Hermanis Štaudingers
Hermanis Štaudingers (vācu: Hermann Staudinger, dzimis 1881. gada 23. martā Vormsā; miris 1965. gada 8. septembrī Freiburgā) bija vācu ķīmiķis. 1922. gadā izskaidroja makromolekulu esamību, ko aprakstīja kā no daudziem vienādiem posmiem veidotu polimēru ķēdes. Par šo atklājumu 1953. gadā saņēma Nobela prēmiju. Atklājis ketēnus un tā saucamo Štaudingera reakciju.
Dzimis Vormsā. 1903. gadā beidza Halles Universitāti. Strādājis Strasbūras Universitātē, Karlsrūes Universitātē un ETH Cīrihē. Nobela prēmijas laureāts Lavoslavs Ružička bija Štaudingera skolnieks.
1927. gadā apprecējās ar Latvijas sūtņa Vācijā Oskara Voita meitu bioloģi Magdu Voitu.[1] Viņa dzīvesbiedre palīdzējusi Štaudingeram zinātniskajā darbā un devusi lielu ieguldījumu viņa teoriju apstiprināšanā.[2] 1997. gadā Ropažu kapsētā uzstādīta piemiņas zīme Štaudingeriem.[3]
AtsaucesLabot
- ↑ Ogilvie, Marilyn Bailey; Harvey, Joy Dorothy (2000). The Biographical Dictionary of Women in Science: L-Z. New York, New York: Taylor & Francis. ISBN 978-0-415-92040-7.
- ↑ No Latvijas aizejot pasaulē[novecojusi saite]
- ↑ «Magda Štaudingere – Voita». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. martā. Skatīts: 2017. gada 9. septembrī.
| Priekštecis: Arčers Mārtins Ričards Sings |
Nobela prēmija ķīmijā 1953 |
Pēctecis: Lainuss Polings |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |