Mumbaja (līdz 1995. gadam — Bombeja) ir pilsēta Indijā, Indostānas pussalas rietumkrastā pie Arābijas jūras. Atrodas uz Salsetas salas pie dabīgas ostas. Mahārāštras štata galvaspilsēta. Visapdzīvotākā pilsēta Indijā. Lielākā Rietumindijas osta.

Mumbaja
pilsēta
Mumbai
Mumbaja
Mumbaja (Indija)
Mumbaja
Mumbaja
Mumbaja (Mahārāštra)
Mumbaja
Mumbaja
Koordinātas: 18°58′30″N 72°49′33″E / 18.97500°N 72.82583°E / 18.97500; 72.82583Koordinātas: 18°58′30″N 72°49′33″E / 18.97500°N 72.82583°E / 18.97500; 72.82583
Valsts Karogs: Indija Indija
Štats Mahārāštra
Platība
 • Kopējā 603 km2
Augstums 14 m
Iedzīvotāji (2018)
 • kopā 15 414 288
 • blīvums 20 693,9/km²
Mājaslapa www.mcgm.gov.in
Mumbaja Vikikrātuvē

Mumbaja ir Indijas finanšu un ekonomikas galvaspilsēta, jo šeit atrodas Indijas centrālā banka, lielākās biržas un daudzu nozīmīgu šīs valsts uzņēmumu galvenās mītnes.

Mumbajā atrodas Bolivuda — indiešu kino industrijas centrs, kura ir pasaules līderis pēc gadā uzņemto filmu skaita.[nepieciešama atsauce] Mumbaja ir arī viena no retajām pilsētām, kuru municipālajās robežās atrodas Nacionālais parks.

Kā jau metropole, Mumbaja sadzīvē izceļas ar lielāku "tikumu brīvību" kā citur Indijā un dažādu tautību un reliģiju sajaukumu, kuru parasti sazinās vietējā Marathu dialektā.

Kaut arī uz septiņām salām kur mūsdienās atrodas Mumbaja, cilvēki dzīvojuši jau no Akmens laikmeta (Ptolemajs tās sauca par Heptanesia), Mumbajas kā pilsētas vēsture sākās tikai 1668.gadā, kad Britu Austrumindijas kompānija sāka nomāt salas no Lielbritānijas karaļa Čārlza II. Austrumindijas kompānija ātri saprata vietas lielisko novietojumu un 1867. gadā no Sūratas uz Bombeju pārcēla kompānijas galveno biroju.

Amerikas pilsoņu kara (1861—1865) laikā Bombeja kļuva par kokvilnas tirdzniecības centru, bet pēc Suecas kanāla atklāšanas — par ievērojamu ostu tirdzniecībai ar Eiropu.

Bombejā 1885. gadā radās Indijas Nacionālais Kongress.

Pilsēta strauji attīstījās un 1906.gadā tajā bija miljons iedzīvotāju, un tā bija otrā lielākā (aiz Kolkatas) pilsēta Indijā. Bombeja kļuva par Indijas neatkarības kustības centru. 1942. gada 9. augustā Mahātma Gandijs ar saukli Quit India pieprasīja pilnīgu Indijas neatkarību. 1948.gada 28.februārī pēdējie britu kareivji ceremoniāli izgāja caur Indijas vārtiem Bombejā un pameta Indiju.

1960.gadā Bombeja kļuva par Mahārāštras štata galvaspilsētu.

1992.gada decembrī un 1993.gada janvārī pilsētā izcēlās reliģiskas sadursmes starp hinduistiem un musulmaņiem pēc tam, kad hinduistu reliģiskie radikāļi nopostīja Babri mošeju. Bojā gāja 1788 cilvēku, lielākoties musulmaņi. Iespējams kā atbilde grautiņiem, 1993.gada 12.martā Bombejā notika sprādzienu sērija. Gandrīz vienlaicīgi notika 13 sprādzieni pie viesnīcām, biržas, veikaliem. Bojā gāja 257 cilvēki un 1400 tika ievainoti.

1995.gadā štata nacionālistu valdība Bombeju pārsauca par Mumbaju, atsakoties no koloniālā mantojuma.

Mumbajā dzimuši:

Ārējās saites

labot šo sadaļu