Atvērt galveno izvēlni

Svante Augusts Arrēniuss (zviedru: Svante August Arrhenius; dzimis 1859. gada 19. februārī, miris 1927. gada 2. oktobrī) bija zviedru fiziķis un ķīmiķis, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem. 1903. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā.[1] Viņa vārdā ir nosaukts vienādojums, krāteris uz Mēness un laboratorija Stokholmas Universitātē. Viņš ir pazīstams arī kā elektrolītiskās disociācijas teorijas pamatlicējs.

Svante Arrēniuss
Svante Arrhenius
Svante Arrēniuss
Personīgā informācija
Dzimis 1859. gada 19. februārī
Valsts karogs: Zviedrija Vīkas muiža, Zviedrija
Miris 1927. gada 2. oktobrī (68 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Tautība Zviedrs
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika, ķīmija
Darba vietas Tehnoloģiju Karaliskais institūts
Alma mater Upsālas Universitāte, Stokholmas Universitāte
Pasniedzēji Vilhelms Ostvalds
Apbalvojumi Nobela prēmija ķīmijā (1903)

Ar Zviedrijas Zinātņu akadēmijas stipendiju 1885. gadā strādājis arī Rīgā kopā ar Vilhelmu Ostvaldu, šajā laikā radot jonu teorijas pamatprincipus. S. Arrēniuss bija Rīgas Politehniskā institūta goda loceklis (1912).[2]

AtsaucesLabot

  1. «1903. gada Nobela prēmija ķīmija». Nobelprize.org. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlī.
  2. Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 326. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.

Ārējās saitesLabot


Apbalvojumi
Priekštecis:
Hermanis Emīls Fišers
Nobela prēmija ķīmijā
1903
Pēctecis:
Viljams Remzijs