Ilinoisa ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas vidējo rietumu reģionā. Ilinoisas galvaspilsēta ir Springfīlda.

Ilinoisa
Illinois
—  ASV štats  —
Zinātnes un rūpniecības muzejs Čikāgā
Zinātnes un rūpniecības muzejs Čikāgā
Zinātnes un rūpniecības muzejs Čikāgā
Flag of Ilinoisa
Karogs
Official seal of Ilinoisa
Emblēma
Devīze: State Sovereignty, National Union
Ilinoisas atrašanās vieta ASVIlinoisas atrašanās vieta ASV
Pārvaldes centrs Springfīlda
Lielākā pilsēta Čikāga
Oficiālā valoda angļu valoda
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Amerikas Savienotās Valstis
Dibināts 1818. gada 3. decembrī
(21. ASV pavalsts)
Administrācija
 - Gubernators Džejs Prickers (D)
 - Vicegubernators Džuliana Stretone (D)
Platība 
 - Kopējā 149 997 km²
 - Sauszeme 143 969 km²
 - Ūdens 5 981 km²
Iedzīvotāji (2024)
 - Kopā 12 710 158
 - Blīvums 84,7/km²
 - Rasu sastāvs baltie — 58,3 %
latino — 18,2 %
melnādainie — 13,9 %
aziāti — 5,8 %
 - Reliģijas protestanti — 36 %
nereliģiozi — 29 %
katoļi — 23 %
musulmaņi — 3 %
jūdaisti — 2 %
ISO 3166 kods US-IL
Mājaslapa: illinois.gov
Ilinoisa Vikikrātuvē

Ilinoisa robežojas ar Aiovas, Indiānas, Kentuki, Misūri un Viskonsinas štatiem, kā arī ar Lielo ezeru — Mičiganu. Ezeram ir arī ūdens robeža ar Mičiganas štatu.

Pirms eiropiešu ierašanās štata dienvidrietumos pie Misisipi upes atradās Kahokija (Cahokia) — viens no Misisipi civilizācijas centriem. Neskaidru iemeslu dēļ 15. gadsimtā šī kultūra izzuda. Pēc tam mūsdienu štata teritorijā valdīja ilinoisi, tomēr irokēzu uzbrukumos tie gandrīz pilnīgi tika iznīcināti.

1673. gadā franči Žaks Markets un Luijs Žolī izpētīja Ilinoisas upes krastus. Līdz 1763. gadam apvidus bija Francijas teritorija, vēlāk to ieguva briti. Tolaik teritorijā bija nelielas franču apmetnes un neliels britu karaspēka skaits.

Pēc 1787. gada mūsdienu Ilinoisas teritorija bija daļa no ASV Ziemeļrietumu teritorijas. 1809. gadā tika nodibināta Ilinoisas teritorija (daudz lielāka nekā mūsdienu štats). 1818. gadā Ilinoisa kļuva par ASV 21. pavalsti. Štatā verdzība bija aizliegta. 1832. gadā štata teritorijā notika karadarbība pret indiāņu virsaiti Melno Vanagu (Black Hawk War).

Ap 1839. gadu štata teritorijā uzplauka mormoņu pilsēta Navu (Nauvoo), konkurējot ar Čikāgu. Kad 1844. gadā nogalināja mormoņu līderi Džozefu Smitu, mormoņi masveidā devās uz rietumiem.

Ilinoisa pazīstama kā ASV 16. prezidenta Abrahama Linkolna štats, jo šeit viņš pavadījis lielāko daļu no sava mūža. ASV pilsoņu kara laikā Ilinoisa bija viens no galvenajiem ziemeļnieku štatiem, vairāk kā 250 000 štata iedzīvotāju karoja ziemeļnieku armijā.

19. gadsimta vidū štatā uzbūvēja dzelzceļus un štata lauksaimnieciski ļoti ražīgajā centrālajā daļā ieplūda ieceļotāji no Vācijas un Zviedrijas. 20. gadsimta sākumā ļoti strauji attīstījās rūpniecība un štatā ieradās imigranti no Austrumeiropas un Dienvideiropas. Papildus tam no ASV dienvidiem ieceļoja afroamerikāņi, kuri, Čikāgā, piemēram, radīja slaveno džeza skolu.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Pēc tautas skaitīšanas datiem 2020. gadā štatā bija 12 812 508 iedzīvotāju.[1] Štata lielākā pilsēta Čikāga ir trešā lielākā pilsēta ASV. Lielākā reliģiskā konfesija Ilinoisā ir katoļi (29%). Dažādas protestantu konfesijas sastāda 36% iedzīvotāju.

Lielākās pilsētas

labot šo sadaļu
Vieta Pilsēta Iedzīvotāju skaits[2]
1 Čikāga 2 693 976
2 Orora 197 757
3 Neipervila 148 449
4 Džolieta 147 344
5 Rokforda 145 609
6 Springfīlda 114 230
7 Eldžina 110 849
8 Piorija 110 417
9 Šampeina 88 909
10 Vokīgena 86 075

Ārējās saites

labot šo sadaļu