018)
  ASV  
Ada Jonata
(dzimusi 1939. gadā)
  Izraēla  
2010 Ričards Heks
(1931—2015)
  ASV "par pallādija katalizētiem šķērssavienojumiem organiskajā sintēzē"[105]  
Eiči Negiši
(dzimis 1935. gadā)
  Japāna  
Akira Suzuki
(dzimis 1930. gadā)
  Japāna  

2011—2020Labot

Gads Laureāti Valsts[7] Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva Attēls
2011 Dens Šehtmans
(dzimis 1941. gadā)
  Izraēla "par kvazikristālu atklāšanu"[106]  
2012 Braiens Kobilka
(dzimis 1955. gadā)
  ASV "par veiktajiem ar G-proteīnu saistītu receptoru pētījumiem"[107]  
Roberts Lefkovics
(dzimis 1943. gadā)
  ASV  
2013 Martins Karpluss
(dzimis 1930. gadā)
  ASV
(dzimis Vīnē,   Austrija)
"par daudzlīmeņu modeļu izstrādi sarežģītām ķīmiskām sistēmām"[108]  
Mihaels Levits
(dzimis 1947. gadā)
  ASV /   Apvienotā Karaliste /   Izraēla
(dzimis Pretorijā,   Dienvidāfrika)
 
Arjē Varšels
(dzimis 1940. gadā)
  ASV /   Izraēla  
2014 Ēriks Becigs
(dzimis 1960. gadā)
  ASV "par superizšķirtspējīgas fluorescences mikroskopijas izstrādi"[109]  
Štefans Hells
(dzimis 1962. gadā)
  Vācija
(dzimis   Rumānija)
 
Viljams Mērners
(dzimis 1953. gadā)
  ASV  
2015 Tomass Lindāls
(dzimis 1938. gadā)
  Zviedrija "par DNS reparācijas mehāniskiem pētījumiem"[110]  
Pols Modrihs
(dzimis 1946. gadā)
  ASV  
Azizs Sančars
(dzimis 1946. gadā)
  ASV /   Turcija  
2016 Žans Pjērs Sovažs
(dzimis 1944. gadā)
  Francija "par molekulāro mašīnu projektēšanu un sintēzi"[111]  
Freizers Stodarts
(dzimis 1942. gadā)
  Apvienotā Karaliste /   ASV  
Bernards Ferings
(dzimis 1951. gadā)
  Nīderlande  
2017 Žaks Djubošē
(dzimis 1942. gadā)
  Šveice "par krioelektroniskās mikroskopijas izstrādi šķīduma biomolekulu augstas izšķirtspējas struktūras noteikšanai"[112]  
Joahims Franks
(dzimis 1940. gadā)
  ASV /   Vācija  
Ričards Hendersons
(dzimis 1945. gadā)
  Apvienotā Karaliste  
2018 Frānsisa Arnolda
(dzimusi 1956. gadā)
  ASV "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem"[113]  
Džordžs Smits
(dzimis 1941. gadā)
  ASV "par peptīdu un antivielu fāgu displeja metodi"[113]  
Gregorijs Vinters
(dzimis 1951. gadā)
  Apvienotā Karaliste  
2019 Džons Gudinafs
(dzimis 1922. gadā)
  ASV "par litija jonu bateriju izstrādi"[114]  
Stenlijs Vaitingems
(dzimis 1941. gadā)
  Apvienotā Karaliste /   ASV
Akira Josino
(dzimis 1948. gadā)
  Japāna  

AtsaucesLabot

  1. «Alfred Nobel – The Man Behind the Nobel Prize». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-07.
  2. «The Nobel Prize amounts». Nobelprize.org. Skatīts: 2001-10-19.
  3. «The Nobel Prize Award Ceremonies». Nobelprize.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-22. Skatīts: 2008-10-07.
  4. Malmström, Bo G.; Bertil Andersson. «The Nobel Prize in Chemistry: The Development of Modern Chemistry». Nobelprize.org, 2001-12-03. Skatīts: 2008-10-08.
  5. «Facts on the Nobel Prize in Chemistry». Nobelprize.org. Skatīts: 2020-01-19.
  6. «Facts on the Nobel Prize in Chemistry». Nobelprize.org. Skatīts: 2020-01-19.
  7. 7,00 7,01 7,02 7,03 7,04 7,05 7,06 7,07 7,08 7,09 7,10 7,11 Informācija par laureāta valsts piederību norādīta saskaņā ar Nobela balvas oficiālo mājas lapu nobelprize.org un var nesakrist ar laureāta dzimto valsti vai pilsonību.
  8. «The Nobel Prize in Chemistry 1901». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  9. «The Nobel Prize in Chemistry 1902». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  10. «The Nobel Prize in Chemistry 1903». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  11. «The Nobel Prize in Chemistry 1904». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  12. «The Nobel Prize in Chemistry 1905». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  13. «The Nobel Prize in Chemistry 1906». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  14. 14,0 14,1 «The Nobel Prize in Chemistry 1907». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  15. «The Nobel Prize in Chemistry 1909». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  16. «The Nobel Prize in Chemistry 1910». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  17. «The Nobel Prize in Chemistry 1911». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  18. 18,0 18,1 «The Nobel Prize in Chemistry 1912». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  19. «The Nobel Prize in Chemistry 1913». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  20. «The Nobel Prize in Chemistry 1914». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  21. «The Nobel Prize in Chemistry 1915». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  22. «The Nobel Prize in Chemistry 1918». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  23. «The Nobel Prize in Chemistry 1920». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  24. «The Nobel Prize in Chemistry 1921». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  25. «The Nobel Prize in Chemistry 1922». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  26. «The Nobel Prize in Chemistry 1923». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  27. «The Nobel Prize in Chemistry 1925». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  28. «The Nobel Prize in Chemistry 1926». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  29. «The Nobel Prize in Chemistry 1927». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  30. «The Nobel Prize in Chemistry 1928». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  31. «The Nobel Prize in Chemistry 1929». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  32. «The Nobel Prize in Chemistry 1930». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  33. «The Nobel Prize in Chemistry 1931». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  34. «The Nobel Prize in Chemistry 1932». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  35. «The Nobel Prize in Chemistry 1934». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  36. «The Nobel Prize in Chemistry 1935». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  37. «The Nobel Prize in Chemistry 1936». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  38. «The Nobel Prize in Chemistry 1937». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  39. «The Nobel Prize in Chemistry 1938». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  40. 40,0 40,1 «The Nobel Prize in Chemistry 1939». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  41. «The Nobel Prize in Chemistry 1943». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  42. «The Nobel Prize in Chemistry 1944». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  43. «The Nobel Prize in Chemistry 1945». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  44. 44,0 44,1 «The Nobel Prize in Chemistry 1946». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  45. «The Nobel Prize in Chemistry 1947». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  46. «The Nobel Prize in Chemistry 1948». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  47. «The Nobel Prize in Chemistry 1949». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  48. «The Nobel Prize in Chemistry 1950». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  49. «The Nobel Prize in Chemistry 1951». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  50. «The Nobel Prize in Chemistry 1952». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  51. «The Nobel Prize in Chemistry 1953». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  52. «The Nobel Prize in Chemistry 1954». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  53. «The Nobel Prize in Chemistry 1955». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  54. «The Nobel Prize in Chemistry 1956». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  55. «The Nobel Prize in Chemistry 1957». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  56. «The Nobel Prize in Chemistry 1958». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  57. «The Nobel Prize in Chemistry 1959». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  58. «The Nobel Prize in Chemistry 1960». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  59. «The Nobel Prize in Chemistry 1961». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  60. «The Nobel Prize in Chemistry 1962». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  61. «The Nobel Prize in Chemistry 1963». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  62. 62,0 62,1 62,2 «The Nobel Prize in Chemistry 1964». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  63. «The Nobel Prize in Chemistry 1967». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  64. 64,0 64,1 «The Nobel Prize in Chemistry 1968». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  65. «The Nobel Prize in Chemistry 1970». Nobelprize.org. Skatīts: 2008-10-06.
  66. «The Nobel Prize in Chemistry 1971». Nobelprize.org.
  67. 67,0 67,1 «The Nobel Prize in Chemistry 1972». Nobelprize.org.
  68. «The Nobel Prize in Chemistry 1973». Nobelprize.org.
  69. «The Nobel Prize in Chemistry 1974». Nobelprize.org.
  70. 70,0 70,1 «The Nobel Prize in Chemistry 1975». Nobelprize.org.
  71. «The Nobel Prize in Chemistry 1976». Nobelprize.org.
  72. «The Nobel Prize in Chemistry 1977». Nobelprize.org.
  73. «The Nobel Prize in Chemistry 1978». Nobelprize.org.
  74. «The Nobel Prize in Chemistry 1979». Nobelprize.org.
  75. 75,0 75,1 «The Nobel Prize in Chemistry 1980». Nobelprize.org.
  76. «The Nobel Prize in Chemistry 1981». Nobelprize.org.
  77. «The Nobel Prize in Chemistry 1982». Nobelprize.org.
  78. «The Nobel Prize in Chemistry 1983». Nobelprize.org.
  79. «The Nobel Prize in Chemistry 1984». Nobelprize.org.
  80. «The Nobel Prize in Chemistry 1985». Nobelprize.org.
  81. «The Nobel Prize in Chemistry 1986». Nobelprize.org.
  82. «The Nobel Prize in Chemistry 1987». Nobelprize.org.
  83. «The Nobel Prize in Chemistry 1988». Nobelprize.org.
  84. «The Nobel Prize in Chemistry 1989». Nobelprize.org.
  85. «The Nobel Prize in Chemistry 1990». Nobelprize.org.
  86. «The Nobel Prize in Chemistry 1991». Nobelprize.org.
  87. «The Nobel Prize in Chemistry 1992». Nobelprize.org.
  88. 88,0 88,1 «The Nobel Prize in Chemistry 1993». Nobelprize.org.
  89. «The Nobel Prize in Chemistry 1994». Nobelprize.org.
  90. «The Nobel Prize in Chemistry 1995». Nobelprize.org.
  91. «The Nobel Prize in Chemistry 1996». Nobelprize.org.
  92. 92,0 92,1 «The Nobel Prize in Chemistry 1997». Nobelprize.org.
  93. 93,0 93,1 «The Nobel Prize in Chemistry 1998». Nobelprize.org.
  94. «The Nobel Prize in Chemistry 1999». Nobelprize.org.
  95. «The Nobel Prize in Chemistry 1999». Nobelprize.org.
  96. 96,0 96,1 «The Nobel Prize in Chemistry 2001». Nobelprize.org.
  97. 97,0 97,1 «The Nobel Prize in Chemistry 2002». Nobelprize.org.
  98. 98,0 98,1 «The Nobel Prize in Chemistry 2003». Nobelprize.org.
  99. «The Nobel Prize in Chemistry 2004». Nobelprize.org.
  100. «The Nobel Prize in Chemistry 2005». Nobelprize.org.
  101. «The Nobel Prize in Chemistry 2006». Nobelprize.org.
  102. «The Nobel Prize in Chemistry 2007». Nobelprize.org.
  103. «The Nobel Prize in Chemistry 2008». Nobelprize.org.
  104. «The Nobel Prize in Chemistry 2009». Nobelprize.org.
  105. «The Nobel Prize in Chemistry 2010». Nobelprize.org.
  106. «The Nobel Prize in Chemistry 2011». Nobelprize.org.
  107. «The Nobel Prize in Chemistry 2012». Nobelprize.org.
  108. «The Nobel Prize in Chemistry 2013». Nobelprize.org.
  109. «The Nobel Prize in Chemistry 2014». Nobelprize.org.
  110. «The Nobel Prize in Chemistry 2015». Nobelprize.org.
  111. «The Nobel Prize in Chemistry 2016». Nobelprize.org.
  112. «The Nobel Prize in Chemistry 2017». Nobelprize.org.
  113. 113,0 113,1 «The Nobel Prize in Chemistry 2018». Nobelprize.org.
  114. «The Nobel Prize in Chemistry 2019». Nobelprize.org.

Ārējās saitesLabot