Jūta
Jūta (angļu: Utah, izrunā: [ˈjuːtɔː] vai [ˈjuːtɑː]) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas valsts rietumu reģionā. Jūta ir viens no svarīgākajiem transporta un telesakaru centriem ASV rietumos. Aptuveni 80% no štata iedzīvotājiem dzīvo Vosečas grēdas pakājē (Wasatch Front), kur atrodas arī Jūtas pārvaldes centrs un lielākā pilsēta Soltleiksitija. Soltleiksitija ir nozīmīgs tirdzniecības un finanšu centrs ne tikai štatā, bet arī ASV rietumos.
| Jūta | |||
| Utah | |||
| — Štats — | |||
 |
|||
|
|||
| Neformālais nosaukums: Beehive State | |||
| Devīze: Industry | |||
 Jūtas atrašanās vieta ASV
|
|||
| Pārvaldes centrs | Soltleiksitija | ||
|---|---|---|---|
| Lielākā pilsēta | Soltleiksitija | ||
| Oficiālā valoda | Angļu | ||
| Valsts |  ASV
| ||
| Iestāšanās ASV | 1896. gada 4. janvāris (45. ASV pavalsts) | ||
| Administrācija | |||
| - Gubernators | Spensers Kokss (R) | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 219 887 km² | ||
| Augstākais punkts | 4 126 m | ||
| Zemākais punkts | 664 m | ||
| Iedzīvotāji [1] | |||
| - Kopā | 2 763 885 | ||
| - Blīvums | 12,6/km² | ||
| - Rasu sastāvs | baltādainie (95,01%) melnādainie (1,32%) |
||
| - Reliģijas | mormoņi (57%) protestanti (9%) katoļi (6%) nereliģiozi (17%) |
||
| Mājaslapa: www | |||
 Jūta Vikikrātuvē
| |||
.svg)
Jūta robežojas ar Aidaho, Arizonas, Kolorādo, Nevadas un Vaiomingas štatiem. Dienvidrietumos vienā punktā robežojas ar Ņūmeksiku.
2002. gadā štata pārvaldes centrā Soltleiksitijā notika ziemas olimpiskās spēles.
Vēsture
labot šo sadaļu1847. gada 24. jūlijā mormoņi sludinātāja Brigama Janga vadībā ieceļoja Lielā Sālsezera ielejā. Gadu vēlāk, pēc Meksikas un Amerikas kara beigām, mūsdienu Jūtas teritoriju atdota ASV. 1849. gadā mormoņi izveidoja Deseretas štatu, kas stiepās no Oregonas līdz Meksikai un uz rietumiem līdz Sjerranevadas kalnu grēdai, un iesniedza lūgumu Kongresam iekļaut to ASV. Kongress atteicās atzīt štatu šajās robežās, bet 1850. gadā pieņēma rezolūciju izveidot mazāko Jūtas apgabalu ar Brigamu Jangu kā tās gubernatoru. Tomēr mormoņu pretenzijas uz Deseretas štata izveidi turpinājās līdz 1870. gadiem.
Nākamās desmitgades Jūtas vēsturi iezīmēja konflikti starp kolonistiem un jūtiem, kā arī federālo varas iestāžu cīņa ar mormoņiem, kurus vajāja daudzsievības dēļ. 1857.–1858. gadā notikumi noveda pie tā sauktā "Jūtas kara", kad pēc prezidenta Džeimsa Bjūkenena pavēles uz turieni tika nosūtīts federālais karaspēks ar uzdevumu iecelt teritorijā jaunu nemormoņu gubernatoru. Karš ar jūtiem beidzās 1867. gadā pēc indiāņu rezervātu izveidošanas. Transkontinentālā dzelzceļa pabeigšana 1869. gadā veicināja intensīvu kolonistu, tostarp nemormoņu, pieplūdumu, kā arī lauksaimniecības un rūpniecības attīstību. 1895. gadā pieņemtajā topošās valsts konstitūcijā bija tam laikam neparasts noteikums par sieviešu balsstiesībām.
1896. gada 4. janvārī Jūta kļuva par 45. ASV pavalsti.
-
Jaunās Francijas teritorija 18. gadsimtā -
Jaunās Spānijas teritorija (1800) -
Jūtas iekļaušana ASV (1848) -
Jūtas teritorija (1861)
.png)
Lielākās pilsētas
labot šo sadaļu| Vieta | Pilsēta | Iedzīvotāju skaits |
|---|---|---|
| 1 | Soltleiksitija | 199 723 |
| 2 | Vestvolisitija | 140 230 |
| 3 | Vestdžordana | 116 961 |
| 4 | Provo | 115 162 |
| 5 | Orema | 98 129 |
| 6 | Sendija | 96 904 |
| 7 | Sentdžordža | 95 342 |
| 8 | Ogdena | 87 321 |
| 9 | Leitona | 81 773 |
| 10 | Sautdžordana | 77 487 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Resident Population Data: Population Change». United States Census Bureau. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. augustā. Skatīts: 2010. gada 28. decembris.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Mājaslapa (angliski)
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |