Mikrorajons

Mikrorajons (krievu: микрорайон) ir PSRS radies apzīmējums standartizētam daudzstāvu dzīvojamo ēku kompleksam lielo pilsētu perifērajās daļās. Šis nosaukums sarunvalodā vēl arvien tiek lietots padomju laikā tapušo Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils apkaimju apzīmēšanai.

Daudzstāvu dzīvojamo rajonu saknes ir meklējamas 20. gadsimta sākumā. Funkcionālisma iedibinātais princips par dzīvojamo un citu funkcionālo zonu savstarpēju nodalīšanu kļuva par pamatu 20. gadsimta otrās puses dzīvojamo rajonu izveidei daudzviet pasaulē, it īpaši padomju plānveida ekonomikas valstīs — Austrumeiropā un PSRS, kur milzīgu mikrorajonu celtniecību plānoja un īstenoja valsts. Tas nozīmēja, ka tika veidotas lielas apbūves teritorijas, kuru vienīgā funkcija bija nodrošināt dzīvojamo platību. Telpu izsauļojamība, atšķirībā no agrāk raksturīgās plastiskās fasāžu detalizācijas, kļuva par galveno noteicēju ēkas arhitektoniskā tēla veidošanā. Tā rezultātā radās plaši stiklotais daudzstāvu kastveida apjoms.

Mikrorajonu trūkumi

Parasti mikrorajonos nav slēgtu pagalmu. Milzīgās tukšās telpas starp mājām iedzīvotājiem ir grūti psiholoģiski apgūt — tās paliek svešas. Šādas telpas ir grūtāk kontrolējamas drošības, tīrības un iedzīvotāju atbildības par teritoriju ziņā.

Padomju laikos mikrorajonu plānojumā ne vienmēr tika ņemts vērā optimāls telpas izmantojums. Dažus mikrorajonus varēja būvēt, neņemot vērā infrastruktūras vajadzības, kas radīja neērtības iedzīvotājiem.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mikrorajons.