Kepena klimata klasifikācija

Kepena klimata klasifikācija^[2] ir viena no plašāk lietotajām klimata klasifikācijas sistēmām. To pirmo reizi publiskoja vācu klimatologs Vladimirs Kepens 1884. gadā, vēlāk, 1918. un 1936. gadā koriģējot. Vēlāk ar Kepenu sadarbojās vācu klimatologs Rūdolfs Geigers, veicot tālākas izmaiņas sistēmā, tādēļ to reizēm mēdz dēvēt par Kepena—Geigera klimata klasifikācijas sistēmu.

Šī sistēma balstās uz pieņēmumu, ka klimatu vislabāk izteic dabīgā augu valsts. Tādējādi klimata joslu robežas tiek izraudzītas, paturot prātā veģetācijas īpatnības. Tajā aplūko gan vidējās gada un mēnešu temperatūras, gan nokrišņus, tai skaitā nokrišņu atšķirības dažādos gadalaikos.^[3]

Simboliskie apzīmējumi

Kepena klimata klasifikācija iedala klimatus piecās galvenajās grupās, tās savukārt — vairākos tipos un apakštipos. Katru klimata tipu apzīmē 2 līdz 4 burtu garš klimata simbols.

A Grupa: Tropiskie/megatermālie klimati

Tropiskos klimatus raksturo pastāvīgi augsta temperatūra (jūras līmenī un nelielā augstumā virs jūras līmeņa) — visos gada divpadsmit mēnešos vidējā temperatūra ir 18 °C vai augstāka. Tos iedala šādi:

Ekvatoriālo mežu klimats (Af):^[4] Visos divpadsmit mēnešos vidējais nokrišņu daudzums ir vismaz 60 mm. Šie klimati parasti atrodami 5—10° platuma grādu attālumā no ekvatora. Dažu kontinentu austrumkrastos tie plešas līdz pat 25° platuma grādu attālumā no ekvatora. Šajā klimatā dominē bezvējš zema gaisa spiediena apgabalā visa gada garumā, tādēļ tur nav gadalaiku maiņas.
- Piemēri:
  - Kualalumpura, Malaizija
  - Belena (Para štats), Brazīlija
  - Hilo (Havajas), Amerikas Savienotās Valstis
  - Singapūra
- Dažas teritorijas ar šo klimatu tik tiešām ir vienmērīgi un visu laiku mitras (piemēram, Dienvidamerikas un Centrālamerikas ziemeļrietumu krasts pie Klusā okeāna no Ekvadoras līdz Kostarikai, piemēram, Andagoja Kolumbijā), bet daudzos citos gadījumos vismitrākais ir tas laikaposms, kurā saule ir visaugstāk pie horizonta un dienas ir visgarākās (kā tas ir Palembanā, Indonēzijā), vai arī otrādi — tieši laikā, kad saule ir zemāk un dienas ir īsākas, ir visvairāk lietus (Sitiavana (Sitiawan), Malaizija).
- Dažas vietas ar šo klimatu atrodamas tropu joslas galējās nomalēs — gandrīz vienmēr dienvidu puslodē (Santoša, Sanpaulu štats, Brazīlija).
  Piezīme. Jēdziens asezonāls (bez gadalaikiem) attiecas uz to, ka tropu zonā nav lielu atšķirību starp dienas ilgumu un mēneša (vai atsevišķo dienu) vidējo temperatūru visa gada laikā. Tomēr arī šajās zemeslodes vietās notiek cikliskas izmaiņas gada gaitā — kaut arī tās nav tik prognozējamas kā mērenajā joslā; tās vairāk attiecas nevis uz vidējo gaisa temperatūru, bet uz izmaiņām ūdens pieejamībā — vai tas būtu lietus, miglas, augsnes vai pazemes ūdens. Augu reakcija (fenoloģiskas izmaiņas), dzīvnieku uzvedība (barošanās, migrācija, vairošanās, utt.), un cilvēku darbi (sēšana, ražas novākšana, medības, zveja, utt.) tādēļ notiek atbilstoši šiem vāji izteiktajiem gadalaikiem. Tropiskajā Dienvidamerikā un Vidusamerikā lietus gadalaiku (augstā ūdens līmeņa gadalaiku) sauc par Invierno jeb Inverno, tas var atgadīties ziemeļu puslodes vasarā; savukārt sauso gadalaiku (zemā ūdens līmeņa gadalaiku) sauc par Verano jeb Verão un tas var atgadīties ziemeļu puslodes ziemā.
Tropiskais musonu klimats (Am):^[5] Šis klimata veids ir visizplatītākais Āzijas dienvidos un Rietumāfrikā, to rada musonu vēji, kuri maina virzienu atkarībā no gadalaika. Šim klimatam ir vissausākais mēnesis (kas gandrīz vienmēr notiek ziemas saulgriežos vai drīz pēc tam — "ziemu" rēķinot atbilstoši attiecīgajai ekvatora pusei). Vissausākais mēnesis musonu klimatā ir ar nokrišņiem zem 60 mm, bet tomēr vairāk par (100 − [vidējais nokrišņu daudzums gadā {mm}/25]).
- Piemēri:
  - Konakri, Gvineja
  - Čitagonga, Bangladeša
  - Maiami (Floridas štats), Amerikas Savienotās Valstis
  - Kērnsa (Kvīnslendas štats), Austrālija^[6]
- Ir vēl cits scenārijs, kādēļ dažas vietas pasaulē nonāk šajā klimata kategorijā: to sauc par litorālo klimatu, jo austrumu vēji atnes pietiekami daudz nokrišņu "ziemas" mēnešos, lai neļautu šim klimatam kļūt par slapji—sauso (savannas) klimatu. Naso, Bahamu Salās ir viena no šādām vietām.
Tropiskais mitri sausais jeb savannu klimats (Aw):^[7] Šiem klimatiem raksturīgs vēl izteiktāks sausais gadalaiks, kur sausākajā mēnesī nokrišņu ir mazāk nekā 60 mm un arī mazāk nekā (100 − [vidējais nokrišņu daudzums gadā {mm}/25]).
- Piemēri:
  - Mumbaja (Mahārāštras štats), Indija
  - Riodežaneiro, Brazīlija
  - Verakrusa de Ignasio de la Ljave, Meksika
  - Lagosa, Nigērija
  - Dārvina (Ziemeļu teritorija), Austrālija^[8]
- Vairums vietu ar šo klimatu sastopamas tropu joslas ārmalās, bet reizēm arī teritorija tropu joslas vidienē (piemēram, Sanmarkosa (San Marcos) Kolumbija) arī nonāk šajā kategorijā. Faktiski Karību jūras piekraste, uz austrumiem no Urabas līča (Urabá) līdz Kolumbijas—Panamas robežai un līdz pat Orinoko upes deltai, pie Atlantijas okeāna (apmēram 4,000 km), ir ar ilgu sauso gadalaiku (ekstrēmāks variants ir BSh klimats (skatīt zemāk), ko raksturo neliels, nestabils nokrišņu daudzums, piemēram, plašās teritorijās Guahiras pussalā, un Koro reģionā, Venecuēlas rietumos (pussalas Dienvidamerikas galējos ziemeļos), kas saņem mazāk nekā 300 mm nokrišņu gada laikā, praktiski visi nokrišņi ilgst divus vai trīs mēnešus). Līdzīgi klimata nosacījumi ir arī Mazajās Antiļu salās un Lielajās Antiļu salās tādējādi veidojot Karību sauso joslu. Sausā gadalaika ilgums un sausums pamazām mīkstinās, nonākot tālāk iekšzemē (uz dienvidiem); Amazones upes platuma grādos — tā plūst uz austrumiem nedaudz uz dienvidiem no Ekvatora līnijas — klimats tur ir Af. Uz austrumiem no Andiem, starp sauso Karību jūras baseinu un arvien mitro Amazones upi ir Orinoko (Llanos jeb Savanna), no kurienes cēlies "savannas" klimata nosaukums.
- Reizēm Aw vietā izmanto saīsinājumu As, ja sausais gadalaiks atgadās tad, kad saule ir visaugstāk pie horizonta un dienas ir visgarākās. Šāds klimats sastopams Havaju salās, Austrumāfrikā (Mombasa, Kenija) un Trinkomali (Trincomalee) Šrilankā. Tomēr vairumā gadījumu, kur ir tropiskais mitri sausais (savannu) klimats, sausais gadalaiks ir tad, kad saule ir viszemāk pie horizonta un dienas ir visīsākās (jo tad, kad saule ir augstu pie horizonta, rodas lietus ekrāna efekts).

B Grupa: Sausie (tuksnešu un pustuksnešu) klimati

Šiem klimatiem ir raksturīgi, ka nokrišņu daudzums ir mazāks nekā potenciālā iztvaikojamība.^[9] Šo slieksni nosaka sekojoši:

Lai atrastu nokrišņu slieksni (milimetros), pareizina gada vidējo temperatūru (°C) ar 20, tad pieskaita 280 (ja 70% vai vairāk nokrišņu ir no aprīļa līdz septembrim ziemeļu puslodē — vai no oktobra līdz martam dienvidu puslodē), vai arī pieskaita 140 (ja 30%—70% no visiem nokrišņiem ir attiecīgajā periodā), vai arī pieskaita 0 (ja mazāk kā 30% no visiem nokrišņiem ir attiecīgajā periodā).
Ja gada nokrišņu daudzums ir mazāk nekā puse no nokrišņu sliekšņa B grupai, to klasificē kā BW (tuksneša klimats); ja tas ir mazāk nekā slieksnis, bet vairāk nekā puse no šī sliekšņa vērtības, tad to klasificē kā BS (pustuksneša klimats jeb stepe).
Trešo burtu var pievienot, lai norādītu temperatūru. Sākotnēji burts h nozīmēja zema ģeogrāfiskā platuma klimatu (gada vidējā temperatūra virs 18 °C), kurpretī k nozīmēja vidēja ģeogrāfiska platuma klimatu (vidējā gada temperatūra zem 18 °C), bet mūsdienās izplatītāka prakse (it īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs) izmanto burtu h, lai apzīmētu, ka gada aukstākajam mēnesim gaisa temperatūra ir virs 0 °C, bet k nozīmē, ka vismaz vienu mēnesi gadā vidējā gaisa temperatūra ir zem 0 °C.
- Piemēri:
  - Jūma, Arizona, ASV (BWh)
  - Meksikali, Meksika (BWh)
  - Almerija, Spānija (BWh)
  - Kobara, Jaundienvidvelsa, Austrālija (BSh)
  - Mursija, Spānija (BSh)
  - Denvera, Kolorādo, ASV (BSk)
  - Puntarenasa, Čīle (Bsk)
  - Enna, Sicīlija, Itālija (BSh)
  - Mosoro, Riugrandi du Norti, Brazīlija (BSh)
  - Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti (BWh)
  - Džodhpura, Rādžastāna, Indija (BSh)
  - Honolulu, Havajas, ASV (BSh)
- Tuksneša apvidiem, kas atrodas kontinentu rietumkrastos tropiskos platuma grādos, raksturīgas vēsākas temperatūras kā citiem apvidiem līdzīgos platuma grādos (pateicoties auksto okeāna straumju tuvumam). Tur bieži sastopama migla un zema mākoņu sega — neraugoties uz faktu, ka šīs vietas var būt starp vissausākajām uz planētas, rēķinot pēc saņemtajiem nokrišņiem. Šādu klimatu reizēm apzīmē ar BWn un piemēri ir Lima, Peru un Volfišbeja, Namībija. Savukārt BSn kategorija sastopama miglainās piekrastes stepēs.
Reizēm klimata apzīmējumam pievieno ceturto burtu, lai norādītu, ka vai nu ziema vai vasara ir "mitrāka" nekā otra gada puse. Lai varētu pievienot šo apzīmējumu, gada mitrākajam mēnesim jābūt ar vismaz ar 60 mm vidējo nokrišņu daudzumu (ja visi divpadsmit mēneši ir virs 18 °C), vai arī 30 mm (pretējā gadījumā); turklāt vismaz 70% no visiem nokrišņiem jābūt tanī pašā gada pusē, kad ir mitrākais gada mēnesis — bet papildu burts norāda, kad ir sausākais gadalaiks, nevis "mitrākais". Tādējādi Hartūma, Sudāna tiek apzīmēta ar BWhw, Niameja (Niamey), Nigēra ir BShw, Elariša, Ēģipte ir BWhs, Asbiaha (Asbi'ah), Lībija ir BShs, Dienvidgobi province, Mongolija ir BWkw, un Sjinina (Xining), Ķīna ir BSkw (BWks un BSks neeksistē, ja 0 °C aukstākajā mēnesī atzīstam par robežu starp h/k apzīmējumiem). Ja klimats neapmierina nedz w, nedz s nosacījumus, tad ceturto burtu nepievieno.

C GRUPA: Mērenie/mezotermālie klimati

Šiem klimatiem vidējā temperatūra gada siltākajos mēnešos ir virs 10 °C, un aukstākā mēneša vidējā temperatūra ir starp −3 °C un 18 °C.

Daži klimatologi, it īpaši ASV, tomēr ievēro 0 °C (nevis −3 °C) gada aukstākajā mēnesī kā robežu starp šo grupu un D grupu. Tas tiek darīts, lai dažas vietas pusalās Jaunanglijas tuvumā — galvenokārt Keipkoda (Cape Cod) — un tuvu esošās salas (Nantuketa (Nantucket) un Martas Vīnadārzs (Martha's Vineyard)) neiekļūtu Piejūras Mērenajā kategorijā (sk. zemāk); šo kategoriju pazīst arī kā Piejūras rietumu piekrastes klimatu (un izslēdzot Jaunanglijas piemērus ASV austrumkrastā) šie klimati tad tiešām ir sastopami vienīgi kontinentu rietumu piekrastēs, vismaz runājot par Ziemeļu puslodi. Šāda klasifikācijas izmaiņa arī pārveido dažas vietas ar vidēju ģeogrāfisko platumu (piemēram, daļu no Ohaijo ielejas un dažus apvidus Vidusatlantijas štatos) kā arī daļu no Āzijas piekrastes vidusdaļas no mitr subtropu uz mitru kontinentālu klimatu.

Otrais burts norāda nokrišņu sadalījumu gada laikā — w norāda uz sausām ziemām (sausākais ziemas mēnesis ir ar nokrišņu daudzumu, kas ir mazāk nekā desmitā daļa no mitrākā vasaras mēneša nokrišņu daudzuma; viena variācija arī prasa, lai sausākais ziemas mēnesis būtu ar mazāk nekā 30 mm vidējo nokrišņu daudzumu), s norāda uz sausām vasarām (sausākais vasaras mēnesis ir ar 30 mm vidējo nokrišņu daudzumu, kas vienlaikus ir arī mazāk nekā trešdaļa no mitrākā ziemas mēneša nokrišņu daudzuma) un f nozīmē, ka visos gadalaikos ir būtisks nokrišņu daudzums (t. i. neizpildās neviens no abiem minētajiem nosacījumiem).
Trešais burts norāda vasaras karstuma intensitāti — a norāda, ka siltākā mēneša vidējā temperatūra ir virs 22 °C, un vismaz 4 mēneši ir ar vidējo temperatūru virs 10 °C, b norāda, ka siltākais mēnesis ir ar temperatūru zem 22 °C, bet joprojām vismaz 4 mēnešus vidējā temperatūra ir virs 10 °C, kurpretī c nozīmē, ka ne vairāk kā 3 mēnešus vidējā temperatūra ir virs 10 °C.
Otrā un trešā burta secību dažreiz apgriež, it īpaši ja tie ir klimatologi ASV.
C Grupā klimatus iedala sekojoši:
- Vidusjūras klimati (Csa, Csb):^[10] Šie klimati parasti sastopami kontinentu rietumpusē starp 30° un 45° platuma grādiem. Šos klimatus ziemā iespaido polārā atmosfēras fronte, tādēļ tiem ir mērenas temperatūras un mainīgs, lietains laiks. Vasaras ir sausas un karstas, pateicoties subtropisko augsta gaisa spiediena sistēmu pārsvaram, izņemot tiešā krasta tuvumā, kur vasaras ir maigākas pateicoties aukstām okeāna straumēm, kas var atnest miglu, bet neizraisa lietu.
  - Piemēri:
    - Antalja, Turcija (Csa)
    - Atēnas, Grieķija (Csa)
    - Keiptauna, Dienvidāfrika (Csa)
    - Izmira, Turcija (Csa)
    - Lisabona, Portugāle (Csa)
    - Losandželosa, Kalifornija, ASV (iekšzeme) (Csa)
    - Losandželosa, Kalifornija, ASV (piekraste) (Csb)
    - Madride, Spānija (Csa)
    - Marseļa, Francija (Csa)
    - Palermo, Itālija (Csa)
    - Pērta, Rietumu Austrālija (Csa)^[11]
    - Portu, Portugāle (Csb)
    - Risana, Melnkalne (Csb)
    - Sakramento, ASV (Csa)
    - Sanfrancisko, Kalifornija, ASV (Csb)
    - Sanhosē, Kalifornija, ASV (Csa)
    - Sanremo, Itālija (Csa)
    - Santjago, Čīle (Csb)
    - Splita, Horvātija (Csa)
    - Telaviva, Izraēla (Csa)
    - Tihuana, Meksika (Csa)
- Mitri subtropu klimati (Cfa, Cwa):^[12] Šie klimati parasti sastopami dziļāk kontinentu iekšpusē to austrumkrastos — galvenokārt 20. un 30. platuma grādos (kaut arī tie var būt pat 46° ziemeļu platuma grādos Eiropā). Atšķirībā no Vidusjūras klimatiem, vasaras ir mitras pateicoties nestabilām tropiskā gaisa masām vai piekrastes litorālajiem vējiem (Trade Winds). Āzijas austrumos ziemas var būt sausas (un vēsākas nekā citās vietās līdzīgos platuma grādos), jo tur ir Sibīrijas augsta gaisa spiediena sistēma, toties vasaras ļoti mitras pateicoties musonu ietekmei.
  - Piemēri:
    - Hjūstona, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis (Cfa — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Milāna, Itālija (Cfa — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Buenosairesa, Argentīna (Cfa — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Brisbena (Kvīnslenda), Austrālija (Cfa — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)^[13]
    - Durbana, Dienvidāfrika (Cfa — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Luodiana, Guižou, Ķīna (Cwa)
    - Gvadalahara, Meksika (Cwa)
    - Sanpaulu, Brazīlija (Cwa)
    - Luknova, Utarpradēša, Indija (Cwa)
    - Honkonga (Cwa)
- Piejūras mērenie klimati jeb okeāna klimati (Cfb, Cwb, Cfc):^[14] Cfb klimati parasti sastopami kontinentu rietumpusē starp 45° un 55° platuma grādu; tie parasti ir izvietoti tuvāk poliem, salīdzinot ar Vidusjūras klimatiem, lai gan Austrālijā šis klimats sastopams tieši pola virzienā no mitra subtropu klimata, turklāt zemākos platuma grādos. Rietumeiropā šis klimats sastopams piekrastes teritorijās līdz 63° ziemeļu platumam. Šos klimatus visu gadu iespaido polārā atmosfēras fronte, kas izraisa mainīgu, bieži apmākušos laiku. Vasaras ir vēsas mākoņu segas dēļ, bet ziemas irmaigākas kā citiem klimatiem līdzīgos platuma grādos.
  - Piemēri:
    - Limoža, Francija (Cfb — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Langebaanweg, Dienvidāfrika (Cfb — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Prince Rupert Britu Kolumbija, Kanāda (Cfb — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Bergena, Norvēģija (Cfb — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Boone, Ziemeļkarolīna, ASV (Cfb — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Kastro, Čīle (Cfb — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Hobārta, Tasmanija, Austrālija (Cfb — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
  - Cfb climati ir atrodami augstu virs jūras līmeņa dažos subtropu un tropu apgabalos, kur jūras līmenī būtu tropu vai subtropu mežs. Šos klimatus sauc par "augstkalnu". Labākie piemēri ir Kuritiba, Brazīlija (Cfb — vienmērīgs nokrišņu sadalījums), daļa no Tamilnādas, Indija, un Crkvice, Melnkalne (Cfsb — pārmitrs Vidusjūras kalnu klimats bez vasaras sausuma). Crkvice uz en:Orjen sasniedz Europas nokrišņu rekordu — vidējais gada nokrišņu daudzums 4927 mm/m² laikaposmā 1931—1960).
  - Daļā no Ziemeļamerikas ziemeļrietumu piekrastē un Dienvidamerikas dienvidrietumu piekrastē Cfb klimati ir līdzīgi Vidusjūras klimatiem tanī ziņā, ka vasaras ir relatīvi sausas.
    - Piemēri:
      - Sietla, Vašingtonas štats, ASV (Cfb, reizēm Csb)
      - Viktorija, Britu Kolumbija, Kanāda (Cfb, reizēm Csb)
      - Puertomonta, Čīle (Cfb, reizēm Csb)
  - Mērenais klimats ar sausām ziemām (Cwb) ir klimata tips, kas raksturīgs augstkalnu apgabaliem Meksikas, Peru, Bolīvijas, Madagaskaras, Zambijas, Zimbabves un Dienvidāfrika tropu apgabaliem, bet tas atrodams arī Argentīnas Kordovas provincē ārpus tropiem. Ziemas ir izteiktas un sausas, bet vasaras ļoti lietainas. Tropos lietus gadalaiku izraisa tropu gaisa masas un sausās ziemas — subtropu augsta spiediena apgabali. Mērenas temperatūras visa gada garumā ir sekas augstumam virs jūras līmeņa.
    - Piemēri:
      - Kusko, Peru
      - Adisabeba, Etiopija
      - Bogota, Kolumbija
      - Campos do Jordão, Sanpaulu štats, Brazīlija
      - Lapasa, Bolīvija
      - Mehiko, Meksika
      - Johannesburga, Gautenga, Dienvidāfrika
      - Gangtoka, Sikima, Indija
- Piejūras subarktiskie klimati jeb Subpolārie okeāna klimati (Cfc):^[15] Šie klimati sastopami uz ziemeļiem no Piejūras mērenajiem klimatiem, un atrodas vai nu šaurās piekrastes līnijās kontinentu rietumpusē, vai arī (it īpaši Ziemeļu puslodē) — uz salām, kuras ir netālu no kontinentu rietumkrastiem.
  - Piemēri:
    - Monte Dinero, Argentīna (Cfc — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Ushuaia, Argentīna (Cfc — uniform precipitation distribution)^[16]
    - Reikjavika, Islande (Cfc — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Touršhavna, Fēru Salas (Cfc — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Harstad, Norvēģija (Cfc — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)

D Grupa: Kontinentālie/mikrotermālie klimati

Šiem klimatiem raksturīga vidējā temperatūra virs 10 °C gada siltākajos mēnešos, bet aukstākajā mēnesī vidējā temperatūra ir −3 °C (vai 0 °C dažos variantos). Šie klimati parasti sastopami kontinentu iekšpusē, vai to austrumkrastos, uz ziemeļiem no 40° Ziemeļu platuma. Dienvidu puslodē, D grupas klimati ir ārkārtīgi reti, jo tur vidējos ģeogrāfiskos platumos ir nelielas sauszemes masas; un uz dienvidiem no 40° Dienvidu platuma sauszemes gandrīz nav; tādēļ Dienvidu puslodē šie klimati ir tikai dažos augstkalnu rajonos.

Otro un trešo burtu izmanto tāpat kā klimatu C grupai, bet ja trešais burts ir d, tad tas nozīmē, ka ir ne vairāk kā 3 mēneši ar vidējo temperatūru virs 10 °C un aukstākā mēneša temperatūra ir zem −38 °C.
D grupas klimatus iedala sekojoši:
- Mitri kontinentāli klimati un Karstas vasaras kontinentāli klimati (Dfa, Dwa, Dsa):^[17] Dfa klimati parasti atrodami 30. platuma grādu augšdaļā un 40. platuma grādu apakšdaļā; kā arī austrumu Āzijā Dwa klimati izplatīti tālāk uz dienvidiem, pateicoties Sibīrijas augsta atmosfēras spiediena sistēmai, kas ir cēlonis sausām ziemām un ļoti mitrām vasarām musonu cirkulācijas dēļ.
  - Piemēri:
    - Čikāga (Ilinoisa), ASV (Dfa — vasara mitrāka nekā ziema)
    - Santakvina (Jūta), ASV (Dfa — vasara sausāka nekā ziema)
    - Seula, Dienvidkoreja (Dwa)
    - Pekina, Ķīna (Dwa)
  - Dsa eksistē vienīgi augstu virs jūras līmeņa līdzās apvidiem ar karstas vasaras Vidusjūras (Csa) klimatiem, piemēram Kembridža, Aidaho un Sakkeza (Saqqez) Irānas Kurdistānā.
- Siltās vasaras kontinentālie jeb hemiboreālie klimati (Dfb, Dwb, Dsb):^[15] Dfb un Dwb klimati atrodas tieši uz ziemeļiem no Karstas vasaras kontinentāliem klimatiem, parasti 40. platuma grādu augšdaļā un 50. platuma grādu lejasdaļā (Ziemeļamerikā, Āzijā) kā arī Austrumeiropā un Krievijā, starp Piejūras mēreno un Kontinentāli subarktisko klimatu, kur tas plešas līdz pat 50. platuma grādu augšdaļai un pat 60. platuma grādu lejasdaļai.
  - Piemēri:
    - Monktona, Ņūbransvika, Kanāda (Dfb — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Minska, Baltkrievija (Dfb — vasara mitrāka nekā ziema)
    - Saskatūna, Saskačevana, Kanāda (Dfb)
    - Revelstoka, Britu Kolumbija, Kanāda (Dfb — vasara sausāka nekā ziema)
    - Fārgo, Ziemeļdakota, ASV (Dfb — ziema sausāka kā vasara)
    - Helsinki, Somija (Dfb — ziema nedaudz sausāka kā vasara)
    - Vaksjo, Zviedrija (Dfb — ziema nedaudz sausāka kā vasara)
    - Vladivostoka, Krievija (Dwb)
    - Harbina, Ķīna (Dwb)
  - Dsb rodas no līdzīga scenārija kā Dsa, bet vēl augstāk virs jūras līmeņa vai arī lielākos platuma grādos, galvenokārt Ziemeļamerikā, jo tur Vidusjūras klimati ir izplatīti tālāk uz ziemeļiem nekā Eirāzijā: Mazama, Vašingtona štats, ASV ir viens šāds piemērs.
- Kontinentāli subarktiskie jeb boreāli (taigas) klimati (Dfc, Dwc, Dsc):^[18] Dfc un Dwc klimati sastopami uz ziemeļiem no citiem D grupas klimatiem, galvenokārt Ziemeļu platuma 50. un 60. grādos, lai gan tas var būt arī Ziemeļu 70° platuma grādos.
  - Piemēri:
    - Sept-Îles, Kvebeka, Kanāda (Dfc — vienmērīgs nokrišņu sadalījums)
    - Ankoridža, Aļaska, ASV (Dfc — vasara mitrāka nekā ziema)
    - Mount Robson, Britu Kolumbija, Kanāda (Dfc — vasara sausāka nekā ziema)
    - Irkutska, Krievija (Dwc)
    - Kirkenes, Finnmarka, Norvēģija (Dfc — vasara mitrāka nekā ziema)
  - Dsc, līdzīgi Dsa un Dsb, ir sastopami tikai augstkalnu vietās tuvu Vidusjūras klimatiem — un tas ir visretāk sastopamais no šiem trim, jo tā rašanās prasa vēl lielāku augstumu virs jūras līmeņa. Divi piemēri ir Zubački Kabao, Melnkalne (Dfsc pārmitrs Vidusjūras sniega klimats) un Galena Virsotne, Aidaho, ASV.
- Kontinentālie subarktiskie klimati ar ārkārtīgi bargām ziemām (Dfd, Dwd):^[15] Šie klimati ir sastopami vienīgi Austrumsibīrijā. Dažas apdzīvotas vietas ar šo klimatu — it īpaši Verkhojanska un Oimjakona — ir kļuvuši par sinonīmiem vietām ar ārkārtīgu, bargu ziemas salu.

E GRUPA: Polārie klimati

Šos klimatus raksturo temperatūra zem 10 °C visus gada divpadsmit mēnešus:

Tundras klimats (ET):^[19] Siltākajā gada mēnesī vidējā temperatūra ir starp 0 °C un 10 °C. Šie klimati ir sastopami Ziemeļamerikas un Eirāzijas kontinentu ziemeļos un tuvu esošajās salās.
- Piemēri:
  - Ikaluita, Nunavuta, Kanāda
  - Provideniya, Krievija
  - Nūka, Grenlande
  - Longjērbīene, Svalbāra
  - Barouva (Barrow), Aļaska
  - ET ir sastopams arī lielā augstumā virs jūras līmeņa ārpus polārajiem apvidiem, virs mežu līnijas — kā piemēram Vašingtona kalns, Ņūhempšīra, ASV un Jotunheimena dabas parks, Norvēģija.
Ledāja klimats (EF):^[20] Visus divpadsmit mēnešus gadā mēneša vidējā temperatūra ir zem 0 °C. Šis klimats dominē Antarktīdā (piemēram Skota Bāzē) un Grenlandes vidienē (piemēram, Eismitte vai North Ice).
Reizēm ET klimatiem pievieno trešo, mazo alfabēta burtu, ja vai nu vasara, vai ziema ir izteikti sausāka nekā otra gada puse. Tādējādi Heršela sala (jeb 'Qikiqtaruk' inuitu valodā) netālu no Kanādas Jukonas teritorijas, tiek apzīmēta ar ETw, bet Pic du Midi de Bigorre Francijas Pirinejos tiek apzīmēts ar ETs. Ja nokrišņi gada laikā ir sadalīti vairāk vai mazāk vienmērīgi, tad izmanto apzīmējumu ETf, piemēram, Hebrona Labradorā. Ja tiek izlemts lietot šo mazo alfabēta burtu, tad līdzīgs standarts jālieto arī grupām C un D, kur papildus prasām, lai mitrākajam gada mēnesim būtu vismaz 30 mm nokrišņu (E Grupas klimati var būt tikpat sausi vai pat sausāki nekā B grupas (tuksnešu) klimati — ja raugāmies uz saņemtajiem nokrišņiem, toties ūdens spēja iztvaikot tur ir daudz zemāka). Gadalaiku nokrišņu izmaiņu burtus gandrīz nekad nepievieno ledāja (EF) klimatiem, jo ir grūti izmērīt atšķirību starp sniega snigšanu un sniega pārlidošanu uz citu vietu, jo sniegs ir vienīgais mitruma avots šajos klimatos.

H GRUPA: Augstkalnu klimati

Piemēri:
- Kusko, Peru

Kepena—Geigera klimata klasifikācijas pasaules karte laika periodam 1951—2000

Balstoties uz nesen iegūtiem datiem no Klimata pētniecības grupas (Climatic Research Unit, CRU) Austrumanglijas Universitātē un Vispasaules Nokrišņu un Klimatoloģijas Centra (Global Precipitation Climatology Centre, GPCC) Vācijas meteoroloģiskā dienesta ietvaros, ir izveidota jauna digitāla Kepena—Geigera pasaules karte klimata klasifikācijai 20. gadsimta otrajā pusē.^[21]

Citas kartes

Austrālija, klimats trīsdesmit gadu gaitā (1961—1990).

Atsauces

↑ Peel, M. C. and Finlayson, B. L. and McMahon, T. A. (2007). "Updated Köppen—Geiger climate map" (^{[novecojusi saite]}). Hydrol. Earth Syst. Sci. 11: 1633—1644. ISSN 1027-5606.^{[novecojusi saite]} (direct: Final Revised Paper)
↑ Kepena klimatu klasifikācija AkadTerm
↑ McKnight, Tom L; Hess, Darrel. «Climate Zones and Types: The Köppen System». Physical Geography: A Landscape Appreciation. Upper Saddle River, NJ : Prentice Hall, 2000. 200—1. lpp. ISBN 0-13-020263-0.
↑ McKnight & Hess, pp. 205—8, "Climate Zones and Types: Tropical Wet Climate (Af)"
↑ McKnight & Hess, p. 208, "Climate Zones and Types: Tropical Monsoon Climate (Am)"
↑ Edward Linacre, Bart Geerts. Climates and Weather Explained. London : Routledge, 1997. 379. lpp. ISBN 0-415-12519-7.
↑ McKnight & Hess, pp. 208—11, "Climate Zones and Types: Tropical Savanna Climate (Aw)"
↑ «CHAPTER 7: Introduction to the Atmosphere». physicalgeography.net. Skatīts: 2008-07-15.
↑ McKnight & Hess, pp. 212—1, "Climate Zones and Types: Dry Climates (Zone B)"
↑ McKnight & Hess, pp. 221—3, "Climate Zones and Types: Mediterranean Climate (Csa, Csb)"
↑ «Statistics for AUS WA.Perth.Airport RMY». EnergyPlus. U.S. Department of Energy. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-06-09. Skatīts: 2009-01-19.
↑ McKnight & Hess, pp. 223—6, "Climate Zones and Types: Dry Humid Subtropical Climate (Cfa, Cwa)"
↑ «Statistics for AUS QLD.Brisbane RMY». EnergyPlus. U.S. Department of Energy. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-06-09. Skatīts: 2009-01-19.
↑ McKnight & Hess, pp. 226—9, "Climate Zones and Types: Marine West Coast Climate (Cfb, Cfc)"
↑ ^15,0 ^15,1 ^15,2 McKnight & Hess
↑ http://www.eosnap.com/ Ushuaia^{[novecojusi saite]}
↑ McKnight & Hess, pp. 231—2, "Climate Zones and Types: Humid Continental Climate (Dfa, Dfb, Dwa, Dwb)"
↑ McKnight & Hess, pp. 232—5, "Climate Zones and Types: Subarctic Climate (Dfc, Dfd, Dwc, Dwd)"
↑ McKnight & Hess, pp. 235—7, "Climate Zones and Types: Tundra Climate (ET)"
↑ McKnight & Hess, pp. 237, "Climate Zones and Types: Ice Cap Climate (EF)"
↑ Kottek, M., J. Grieser, C. Beck, B. Rudolf, and F. Rubel (2006). "World Map of the Köppen—Geiger climate classification updated". Meteorol. Z. 15: 259—263. doi:10.1127/0941-2948/2006/0130.

Ārējās saites

Köppen'a—Geigera pasaules karte: klimata klasifikācija laika posmam 1951—2000
Köppen'a klimata klasifikācija — Pārskata karte^{[novecojusi saite]}, apraksts^{[novecojusi saite]} un pašvaldības dati^{[novecojusi saite]} par Sanpaulu Brazīlijā.

Dati par klimatu

WorldClimate (Vietne "Pasaules klimats")
Weather Base (Vietne "Meteoroloģiskā stacija") Arhivēts 2007. gada 22. martā, Wayback Machine vietnē.

[1] Peel, M. C. and Finlayson, B. L. and McMahon, T. A. (2007). "Updated Köppen—Geiger climate map" (^{[novecojusi saite]}). Hydrol. Earth Syst. Sci. 11: 1633—1644. ISSN 1027-5606.^{[novecojusi saite]} (direct: Final Revised Paper)

[2] Kepena klimatu klasifikācija AkadTerm

[3] McKnight, Tom L; Hess, Darrel. «Climate Zones and Types: The Köppen System». Physical Geography: A Landscape Appreciation. Upper Saddle River, NJ : Prentice Hall, 2000. 200—1. lpp. ISBN 0-13-020263-0.

[4] McKnight & Hess, pp. 205—8, "Climate Zones and Types: Tropical Wet Climate (Af)"

[5] McKnight & Hess, p. 208, "Climate Zones and Types: Tropical Monsoon Climate (Am)"

[6] Edward Linacre, Bart Geerts. Climates and Weather Explained. London : Routledge, 1997. 379. lpp. ISBN 0-415-12519-7.

[7] McKnight & Hess, pp. 208—11, "Climate Zones and Types: Tropical Savanna Climate (Aw)"

[8] «CHAPTER 7: Introduction to the Atmosphere». physicalgeography.net. Skatīts: 2008-07-15.

[9] McKnight & Hess, pp. 212—1, "Climate Zones and Types: Dry Climates (Zone B)"

[10] McKnight & Hess, pp. 221—3, "Climate Zones and Types: Mediterranean Climate (Csa, Csb)"

[11] «Statistics for AUS WA.Perth.Airport RMY». EnergyPlus. U.S. Department of Energy. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-06-09. Skatīts: 2009-01-19.

[12] McKnight & Hess, pp. 223—6, "Climate Zones and Types: Dry Humid Subtropical Climate (Cfa, Cwa)"

[13] «Statistics for AUS QLD.Brisbane RMY». EnergyPlus. U.S. Department of Energy. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-06-09. Skatīts: 2009-01-19.

[14] McKnight & Hess, pp. 226—9, "Climate Zones and Types: Marine West Coast Climate (Cfb, Cfc)"

[ibid-15] 15,0 ^15,1 ^15,2 McKnight & Hess

[16] ttp://www.eosnap.com/ Ushuaia^{[novecojusi saite]}

[17] McKnight & Hess, pp. 231—2, "Climate Zones and Types: Humid Continental Climate (Dfa, Dfb, Dwa, Dwb)"

[18] McKnight & Hess, pp. 232—5, "Climate Zones and Types: Subarctic Climate (Dfc, Dfd, Dwc, Dwd)"

[19] McKnight & Hess, pp. 235—7, "Climate Zones and Types: Tundra Climate (ET)"

[20] McKnight & Hess, pp. 237, "Climate Zones and Types: Ice Cap Climate (EF)"

[21] Kottek, M., J. Grieser, C. Beck, B. Rudolf, and F. Rubel (2006). "World Map of the Köppen—Geiger climate classification updated". Meteorol. Z. 15: 259—263. doi:10.1127/0941-2948/2006/0130.

[2]

[1]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]