Tundra
Tundra (no Kolas sāmu: tūndâr — ‘bezmeža kalns’)[1] ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
Arktiskā tundra atrodas uz ziemeļiem no taigas un uz dienvidiem no arktiskajiem tuksnešiem. Tundras dienvidu robežu uzskata par Arktikas sākumu.
Izšķir trīs veidu tundras: Arktiskā, Antarktiskā un alpīnā tundra. Tā var būt purvaina vai akmeņaina. Tundrā pamatā aug augi bez dziļas sakņu sistēmas - lakstaugi, sūnas un ķērpji; vietām aug arī krūmi un pundurkoki. Vasarā atkūst tikai augšējā kārta, dziļākie slāņi — sākot no 25—90 centimetru dziļuma — nekad neatkūst (mūžīgais sasalums). Tundra ir vējaina vieta, vējš mēdz sasniegt ātrumu 100 km/h.
Ziemeļu puslodē tundras raksturīgākie dzīvnieki ir baltā pūce, baltirbe, vilks, baltais zaķis, ziemeļbriedis, garastes susliks.
Tundras klimata josla ir subarktiskā josla. Vidējā temperatūra ir -15 °C. Nokrišņu daudzums ir 350 mm gadā.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tundra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |