A vitamīns

A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas. Dabīgs antioksidants.

Vienas no A vitamīna formām — A₁ vitamīna — uzbūve

Atklāšana

A vitamīna atklāšanu ietekmēja pētījumi 1906. gadā, kas notika saistībā ar ogļhidrātiem, proteīniem un taukiem, un to ietekmi uz dzīvnieku veselību. 1917. gadā neatkarīgi viens no otra jauna veida organisko savienojumu atklāja Elmers Makkolums no Viskonsinas-Medisonas Universitātes un Lafajets Mendels ar Tomasu Osbornu no Jeila Universitātes, kuru nosauca par "taukos šķīstošo faktoru A" (vitamīnu A). Vitamīns A pirmoreiz tika sintezēts 1947. gadā.

Funkcijas

A vitamīns organismā veido rezerves aknās, ar kurām pietiek 2—12 mēnešu ilgam periodam. Līdzīgi citiem vitamīniem, A vitamīna daudzums pārtikas produktos samazinās, ēdienu gatavojot. Parasti, gatavojot ēdienu, A vitamīna daudzums samazinās par 20%.

A vitamīnu satur dzīvnieku valsts produkti — sviests, olas, zivju eļļa, krējums, siers un liellopu aknas. Minimālā A vitamīna deva pieaugušajiem ir 0,5—0,6 mg dienā, ieteicamā ir 0,8—1,0 mg, mātēm, kas bērnu baro ar krūti — 1,2 mg, augstas klases sportistiem — 2,0 līdz 2,4 mg dienā.

Tāpat A vitamīnu organisms var iegūt no tā provitamīnu — beta-karotīnu un citus karotinoīdus saturošiem augu valsts produktiem, kā burkāniem, mellenēm, kāļiem, ķirbjiem, saldās paprikas, tomātiem, mežrozītēm, aprikozēm.

Ja A vitamīna uzturā tiek uzņemts par daudz, tad parādās tādi simptomi kā miegainība, galvassāpes, slikta dūša un sāpes kājās. Ar A vitamīnu ir iespējams smagi saindēties, ja uzturā lietotas ir leduslāču un roņu aknas. Saindēšanās gadījumā raksturīgi tādi simptomi kā vemšana, muskuļu krampji, vājums, smagos gadījumos pat nāve.

Ja A vitamīns uzturā netiek uzņemts pietiekami, tā deficīts var izraisīt sausu ādu, uzņēmību pret infekcijas slimībām un sliktu redzes adaptēšanos tumsai. Bērniem tas var izraisīt lēnāku kaulu attīstību, aizkavētu augšanu un palielinātu risku saslimt ar elpošanas ceļu un vīrusu infekcijām.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: A vitamīns.

• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)