Marseļa

Pilsēta Francijā

Marseļa (franču: Marseille, izrunā: /maʁsɛj/) ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā pie Ronas upes grīvas. Francijas otra lielākā pilsēta (aiz Parīzes). Lielākā Francijas osta un lielākā osta Vidusjūras krastos. Pilsētas iedzīvotāju sastāvs ir ļoti raibs, bet apmēram 25% no iedzīvotājiem ir Ziemeļāfrikas izcelsmes. Pilsētā ir arī trešā lielākā ebreju kopiena Eiropā.

Marseļa
pilsēta
Marseille
Marseļa
Karogs: Marseļa
Karogs
Ģerbonis: Marseļa
Ģerbonis
Marseļa (Francija)
Marseļa
Marseļa
Koordinātas: 43°17′47″N 5°22′12″E / 43.29639°N 5.37000°E / 43.29639; 5.37000Koordinātas: 43°17′47″N 5°22′12″E / 43.29639°N 5.37000°E / 43.29639; 5.37000
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Provansa-Alpi-Azūra krasts
Departaments Bušdirona
Apgabals Marseļas apgabals
Dibināta ap 600. gadā p.m.ē.
Platība
 • pilsēta 240,62 km2
Iedzīvotāji Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[".
 • pilsēta Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[".
 • blīvums 3 555/km²
 • aglomerācija 1 734 277
Pasta indekss 13001-13016
Citi nosaukumi

Masālija (Μασσαλία)
(Senās Grieķijas laikos)
Masīlija (Massilia)
(Senās Romas laikos)
Marsiho, arī Marsilha
(provansiešu)

Marsella (spāņu)
Marsiglia (itāļu)
Mājaslapa www.marseille.fr
Marseļa Vikikrātuvē

Pie Marseļas uz salas atrodas Ifas cietoksnis, kurā, pēc leģendas, bijis ieslodzīts grāfs Monte-Kristo. Francijas himna (Marseljēza) nosaukta pilsētas vārdā.

Pilsētu ap 600. gadu p.m.ē. nodibina sengrieķu kolonisti no Fokejas (Phocaea) Jonijā un nosauc to par Masāliju (Μασσαλία). 49. gadā p.m.ē. pilsētu ieņem Cēzara leģioni un iekļauj Romas impērijā. Romieši pilsētu sauca par Masīliju (Massilia).

13. gadsimtā Marseļa kļuva par neatkarīgu republiku. 1423. gadā pilsētu izposta aragonieši. 1481. gadā Marseļa tiek iekļauta Francijas sastāvā.

19. gadsimtā Marseļa kļūst par modernu ostu. Tās attīstībai lielu impulsu deva Suecas kanāla attīstība un Francijas koloniālie iekarojumi.

1934. gadā Marseļā IMRO teroristi atentātā nogalināja Dienvidslāvijas karali Aleksandaru I un Francijas ārlietu ministru Luiju Bartū. Tas bija pirmais atentāts pasaulē, kurš uzņemts ar kinokameru.

Marseļā ir izvietotas fakultātes trijām Eksas—Marseļas Universitātes sastāvā ietilpstošām universitātēm:

  • Eksas—Marseļas Universitāte I — Provansas Universitāte
  • Eksas—Marseļas Universitāte II — Vidusjūras Universitāte
  • Eksas—Marseļas Universitāte III — Pola Sezāna Universitāte

Marseļā atrodas arī četras "Lielās skolas" (franču: grandes écoles), kuras formāli atrodas ārpus Francijas universitāšu sistēmas, bet ir tuvas tām pēc funkcijām un prestiža.

Marseļā dzimuši:

Ārējās saites

labot šo sadaļu