Sicīlija
Sicīlija (itāļu: Sicilia, izrunā: /siˈtʃiːlja/) ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar 25 708 km² lielu platību. 2015. gadā tajā dzīvoja apmēram 5 miljoni iedzīvotāju.
| Sicīlija | |||
| Sicilia | |||
| — autonoms reģions — | |||
|
|||
|
|||
| Pārvaldes centrs | Palermo | ||
|---|---|---|---|
| Lielākā pilsēta | Palermo | ||
| Valsts |  Itālija
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 25 711 km² | ||
| Iedzīvotāji (2010-11-30) | |||
| - Kopā | 5 050 486 | ||
| - Blīvums | 196,4/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Sicīlija Vikikrātuvē
| |||
Vēsture
labot šo sadaļuLielāko daļu no vēstures Sicīlijai ir bijusi nozīmīga loma Vidusjūrā. Tas lielā mērā ir saistīts ar tirdzniecības ceļiem, kas iet caur un garām Sicīlijai.[1] Sicīlijā atradās nozīmīgas seno grieķu kolonijas, piemēram, Sirakūzas. Sirakūzās ir dzimis arī viens no pasaules dižākajiem zinātniekiem Arhimēds.
Līdz 9.–10. gadsimtam Sicīlija atradās Romas Republikas, Romas impērijas un Bizantijas sastāvā. 827. gadā ar arābu flotes uzbrukumu sākās musulmaņu iekarojumi Sicīlijā. Vietējo iedzīvotāju pretestība neļāva iekarot visu salu līdz 902. gadam, bet atsevišķa pretošanās turpinājās līdz pat 967. gadam. Šajā laikā Sicīju pārvaldīja Aglabidu, Fātimidu un Kalbidu dinastijas, pēdējā no kurām izveidoja Sicīlijas emirātu. 1072. gadā salu iekaroja normaņi un izveidoja Sicīlijas grāfisti. 1130. gadā tika dibināta Sicīlijas Karaliste, kas pastāvēja līdz 1816. gadam.
1816. gadā Sicīlijas Karaliste apvienojās ar Neapoles Karalisti. Savienība pastāvēja līdz 1861. gadam, kad tā tika iekļauta Itālijas Karalistē. Visbeidzot 1946. gadā Sicīlija kļuva par Itālijas sastāvdaļu.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSicīlija atrodas tiešā tuvumā Kalabrijas reģionam, kas atrodas austrumu pusē. Agrīnais Sicīlijas nosaukums, ko lietoja romieši bija Trinacria, kas saistīts ar tās trīsstūrveida formu.
Sicīlijas salā, netālu no Katānijas pilsētas, atrodas 3329 metrus augstais Etnas vulkāns, kas ir Eiropas augstākais aktīvais vulkāns.[2]
Sicīlijas reģionam piederīgas ir arī Lipāru salas Tirēnu jūrā, Egadu salas Sicīlijas rietumu galā, kā arī Pelagu salas un Pantellerija Sicīlijas šaurumā.
Sala jau vairāk nekā 2 tūkstošus gadu ir pazīstama ar tās lauksaimniecības produkciju, piemēram, apelsīniem, olīvām, olīveļļu, mandelēm, kā arī ar vīnogām un vīnu. Ennas un Kaltanisetas apgabali 19. gadsimtā kļuva par ievērojamu sēra ieguves reģionu, taču kopš 1950. gadiem tā nozīme ir mazinājusies.
Administratīvi Sicīlija iedalās 3 metropolēs (Katānija, Mesīna, Palermo) un 6 pašvaldību konsorcijos (Agridžento, Enna, Kaltaniseta, Raguza Sirakūzas un Trapāni).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ (en) Piccolo, Salvatore (2018). Bronze Age Sicily. Ancient History Encyclopedia.[novecojusi saite]
- ↑ «Etna & Aeolian Islands 2012 – Cambridge Volcanology». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 26. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sicīlija.
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar Itāliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |