Boļševiki (krievu: большевики — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912. gada partijas kongresā ieguva vairākumu Vladimira Uļjanova (Ļeņina) vadībā un atšķēlās no partijas, izveidojot Krievijas Sociāldemokrātisko Strādnieku (boļševiku) partiju. Par savu mērķi uzskatot komunisma ieviešanu, partija pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma pārdēvējās par Krievijas komunistisko (boļševiku) partiju (Российская коммунистическая партия (большевиков) — РКП(б)) un saglabāja šo nosaukumu līdz 1925. gadam.

Boļševiki
Большевики
1920. gada Boļševiku partijas sapulce: sēž (no kreisās uz labo) Jenukidze, Kaļiņins, Buharins, Tomskis, Laševičs, Kameņevs, Preobraženskis, Serebrjakovs, Ļeņins un Rikovs
Pēctecis Krievijas komunistisko (boļševiku) partija
Izveidots 1903; 121 gadi (1903)
Dibinātājss Vladimirs Ļeņins
Likvidēts 1952. gadā[1]
Galvenā mītne Dažādas
Produkts Pravda (avīze)
Vadītājs Vladimirs Ļeņins
Jumta organizācija
Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks"

No 1925. līdz 1952. gadam partijas nosaukums bija "Vissavienības Komunistiskā (boļševiku) partija" (Всесоюзная коммунистическая партия (большевиков) (ВКП(б)).

No 1952. līdz 1991. gadam partijas nosaukums bija "Padomju Savienības komunistiskā partija" (Kоммунистическая партия Советского Союза (КПСС)).

1991. gadā Krievijas Federācijā partija tika likvidēta.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. (pārdēvēta par "Padomju savienības komunistiskā partija")