Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (poļu: Zygmunt II August, lietuviešu: Žygimantas II Augustas, baltkrievu: Жыгімонт Аўгуст; dzimis 1520. gada 1. augustā, miris 1572. gada 7. jūlijā) no 1548. gada līdz savai nāvei 1572. gadā bija pēdējais Jagellonu dinastijas valdnieks — Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis. Pēc Livonijas un Lietuvas reālūnijas izveidošanas bija pirmais Livonijas hercogs (1566—1572).
Sigismunds II Augusts Zygmunt II August | |
---|---|
Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs | |
Amatā 1548. gada 1. aprīlī — 1572. gada 7. jūlijā (kronēts 1530. gada 20. februārī, Vāvelas katedrālē, Krakovā) | |
Priekštecis | Sigismunds I Vecais |
Pēctecis | Anrī III Valuā |
| |
Dzimšanas dati |
1520. gada 1. augustā Krakova, Polijas Karaliste ( Polija) |
Miršanas dati |
1572. gada 7. jūlijā (51 gadu vecumā) Knišina, Polijas—Lietuvas ūnija (Podlases vojevodiste, Polija) |
Apglabāts | Vāvelas katedrāle, Krakova, Polija |
Dinastija | Jagellonu dinastija |
Tēvs | Sigismunds I Vecais |
Māte | Bona Sforca |
Dzīvesbiedrs(-e) |
1. Elizabeta Habsburga (Elżbieta Habsburżanka) 2. Barbara Radzivila (Barbara Radziwiłłówna) 3. Katrīna Habsburga (Katarzyna Habsburżanka) |
Reliģija | katoļticība |
Paraksts |
Pilns tituls
labot šo sadaļuKā Polijas karalis Sigismunds svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas kungs un mantinieks", kas norādīja uz to, ka pēc Livonijas iekarošanas viņam bija tiesības uz tās valdnieka pārmantojamo titulu:
"Sigismunds Augusts, no Dieva žēlastības karalis Polijai, lielhercogs Lietuvai, tāpat Krakovijas, Sandomirijas, Siradijas, Lančicijas, Kujāvijas, Kijevijas, Rutēnijas, Volīnijas, Prūsijas, Mazovijas, Podlēzijas, Kulmas, Elbingas, Pomerānijas, Žemaitijas, Livonijas u.c. kungs un mantinieks."
(Sigismundus Augustus Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, nec non terrarum Cracoviae, Sandomiriae, Siradiae, Lanciciae, Cuiaviae, Kijoviae, Russiae, Woliniae, Prussiae, Masoviae, Podlachiae, Culmensis, Elbingensis, Pomeraniae, Samogitiae, Livoniae etc. dominus et haeres).
Dzīves gājums un svarīgākie notikumi
labot šo sadaļuSigismunds II Augusts bija Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Jagaiļa mazmazdēls. Par karali viņš kļuva pēc sava tēva Sigismunda I nāves.
Viņa valdīšanas laikā 1561. gadā parakstīja Viļņas ūniju, saskaņā ar kuru Livonijas Konfederācija nonāca Sigismunda II Augusta pakļautībā, bet Gothards Ketlers saņēma valdījuma daļu Livonijas — Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Polijas karaļa vasalis. No 1566. gada 26. augusta līdz 26. decembrim Grodņā notika Lietuvas Seims, kurā tika noslēgta Livonijas un Lietuvas reālūnija (latīņu: Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania).[1] Pēc reālūnijas nosacījumiem Lietuvas dižkunigaitis Sigismunds II Augusts kļuva par pirmo Livonijas hercogu. 1569. gadā tika noslēgta Ļubļinas ūnija un Polijas Karaliste ar Lietuvas lielkņazisti kļuva vienota valsts.
Sigismunds II Augusts bija trīsreiz precējies, tomēr viņam nebija bērnu, tādēļ pēc karaļa nāves izbeidzās Jagellonu dinastija, Polijas kronis kļuva vakants un karaliste kļuva par federālu monarhiju, kurā karalis tiek ievēlēts.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 — op. cit. nr. 64.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sigismunds II Augusts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
---|---|---|---|---|
Jagaiļa dzimtas valdnieks | ||||
Priekštecis: Sigismunds I |
Polijas karalis 1548—1572 |
Pēctecis: Anrī III | ||
Priekštecis: Sigismunds I |
Lietuvas dižkunigaitis 1548—1572 |
Pēctecis: Anrī III |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |