Svante Arrēniuss
Svante Augusts Arrēniuss (zviedru: Svante August Arrhenius; dzimis 1859. gada 19. februārī, miris 1927. gada 2. oktobrī) bija zviedru fiziķis un ķīmiķis, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem. 1903. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā.[1] Viņa vārdā ir nosaukts vienādojums, krāteris uz Mēness un laboratorija Stokholmas Universitātē. Viņš ir pazīstams arī kā elektrolītiskās disociācijas teorijas pamatlicējs.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Ar Zviedrijas Zinātņu akadēmijas stipendiju 1885. gadā strādājis arī Rīgā kopā ar Vilhelmu Ostvaldu, šajā laikā radot jonu teorijas pamatprincipus. S. Arrēniuss bija Rīgas Politehniskā institūta goda loceklis (1912).[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «1903. gada Nobela prēmija ķīmija». Nobelprize.org. Skatīts: 2012. gada 20. aprīlī.
- ↑ Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 326. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svante Arrēniuss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija (angliski)
 | Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Hermanis Emīls Fišers |
Nobela prēmija ķīmijā 1903 |
Pēctecis: Viljams Remzijs |