Aidaho
Aidaho (angļu: Idaho, izrunā: /ˈaɪdəhoʊ/) (ID[1]) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kas atrodas ASV ziemeļrietumos. Štats robežojas ar Jūtas, Montānas, Nevadas, Oregonas, Vaiomingas, un Vašingtonas štatiem, kā arī ar Kanādu — Britu Kolumbijas provinci. Aidaho un Britu Kolumbijas robeža ir 77 km gara.
Aidaho | |||
Idaho | |||
— Štats — | |||
Aidaho kapitolijs Boisisitijā | |||
|
|||
Neformālais nosaukums: Dārgakmeņu štats (Gem state) |
|||
Devīze: Esto perpetua | |||
Aidaho atrašanās vieta ASV | |||
Pārvaldes centrs | Boisisitija | ||
---|---|---|---|
Oficiālā valoda | nav | ||
Valsts | Amerikas Savienotās Valstis | ||
Administrācija | |||
- Gubernators | Breds Litls (R) | ||
- Vicegubernatore | Dženisa Makgīčina (R) | ||
Platība | |||
- Kopējā | 216 632 km² | ||
- Sauszeme | 216 400 km² | ||
- Ūdens | 2 398 km² | ||
Iedzīvotāji (2020. gadā) | |||
- Kopā | 1 839 106 | ||
- Blīvums | 8,5/km² | ||
- Rasu sastāvs | baltie — 89,1% indiāņi — 1,4% aziāti — 1,2% melnādainie — 0,6% |
||
- Reliģijas | protestanti — 29,3% mormoņi — 23% katoļi — 18% nereliģiozi — 12,7% |
||
Mājaslapa: www | |||
Aidaho Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļu-
Oregonas zeme ar strīdīgo teritoriju (vēlākā Vašingtonas štata daļa), uz kuru pretendēja gan Apvienotā Karaliste, gan ASV
-
Oregonas teritorija pēc dibināšanas (1848)
-
Oregonas un Vašingtonas teritorija (1853)
-
Oregonas štats un Vašingtonas teritorija (1859)
-
Vašingtonas teritorijas sastāvā (1861)
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuPēc ASV Tautas skaitīšanas biroja datiem, 2020. gadā Aidaho iedzīvotāju skaits bija 1 839 106 cilvēki, tādējādi konstatējams 17% iedzīvotāju skaita pieaugums, salīdzinot ar 2010. gada tautas skaitīšanas datiem. Pēc iedzīvotāju skaita pieaguma tempiem pēdējā desmitgadē Aidaho ir 2. vietā[2] starp 50 štatiem (1. ir Jūta), šo pieaugumu veido gan dabiskais pieaugums, gan imigrācija (pārsvarā — iebraucēji no citiem štatiem).
Rase | Cilvēku skaits | Daļa no kopskaita |
---|---|---|
Kopā | 1 657 375 | 100% |
Baltie | 1 507 | 91,0% |
Jauktas rases amerikāņi | 43 914 | 2,6% |
Āzijas izcelsmes amerikāņi | 22 720 | 1,4% |
Amerikas pamatiedzīvotāji | 21 323 | 1,3% |
Afroamerikāņi | 11 231 | 0,7% |
Klusā okeāna salu pamatiedzīvotāji | 2 343 | 0,1% |
Cita rase | 47 964 | 2,9% |
Reliģija | Daļa no kopskaita |
---|---|
Kristietība, tostarp | 67% |
37% | |
10% | |
19% | |
1% | |
<1% | |
<1% | |
|
<1% |
Bez reliģiskās piederības | 27% |
Citas reliģijas, tostarp | 4% |
1% | |
<1% | |
<1% | |
<1% | |
|
<1% |
|
<1% |
Piederība nav zināma | 1% |
Pēc Amerikāņu sabiedrības aptaujas (American Community Survey) rezultātiem, spāņu izcelsmes amerikāņi un latīņamerikāņi ir 12,2% (bieži tiek skaitīti pie baltajiem amerikāņiem) no štata iedzīvotāju skaita.
Lielākās iedzīvotāju grupas pēc izcelsmes (etniskās grupas) ir vācieši (17,5%), angļi (16,4%), īri (9,3%), amerikāņi (7,8%), kuri identificē ASV kā savas un senču izcelsmes vietu, skoti (3,2%).
Štatā visplašāk tiek lietota angļu valoda, lielākā lingvistiskā minoritāte ir spāņu valodas lietotāji.
Aidaho administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Boisisitija (205,7 tūkstoši iedzīvotāju). Nākamās lielākās pilsētas ir Nampa (81,6 tūkstoši), Meridiana (75,1 tūkstotis), Aidahofolsa (56,8 tūkstoši) un Pokatelo (54,3 tūkstoši).
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuAidaho robežojas ar sešiem ASV štatiem — Vašingtonu un Oregonu rietumos, Nevadu un Jūtu dienvidos, Montānu un Vaiomingu austrumos un ar Kanādas provinci Britu Kolumbiju ziemeļos.
Aidaho atrodas plašas teritorijas ar neskartu dabu, tajā atrodas arī daļa Klinšu kalnu. Štatā atrodas daļa Elles kanjona, ASV dziļākās aizas, un Šošonu ūdenskritums. Nozīmīgākā upe ir Sneika, citas nozīmīgas upes ir Klarkforka, Pandoreja, Spokena, Salmona, Boise, Pajeta, Klīrvotera. Sneikas zemienē izvietotas nozīmīgas Aidaho pilsētas: Boisisitija, Meridiāna, Nampa, Koldvela, Tvinfolsa, Aidahofolsa, Pokatello.
Aidaho šķērso divas laika joslas.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuAidaho štats administratīvi tiek iedalīts 44 apgabalos, no kuriem lielākais pēc iedzīvotāju skaita ir Eidas apgabals (Ada County). Tajā atrodas trīs lielākās štata pilsētas (Boisisitija, Nampa un Meridiana).
Apgabals | Apgabala centrs | Dibināšanas gads |
Iedzīvotāji (2008.g.) |
Iedzīvotāji (procenti) |
Platība (kv.jūdzes.) |
Platība
(procenti) |
---|---|---|---|---|---|---|
Eida | Boisisitija | 1864 | 380,920 | 25,00% | 1 060 | 1,21% |
Adamsa | Koncila | 1911 | 3,499 | 0,23% | 1,370 | 1,57% |
Benoka | Pokatello | 1893 | 80,812 | 5,30% | 1,147 | 1,31% |
Bērleika | Parīze | 1893 | 5,798 | 0,38% | 1,049 | 1,20% |
Beneva | Sentmarija | 1915 | 9,352 | 0,61% | 784 | 0,90% |
Bingema | Blekfūta | 1885 | 43,903 | 2,88% | 2,120 | 2,42% |
Bleina | Heilija | 1895 | 21,731 | 1,43% | 2,661 | 3,04% |
Boise | Aidahositija | 1864 | 7,504 | 0,49% | 1,907 | 2,18% |
Bonera | Sendpointa | 1907 | 41,168 | 2,70% | 1,920 | 2,19% |
Bonevila | Aidahofolsa | 1911 | 99,135 | 6,51% | 1,901 | 2,17% |
Baundarija | Bonersferija | 1915 | 10,962 | 0,72% | 1,278 | 1,46% |
Bjuta | Arko | 1917 | 2,751 | 0,18% | 2,234 | 2,55% |
Kama | Fērfīlda | 1917 | 1,126 | 0,07% | 1,079 | 1,23% |
Kanjona | Koldvela | 1891 | 183,939 | 12,07% | 604 | 0,69% |
Karibī | Sodasringsa | 1919 | 6,826 | 0,45% | 1,799 | 2,06% |
Kasija | Bērlija | 1879 | 21,348 | 1,40% | 2,580 | 2,95% |
Klārka | Dibuā | 1919 | 910 | 0,06% | 1,765 | 2,02% |
Klīrvotera | Orofino | 1911 | 8,176 | 0,54% | 2,488 | 2,84% |
Kastera | Čalisa | 1881 | 4,254 | 0,28% | 4,937 | 5,64% |
Elmora | Mauntinhoma | 1889 | 28,997 | 1,90% | 3,101 | 3,54% |
Frenklina | Prestona | 1913 | 12,454 | 0,82% | 668 | 0,76% |
Fremonta | Sententonī | 1893 | 12,551 | 0,82% | 1,896 | 2,17% |
Džema | Emeta | 1915 | 16,513 | 1,08% | 566 | 0,65% |
Gūdinga | Gūdinga | 1913 | 14,295 | 0,94% | 734 | 0,84% |
Aidaho | Grendžvila | 1861/1864 | 15,448 | 1,01% | 8,502 | 9,71% |
Džefersona | Rigbija | 1913 | 23,860 | 1,57% | 1,106 | 1,26% |
Džeroma | Džeroma | 1919 | 20,468 | 1,34% | 602 | 0,69% |
Kutenaja | Kordeleina | 1864 | 137,475 | 9,02% | 1,316 | 1,50% |
Lata | Moskava | 1888 | 35,906 | 2,36% | 1,077 | 1,23% |
Lemi | Salmona | 1869 | 7,808 | 0,51% | 4,570 | 5,22% |
Luisa | Nezpersa | 1911 | 3,594 | 0,24% | 480 | 0,55% |
Linkolna | Šošona | 1895 | 4,503 | 0,30% | 1,206 | 1,38% |
Medisona | Reksburga | 1914 | 37,456 | 2,46% | 473 | 0,54% |
Minidoka | Rūperta | 1913 | 18,645 | 1,22% | 763 | 0,87% |
Nez Persa | Lūistona | 1861/1864 | 38,975 | 2,56% | 856 | 0,98% |
Oneida | Maladsitija | 1864 | 4,130 | 0,27% | 1,202 | 1,37% |
Ojhī | Mērfija | 1863 | 10,877 | 0,71% | 7,697 | 8,79% |
Pajete | Pajete | 1917 | 22,966 | 1,51% | 410 | 0,47% |
Povera | Amerikanfolsa | 1913 | 7,683 | 0,50% | 1,443 | 1,65% |
Šošona | Volisa | 1861/64 | 12,913 | 0,85 % | 2 636 | 3,01% |
Tetona | Drigsa | 1915 | 8,833 | 0,58 % | 451 | 0,52% |
Tvinfolsa | Tvinfolsa | 1907 | 74,284 | 4,87 % | 1 928 | 2,20% |
Vallija | Kaskāde | 1917 | 8,862 | 0,58 % | 3 734 | 4,27% |
Vašingtona | Veizera | 1879 | 10,206 | 0,67 % | 1 474 | 1,68% |
Ekonomika
labot šo sadaļuNozīmīga tautsaimniecības nozare Aidaho ir lauksaimniecība. Salīdzinoši daudz audzē kartupeļus, tādēļ viens no štata neformālajiem nosaukumiem ir "kartupeļu štats" (Potato state). Kartupelis ir arī viens no štata simboliem. 19. gadsimta sākumā Aidaho daudz tika iegūtas kažokādas. 19. gadsimta vidū atrada zeltu, un līdz ar to sekoja liels kolonistu pieplūdums. Tā kā Aidaho iegūst daudz un dažādus derīgos izrakteņus, tad vēl viens tā neformālais nosaukums ir "dārgakmeņu štats" (Gem state).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «List of U.S. state and territory abbreviations». en.wikipedia. Skatīts: 14.06.2021.
- ↑ «The 2020 U.S. Census data is out, and here’s what it says about fast-growing Idaho». Idaho Statesman. 21.08.2021. Skatīts: 18.01.2022.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aidaho.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)