Šis raksts ir par Spānijas pilsētu. Par apgabalu skatīt rakstu Madride (komūna).

Madride (spāņu: Madrid) ir Spānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas valsts vidienē. Spānijas ekonomikas un kultūras centrs.

Madride
Madrid
galvaspilsēta
Prado muzejs
Karogs: Madride
Karogs
Ģerbonis: Madride
Ģerbonis
Madride (Spānija)
Madride
Madride
Koordinātas: 40°24′N 3°41′W / 40.400°N 3.683°W / 40.400; -3.683Koordinātas: 40°24′N 3°41′W / 40.400°N 3.683°W / 40.400; -3.683
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Autonomais novads Madride
Dibināta 9. gadsimta vidū
Administrācija
 • Mērs José Luis Martínez-Almeida (PP)
Platība
 • sauszeme 607 km2
Augstums 667 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • galvaspilsēta 3 332 035
 • blīvums 5 375/km²
 • aglomerācija 6 500 000
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 28001–28080
Tālruņu kods 34 (Spānija) + 91 (Madride)
Mājaslapa www.munimadrid.es
Madride Vikikrātuvē

Madridē senās pilsētas būves mijas ar moderno arhitektūru. Madridē ir viens no Eiropas populārākajiem mākslas muzejiem — Prado, kā arī Museo Thyssen-Bornemisza, slavenā strūklaka La fuente de Cibeles, Catedral de la Almudena, šeit ir daudz krodziņu un tapas bāru.

Rakstītās ziņas par Madridi ir no 9. gadsimta vidus, kad mauri uzcēla nelielu cietoksni tagadējās Madrides vietā. Arābu valodā cietoksni sauca par al-Magrīt (المجريط — avots) no kā visticamāk cēlies pilsētas nosaukums.

Rekonkistas laikā 1085. gadā Madridi ieņēma Kastīlijas karalis Alfonso III un pārveidoja pilsētas mošeju par katoļu baznīcu. 1329. gadā Madridē kā Spānijas ģeogrāfiskajā centrā pirmoreiz sapulcējās Kastīlijas parlaments Kortesi.

Kad apvienojās Kastīlijas Karaliste (galvaspilsēta — Toledo) un Aragonas Karaliste (galvaspilsēta — Barselona), izveidojot Spāniju, karaļi Karloss I un Felipe II par galvaspilsētu izvēlējās Madridi, un no 1561. gada tur atradās Spānijas galms. Spānijas uzplaukuma periodā (XVI — XVII.gs) Madride tomēr neatgādināja lielās Eiropas pilsētas, jo gandrīz visa saimnieciskā darbība bija vērsta uz galma apkalpošanu. Karloss III (1716—1788) pārveidoja pilsētu, uzceļot daudz jaunu celtņu.

1808. gada maijā Madridē iebruka Napoleona karaspēks, bet 2. maijā notika madridiešu sacelšanās, kura tika apspiesta. Pēc neatkarības kara, 1814. gadā, troni ieguva Fernando VII. 1873.—1874. gados Madride bija Pirmās Spānijas republikas galvaspilsēta.

Spānijas pilsoņu kara laikā pilsēta ilgu laiku bija sīvu cīņu arēna un tai tika nodarīti lieli postījumi. Nacionālistu aviācija bombardēja pilsētu. Madrides aizstāvības laikā radās teiciens par Piekto kolonnu — nacionālistu slepenajiem atbalstītājiem pilsētā.

Franko diktatūras laikā Madride strauji auga un attīstījās tās ekonomika. 1973. gada 20. decembrī ETA kaujinieki Madridē atentātā nogalināja Spānijas premjerministru Luisu Karero Blanko (Luis Carrero Blanco). 1981. gada 23. februārī Madridē notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums.

2004. gada 11. martā Madridē notika lielākais terorakts Spānijas vēsturē — gandrīz vienlaicīgi tika uzspridzinātas 10 bumbas dažādos piepilsētas vilcienos, nogalinot 191 un ievainojot 1460 cilvēkus.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita dinamika

labot šo sadaļu
Gads Pilsēta Province %
1897 542739 730807 74,27
1900 575675 773011 74,47
1910 614322 831254 73,90
1920 823711 1048908 78,53
1930 1041767 1290445 80,73
1940 1322835 1574134 84,04
1950 1553338 1823418 85,19
1960 2177123 2510217 86,73
1970 3120941 3761348 82,97
1981 3158818 4686895 67,40
1991 3010492 4647555 64,78
2001 2938723 5423384 54,19
2005 3155359 5964143 52,90
2006 3128600 6008183 52,07
2007 3132463 6081689 51,51
2008 3213271 6271638 51,23
Avots: INE[novecojusi saite]

Madridē dzimuši:

Apskates objekti

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. 2023. gada Spānijas municipālais reģistrs.