Irēna Žolio-Kirī

Irēna Žolio-Kirī; Irène Joliot-Curie
Personīgā informācija
Dzimusi	1897. gada 12. septembrī ; Parīze, Francija
Mirusi	1956. gada 17. martā (58 gadi); Parīze, Francija
Pilsonība	Francija
Vecāki	Pjērs Kirī; Marija Sklodovska-Kirī
Māsas	Ēva Kirī
Dzīvesbiedrs	Frederiks Žolio-Kirī
Bērni	Helēna Lanževēna-Žolio; Pjērs Žolio
Zinātniskā darbība
Zinātne	ķīmija
Alma mater	Parīzes universitāte (Sorbona)
Pasniedzēji	Pols Lanževēns
Sasniegumi, atklājumi	atoma kodola pētījumi; jaunu radioaktīvo vielu sintēze
Apbalvojumi	Nobela prēmija ķīmijā (1935)

Irēna Žolio-Kirī, dzimtais uzvārds Kirī (franču: Irène Joliot-Curie, dzimusi 1897. gada 12. septembrī Parīzē, mirusi 1956. gada 17. martā Parīzē), bija franču ķīmiķe (Marijas Sklodovskas-Kirī un Pjēra Kirī meita). Kopā ar savu vīru Frederiku Žolio-Kirī 1935. gadā ieguva Nobela prēmiju ķīmijā par jaunu radioaktīvo vielu sintēzi.^[1]

Agrīnie gadi

Irēna Kirī piedzima 1897. gadā Parīzē zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī ģimenē. Desmit gadu vecumā uzsāka skolas gaitas, bet vecāki drīz pamanīja meitas izcilās spējas matemātikā un kopā ar domubiedriem organizēja mācību grupu, kurā kolēģi viens otra bērniem mācīja sev tuvus mācību priekšmetus. Pēc pāris gadiem Irēna ieguva arī tradicionālāku izglītību privātā meiteņu koledžā Collège Sévigné, bet pēc tam iestājās Parīzes universitātē (Sorbonā). Studijas pārtrauca Pirmais pasaules karš.^[2]

Pirmā pasaules kara periods

Kara laikā, 18 gadu vecumā, Irēna iesaistījās savas mātes organizētajā mobilo rentgenogrāfijas iekārtu lietošanā, lai diagnosticētu ievainojumus un palīdzētu ķirurgiem karavīru ārstēšanā. Abas ar māti strādāja par rentgenogrāfijas māsām, veicot ļoti daudz izmeklējumu. Tajā laikā nebija skaidras izpratnes par radiācijas kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Strādājot bez pienācīgas aizsardzības, viņas saņēma lielas radiācijas dozas, kas summējās kopā ar zinātnes pētījumos no radioaktīvām vielām iegūtām dozām.^[3] Vēlāk, pēc daudziem gadiem, abām attīstījās leikēmija, no kuras Marija Sklodovska-Kirī nomira 1934. gadā, bet Irēna — 1956. gadā. Irēna 1946. gadā bija saņēmusi vēl papildu radiācijas dozu negadījumā, kad laboratorijā sasprāga kapsula, kurā bija polonijs.^[4]

Zinātniskais darbs

1918. gadā Irēna uzsāka darbu mātes vadītajā Parīzes Rādija institūtā. 1920. gadā pabeidza studijas Sorbonā, 1921. gadā pievērsās zinātniskiem pētījumiem Rādija institūtā, 1925. gadā aizstāvēja doktora disertāciju, veica radioaktīvo vielu pētījumus. 1926. gadā apprecējās ar fiziķi Frederiku Žolio. Kopā ar Frederiku veikusi radioaktivitātes, atoma uzbūves un ķēdes reakciju pētījumus. 1935. gadā abi saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par radioaktīvo vielu sintēzes pētījumiem un jaunu radioaktīvu izotopu mākslīgu radīšanu.^[2]

1937. gadā Irēna tika ievēlēta par profesori Sorbonā. Viņa turpināja arī darbu Rādija institūtā, analizēja parādības, kas rodas, iedarbojoties uz urānu ar neitronu plūsmu. Sākoties Otrajam pasaules karam, Irēna Žolio-Kirī palika vācu okupētajā Parīzē, turpinot strādāt laboratorijā. Pēc kara 1946. gadā viņa kļuva par Rādija institūta direktori, kā arī par vienu no Francijas Atomenerģētikas Komisariāta direktoriem (tā vadītājs bija Frederiks Žolio-Kirī). Pēdējos gadus Irēna pavadīja, attīstot Rādija institūtu un veidojot jaunas laboratorijas Parīzes priekšpilsētā Orso.^[2]

1956. gadā, 58 gadu vecumā, Irēna Žolio-Kirī nomira no leikēmijas, tāpat kā viņas māte Marija Sklodovska-Kirī. Leikēmija bija attīstījusies kā rezultāts viņu ilgstošajam darbam ar jonizējošā starojuma avotiem.^[2]

Marija Sklodovska-Kirī kopā ar meitu Irēnu 1925. gadā

Irēnas un Frederika Žolio-Kirī bērni arī guvuši panākumus zinātnes jomā. Meita Helēna Lanževēna-Žolio (dzimusi 1927. gadā) kļuva par kodolfiziķi un Parīzes universitātes (Sorbonas) profesori, bet dēls Pjērs Žolio (dzimis 1932. gadā) — par biofiziķi Nacionālajā zinātnisko pētījumu centrā.^[5]

Atsauces

↑ «The Nobel Prize in Chemistry 1935». Nobel Foundation.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Joliot-Curie, Irène. Complete Dictionary of Scientific Biography. 2008. Encyclopedia.com. 17 Mar. 2012.
↑ «Marie Curie – War Duty (1914-1919) Part 1». American Institute of Physics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. novembrī. Skatīts: 2014. gada 28. septembrī.
↑ «Q&A: Polonium-210». Chemistry World. Royal Society of Chemistry. 2006. gada 27. novembris.
↑ «Marie & Pierre Curie’s granddaughter, Hélène Langevin-Joliot, visits the United States». Eurekalert.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-13. Skatīts: 2014-09-28. Arhivēts 2014-12-13 Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Irēna Žolio-Kirī.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Irēnas Žolio-Kirī biogrāfija Nobela prēmijas oficiālajā mājaslapā (angliski)
Atomic Archive Biography (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Harolds Jūrijs	Nobela prēmija ķīmijā 1935 kopā ar Frederiku Žolio-Kirī	Pēctecis: Peters Debajs

[1] «The Nobel Prize in Chemistry 1935». Nobel Foundation.

[biogr-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Joliot-Curie, Irène. Complete Dictionary of Scientific Biography. 2008. Encyclopedia.com. 17 Mar. 2012.

[3] «Marie Curie – War Duty (1914-1919) Part 1». American Institute of Physics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. novembrī. Skatīts: 2014. gada 28. septembrī.

[4] «Q&A: Polonium-210». Chemistry World. Royal Society of Chemistry. 2006. gada 27. novembris.

[5] «Marie & Pierre Curie’s granddaughter, Hélène Langevin-Joliot, visits the United States». Eurekalert.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-13. Skatīts: 2014-09-28. Arhivēts 2014-12-13 Wayback Machine vietnē.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]