Daugavpils

pilsēta Latvijā
(Pāradresēts no Dinaburga)
«Dinaburga» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Dinaburga (nozīmju atdalīšana).

Daugavpils (latgaliešu: Daugpiļs,[4][5] Daugovpiļs[6]) ir valstspilsēta Latvijā. Tās kopējā platība ir 72,48 km2 un iedzīvotāju skaits 2020. gadā bija 82 046.[3] Tā ir Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc Rīgas. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie Daugavas. Pilsēta ir izvietota Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan Latgalē, gan Sēlijā. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir Latgales plānošanas reģiona lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā.[nepieciešama atsauce]

Daugavpils
Valstspilsēta
Daugavpils
Karogs: Daugavpils
Karogs
Ģerbonis: Daugavpils
Ģerbonis
Daugavpils (Latvija)
Daugavpils
Daugavpils
Koordinātas: 55°52′30″N 26°32′8″E / 55.87500°N 26.53556°E / 55.87500; 26.53556Koordinātas: 55°52′30″N 26°32′8″E / 55.87500°N 26.53556°E / 55.87500; 26.53556
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pirmoreiz minēta 1275. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1582. gada
Citi
nosaukumi
latgaliešu: Daugpiļs
lietuviešu: Daugpilis
igauņu: Väinalinn
somu: Väinänlinna
vācu: Dünaburg
krievu: Двинcк, Борисоглебск
poļu: Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk
Administrācija
 • Tips Daugavpils dome
 • Domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš
Platība[1]
 • Kopējā 72,4 km2
 • sauszeme 63,4 km2
 • ūdens 9,0 km2
Platības vieta 3
Augstums 105 m
Iedzīvotāji (2024)[2]
 • kopā 77 799
 • vieta 2
 • blīvums 1 227,5 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-54(01-65)
Tālruņu kods (+371) 654
Mājaslapa www.daugavpils.lv
Daugavpils Vikikrātuvē
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā,[7] savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga (līdz 1893), īslaicīgi Borisogļebska (krievu: Борисоглебск; 1656—1667) un Dvinska (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja Grīvas pilsētu Daugavas kreisajā krastā.

Pašreizējais Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs ir Andrejs Elksniņš. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas pašvaldību vēlēšanās tiek ievēlēti uz četriem gadiem.[8] Pilsētā darbojas Daugavpils Universitāte, vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.[9] Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.[10]

Pamatraksts: Daugavpils vēsture

Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Senākā Daugavpils atradās tagadējā Naujenes pilskalnā, kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa Daugavu un pakļāvās Jersikas ķēniņam Visvaldim. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta Livonijas ordeņa Dinaburgas pils. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Polijas karalim un Lietuvas dižkungam Sigismundam II Augustam un 1566. gadā Dinaburga pēc Polijas—Lietuvas ūnijas noteikumiem kļuva par Pārdaugavas hercogistes apriņķa centru.

Livonijas kara laikā Krievijas cars Ivans IV iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc Jamzapoļskas miera līguma nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva Magdeburgas tiesības. 1656.—1667. gadā Otrā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas Dinaburgu atguva Polijas-Lietuvas kopvalsts un 1677. gadā tā kļuva par Inflantijas vaivadijas administratīvo centru, Inflantijas seimiku sanākšanas vietu un Latgales-Piltenes bīskapu rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās Polijas dalīšanas pievienoja Krievijas Pleskavas guberņai, bet 1796. gadā pievienoja Baltkrievijas guberņai. 1802. gadā Dinaburga kļuva par Vitebskas guberņas apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns Daugavpils cietoksnis.

1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja Pēterburgas-Varšavas šoseju, 1860. gadā Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju. Baltijas pārkrievošanas periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars Aleksandrs III Romanovs pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.

Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pēc Daugavpils kaujām 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no lieliniekiem un tā ieguva Daugavpils vārdu.

Latvijas okupācijas laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no Grīvas puses ieņēma Padomju Savienības karaspēks, bet 1941. gada jūnijā pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas Latvijas PSR pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.[11]

1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo Grīvas pilsētu. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu.

Cilvēka ģeogrāfija

labot šo sadaļu
 
Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca

Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar Augšdaugavas novadu, un tajā esošajiem sešiem pagastiem: Līksnas pagastu ziemeļos, Naujenes pagastu ziemeļaustrumos un austrumos, Tabores pagastu dienvidaustrumos, Laucesas pagastu dienvidos, Kalkūnes pagastu rietumos un Sventes pagastu ziemeļrietumos.[12]

Pilsētas galvenā (arī pēc teritorijas lielākā) daļa atrodas Daugavas labajā krastā - starp upi un Lielo Stropu ezeru zemā līdzenumā. Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos mikrorajonos. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un Daugavpils cietoksnis). Daugavpils dzelzceļa stacija atrodas 218 km attālumā no Rīgas, savukārt attālums līdz Rīgai pa A6 ir 232 km.[10] Attālums līdz Lietuvas robežai ir 25 km, līdz Baltkrievijas robežai 35 km, bet līdz Krievijas robežai 120 km.[13]

Pilsētas daļas

labot šo sadaļu

Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 mikrorajonos, no kuriem 20 atrodas Daugavas labajā krastā, bet pieci — kreisajā. Kalkūnu mikrorajons ir eksklāvs Augšdaugavas novada teritorijā.

Dabas ģeogrāfija

labot šo sadaļu
 
Stropu ezera piekraste

Pilsētas reljefs galvenokārt ir līdzens ar atsevišķām paugurainēm, jo pilsētas teritorija atrodas Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā. Pilsētas lielākā daļa iekļaujas Jersikas līdzenumā, bet ziemeļaustrumu daļa nedaudz iekļaujas Dagdas paugurainē, dienvidaustrumu daļa Augšdaugavas pazeminājumā, dienvidaustrumu daļa Skrudalienes paugurainē un dienvidrietumu daļa Ilūkstes paugurainē.[14] Virsmas augstums Daugavpils ziemeļu priekšpilsētā ir apmēram 120 m vjl., kas pazeminās virzienā uz Daugavu.[12]

Pamatiežu ieliektā virsma, ko veido vairāk nekā 300 miljonu gadu veci vidus un augšdevona sistēmas smilšakmeņi atrodas 250 m dziļumā. Pamatiežiem uzgulsnējušies kvartāra sistēmas ieži, kuru veidošanās ir bijusi saistīta ar ģeoloģiskajiem procesiem un Daugavas ielejas attīstību. Uz ziemeļiem no Daugavas veidojušies limnoglaciālie nogulumi un eolie nogulumi – smilts, kā arī atsevišķās teritorijas daļās kūdra. Pilsētas dienvidu daļā abpus Daugavai izgulsnējušies aluviālie nogulumi – smilts, grants un aleirīti, kā arī ledus laikmeta beigu posma limnoglaciālie māli, kurus izmantoja, būvējot pilsētu vairāku gadsimtu garumā. Māla slāņi atrodas tieši zem grunts, vietām pat 3 m dziļumā.[14][15]

Zeme zem ūdeņiem Daugavpils pilsētā aizņem 921,1 ha jeb 13% no pilsētas teritorijas. Ūdensobjekti ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Lielākā pilsētas ūdenstece Daugava tek pilsētas dienvidu daļā (~16 km), sadalot pilsētu divās daļās. Pilsētā upes gultnes platums ir no 200 līdz 220 m, bet pavasara palu laikā var palielināties no 300 līdz 360 m. No Daugavas upes hidroloģiskā režīma atkarīgas citas mazākas upes, kuras tek Daugavpils administratīvajā teritorijā un ietek Daugavā (Laucesas un Šuņicas upe).[14] Pilsētā atrodas vairāki ūdensobjekti - ezeri un mākslīgās ūdenstilpes: Lielais Stropu ezers, kas pa kanālu saņem ūdeni no Mazā Stropu ezera, kurš atrodas pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā. Vēl pilsētas teritorijā atrodas Šuņezers, Zirgezers, Platinkas (Plotičku) ezers, Gubiščes ezers, Stropiņš (Stropoka ezers), Lielais un Mazais Trikātes ezers.[12]

Meži izvietoti ziemeļu daļā – Mežciema rajonā, Stropu, Križu rajonā un pilsētas austrumu rajonā – Ruģeļu, Čerepovas mežu masīvs. Pilsētas ziemeļu teritorijā esošie meži tālāk pāriet Līksnas un Naujenes pagastu teritorijās. Mežu kopējā platība pilsētas administratīvajās robežās ir 1630 ha, no kuriem aptuveni 300 ha ir fizisko personu īpašumā pēc to īpašuma tiesību atjaunošanas. Pilsētas meži pēc sugu sastāva, galvenokārt, ir jauktie skuju koku meži (egle, priede), nedaudz lapu koki. Mežu teritorijās sastopamas atsevišķas retu koku, floras un faunas ekosistēmas. Pilsētas teritorijā, vadoties pēc Bioloģijas institūta 1985.gadā izdotās grāmatas, bija konstatētas 898 reti sastopamas augu sugas. Daugavpils cietokšņa fortos ziemo retas sikspārņu sugas. No sikspārņu aizsardzības viedokļa Daugavpils fortiem ir izcila nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Visas 5 Daugavpils fortos konstatētās sikspārņu sugas ir aizsargājamo sugu sarakstā.[15]

Daugavpils pilsēta atrodas mērenā klimata ietekmē. Novērojamas samērā vēsas vasaras un mērenas ziemas, kad sals mijas ar atkalām. Pilsētas atrašanās vieta nosaka to, ka pilsētā ir kontinentālāks klimats, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju. Ziemas ir aukstākas un vasaras karstākas.[14] Aukstākais mēnesis ir janvāris, bet siltākais mēnesis ir jūlijs, vidējais bezsala periods ir 143 dienas. Visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā ir +35,1 ºC, kas novērota 1959. gada 13. jūlijā. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-43,2 ºC) reģistrēta 1956. gada 8. februārī, kas ir Latvijā zemākā reģistrētā temperatūra.[16][12]

Puse no visām gada dienām pilsētā ir mākoņainas, galvenokārt, no novembra līdz februārim. Mazāk mākoņu ir no aprīļa līdz jūlijam.[15] Mēnesis ar vislielāko relatīvo mitrumu ir novembris, bet mēnesis ar vismazāko relatīvo mitrumu ir maijs. Lietainākais mēnesis ir jūlijs, bet sausākais - aprīlis.[17]

Pilsētā valdošie ir dienvidrietumu vēji, rietumu – ap 20%, dienvidu – 14%. Ziemā pārsvarā pūš dienvidu rumbu vēji. Pavasarim raksturīgi ziemeļaustrumu vēji, maijā līdz 17%. Vasarā visvairāk pūš rietumu vēji, bet rudenī dienvidrietumu vēji. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī) un dienvidiem (decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā. Vidējais īpaši vējaino dienu (vairāk par 14 m/s) skaits ir 14 dienas gadā, bet vislielākais vējaino dienu skaits – 30.[15][16]

Daugavpils meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −2.7
(27.1)
−1.8
(28.8)
3.5
(38.3)
11.4
(52.5)
17.1
(62.8)
20.4
(68.7)
22.8
(73)
21.4
(70.5)
16.3
(61.3)
9.2
(48.6)
3.9
(39)
0
(32)
9.8
(49.6)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −4.6
(23.7)
−4.3
(24.3)
0
(32)
7
(45)
12.9
(55.2)
16.5
(61.7)
19
(66)
17.7
(63.9)
13
(55)
6.7
(44.1)
2.3
(36.1)
−1.6
(29.1)
7.05
(44.68)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −6.8
(19.8)
−7.1
(19.2)
−3.5
(25.7)
2.2
(36)
7.9
(46.2)
12
(54)
14.8
(58.6)
13.9
(57)
9.7
(49.5)
4.3
(39.7)
0.6
(33.1)
−3.3
(26.1)
1.3
(34.3)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 52
(2.05)
46
(1.81)
47
(1.85)
49
(1.93)
71
(2.8)
84
(3.31)
87
(3.43)
84
(3.31)
67
(2.64)
65
(2.56)
55
(2.17)
52
(2.05)
633
(24.92)
Vidējais dienu skaits ar nokr. 10 8 9 7 8 9 10 9 8 9 9 9 105
% gaisa mitrums 84 83 77 67 66 68 72 73 77 82 87 85 76.8
Vidējais saulaino stundu skaits dienā 1.5 2.5 5.1 8.7 10.8 11.2 10.8 9 6.3 3.6 1.6 1.3 6.03
Avots: Climate Data [18]

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaits
GadsIedz.±% g.p.
17843 573—    
18252 885−0.52%
186013 000+4.40%
189769 675+4.64%
190576 588+1.19%
1913112 848+4.96%
1914112 837−0.01%
192031 500−19.16%
192540 640+5.23%
193043 226+1.24%
193545 160+0.88%
193840 071−3.91%
194051 300+13.15%
194328 579−17.72%
194414 832−48.10%
194529 600+99.57%
194622 587−23.69%
195050 800+22.46%
GadsIedz.±% g.p.
195558 600+2.90%
195658 500−0.17%
195965 459+3.82%
196067 500+3.12%
196688 900+4.70%
1970100 400+3.09%
1975110 300+1.90%
1979115 600+1.18%
1989129 000+1.10%
1995120 000−1.20%
2000115 265−0.80%
2003112 132−0.91%
2007108 091−0.91%
2009104 857−1.51%
201290 962—    
201783 908—    
202081 668—    
202378 850—    

Pirmie precīzie dati par iedzīvotāju skaitu Daugavpilī ir no tā laika, kad pilsēta kopā ar Latgali pēc Polijas pirmās dalīšanas tika pievienota Krievijai. 1784. gadā pilsētā dzīvoja 3573 iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse - 1540 bija ebreji. Latgalē un Augšzemē cittautieši ieceļoja un apmetās jau 18. gadsimtā.[12]

Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, sevišķi pēc Zemgales-Rītupes un Rīgas-Indras dzelzceļa atklāšanas 19. gadsimta 60. gados, kad Daugavpils kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu, kurā krustojās 5 lielākas dzelzceļa līnijas. 20 gados no 1840. gada iedzīvotāju skaits bija dubultojies,[19] bet 50 gados no 1863. gada līdz 1913. gadam tas pieauga piecas reizes. 1897. gadā Daugavpilī lielākās etniskās grupas bija ebreji (46%), krievi (30%) un poļi (16%), bet latviešu īpatsvars bija tikai 1,8%,[20]

Pirmajā pasaules karā Daugavpils tika izpostīta, un iedzīvotāju skaits saruka četrkārt. Kaujas frontes tiešā tuvuma dēļ jau kara sākumā daļu iedzīvotāju no pilsētas izraidīja, bet liels vairums iedzīvotāju atstāja pilsētu labprātīgi.[19] Pēc kara postījumiem tā tomēr atjaunojās kā svarīgākais dienvidaustrumu Latvijas saimnieciskais, kulturālais un administratīvais centrs, un strauji palielinājās latviešu īpatsvars. 1925. gadā latvieši bija 27% no iedzīvotāju kopskaita, dzīvoja arī 19% poļu, 17% krievu, 3% ukraiņu, 1% vāciešu.[12] 1935. gadā latviešu īpatsvars bija 33,6%, bet ebreju 24,6%, krievu 20,4% un poļu 18,2%.[20][21]

Daugavpils pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[22]
Krievi (37 060)
  
47%
Latvieši (16 789)
  
21%
Poļi (10 097)
  
13%
Baltkrievi (5 568)
  
7%
Ukraiņi (1 967)
  
2%
Lietuvieši (662)
  
1%
Cita un neizvēlēta (7 156)
  
9%

Arī Otrā pasaules kara gados iedzīvotāju skaits samazinājās. 1944. gadā liela daļa pilsētas tika nopostīta. Pēc Otrā pasaules kara bija vērojams liels iedzīvotāju mehāniskais pieaugums un pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās. Pilsētā noritēja lielu rūpnīcu celtniecība, un lielākā dala strādnieku bija iebraucēji no Baltkrievijas un Krievijas, bet latvieši bieži aizbrauca uz citiem Latvijas novadiem. Grīvas pievienošana 1953. gadā kopējo Daugavpils iedzīvotāju skaitu būtiski nemainīja. Visvairāk pēdējos gadu desmitos samazinājies ebreju īpatsvars (no 1989.-1994. gadam gandrīz divas reizes, jo notika ebreju emigrācija uz Izraēlu).[12]

Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta aiz Rīgas. 2023. gadā pilsētā bija 78 850 iedzīvotāju. 92% no pilsētas iedzīvotājiem dzīvo Daugavas labā krasta dzīvojamajās apkaimēs. Visblīvāk apdzīvotās apkaimes ir Jaunbūve, Jaunā Forštate un Ķīmija. Pēdējās desmitgades Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika ir negatīva, novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence par ~2% gadā, visstraujāk samazinās darbspējīgajā vecumā esošo cilvēku skaits. Iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē gan negatīvais dabiskais pieaugums, gan augstā iedzīvotāju ārējā migrācija uz ārvalstīm darba meklējumos.[23]

Ievērojami cilvēki

labot šo sadaļu

Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši:

Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, Axon Cable elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne Nexis Fibers, daudznozaru uzņēmums Lagron, mašīnbūves un elektronikas uzņēmums "Zieglera mašīnbūve".[25]

Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S "Daugavpils satiksme", pilsētā ir daudzi autobusu, tramvaju un minibusu maršruti. Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja 1946. gada 5. novembrī.

Daugavpilī ir bāzēts Latvijas futbola Virslīgas klubs BFC Daugavpils, kas mājas spēles aizvada "Celtnieka" stadionā. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs Dinaburg, kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet FC Daugava 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "Lokomotīve". Daugavpilī notikuši vairāki Speedway Grand Prix posmi. Par pirmās Latvijas Grand Prix izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis Gregs Henkoks. 2014. gada Latvijas Grand Prix izcīņā Latviju pārstāvošais Ķasts Puodžuks izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums Speedway Grand Prix.

Daugavpilī bāzēta Latvijas čempionātā hokejā komanda HK Dinaburga. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija DHK Latgale, kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu.

Apskates objekti

labot šo sadaļu

Attēlu galerija

labot šo sadaļu
 
Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle 
 
Pilsētas dome
Pilsētas dome 
 
Pilsētas skats 1912. gadā
Pilsētas skats 1912. gadā 
 
Daugavpils cietoksnis
 
Vienības nams
 
Rīgas iela — pilsētas promenāde
Rīgas iela — pilsētas promenāde 
 
Novadpētniecības un mākslas muzejs
 
A. Ņevska pareizticīgo kapela
A. Ņevska pareizticīgo kapela 
 
Daugavpils dzelzceļa stacija
Daugavpils dzelzceļa stacija 
 
Tramvajs Daugavpilī
Tramvajs Daugavpilī 
 
18. novembra iela
18. novembra iela 
 
Dzelzceļa tilts pār Daugavu
Dzelzceļa tilts pār Daugavu 
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. «Vietvārdu datubāze». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2023. gada 23. maijā; arī: L. Balode, O. Bušs "No Abavas līdz Zilupei, Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga, Latviešu valodas aģentūra, 2015, 92. lpp. ("Latgaliešu rakstu valodā arī Daugpiļs").
  5. «Latgales Studentu centra Daugavpils nodaļas informācija». Latgales Studentu centrs. Skatīts: 2023. gada 23. maijā.
  6. «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī.
  7. «Daugavpils vēsture». Daugavpils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 17. februārī.
  8. «Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums». Likumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  9. «Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  10. 10,0 10,1 «Daugavpils pilsētas apraksts». Daugavpils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  11. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  358. lpp.
  12. 12,0 12,1 12,2 12,3 12,4 12,5 12,6 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
  13. «Daugavpils». Turismslatvija.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. maijā. Skatīts: 2012. gada 1. maijā.
  14. 14,0 14,1 14,2 14,3 «VIDES PĀRSKATS 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 14. martā. Skatīts: 2024. gada 14. martā.
  15. 15,0 15,1 15,2 15,3 «Vides pārskats 2006». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 14. martā. Skatīts: 2024. gada 14. martā.
  16. 16,0 16,1 «Daugavpils pilsēta :: Klimata portāls». klimats.meteo.lv. Skatīts: 2024-03-14.
  17. «Daugavpils climate: Weather Daugavpils & temperature by month». en.climate-data.org. Skatīts: 2024-03-14.
  18. {{Tīmekļa atsauce |url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/ |title=Daugavpils climate |accessdate=2024-03-14
  19. 19,0 19,1 Hermanis Asaris. Latvijas pilsētas valsts 20 gados. Latvijas pilsētu savienība, 1938.
  20. 20,0 20,1 J. Rutkis. Latvijas ģeogrāfija, 1960.
  21. Mežs; Németh, Ilmārs; Ádám (2014. gada decembris). "1935. gada tautskaites datu pielāgojums rajonu un mūsdienu pagastu iedalījumam". Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis 68: 35.
  22. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 22.01.2023.
  23. «DAUGAVPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. gadam».
  24. Konstantīns Jezovitovs Arhivēts 2016. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē.. lcb.lv.
  25. Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem

Ārējās saites

labot šo sadaļu