Ruģeļi
Ruģeļi ir Daugavpils apkaime pilsētas austrumu daļa, Daugavas labajā krastā. Ziemeļos robežojas ar Vecstropiem, rietumos — ar Čerepovu un Gajoku. Platības ziņā tā ir otrā lielākā apkaime pilsētā (aiz Jaunajiem Stropiem).[1]
| Ruģeļi | |
|---|---|
.jpg) Nami Akadēmiķa Graftio ielā
| |
.png)
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Daugavpils
|
| Platība | 773 ha |
| Ūdenstilpes | Ruģeļu dīķi, Ruģeļu ūdenskrātuve |
| Transports | |
| Autobuss | 10. |
| Minibuss | 10A., 22., 23. |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-5414 |
Nosaukuma cilme
labot šo sadaļuRuģeļu nosaukums, iespējams, radies no lietuviešu vārda "rugeliai" ar nozīmi "rudzīši".
Citos avotos parādās vietvārds "Rudeļi", kas norāda uz skaņas "d" palatalizāciju uz "ģ" šajā nosaukumā.
Vēsture
labot šo sadaļuŠis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Ruģeļi ir radušies 18.—19. gadsimtā pie Beineroviču muižas.
19. gadsimta otrajā pusē Ruģeļos tika ierīkotas 25. kājnieku divīzijas vasaras nometnes. Šīs nometnes ir devušas nosaukumu ceļam, kas veda no Daugavpils centra caur Gajoku un Čerepovu uz Ruģeļiem. Mūsdienās tā ir Nometņu iela.
1882. gads. 1882. gada kartē ir redzams, ka Ruģeļos bija samērā liels ciemats, baznīca, trīs kapelas, vairākas ielas un vairāki kvartāli. Meža starp Ruģeļiem un mūsdienu Dundura ielu nemaz vēl nebija. Ruģeļu apbūves lielākā daļa bija starp Meļņičkas upīti, Nometņu ielu un Apšu ielu, no kā mūsdienās vairs nekā nav. Vēlāko laiku piecstāvu mājas ir uzbūvētas kādreiz purvainā vietā uzreiz uz ziemeļiem no agrākās apbūves.
1913. gads. 1913. gada kartē Ruģeļu apbūve lielākoties ir tā pati. Pēc Pirmā pasaules kaŗa Ruģeļu iedzīvotāju skaits bija krasi samazinājies, tāpēc vēlākajās kartēs Ruģeļi izskatās pavisam citādi.
1936. gads. 1936. gada kartē ir pazudusi lielākā daļa no Ruģeļu apbūves. Nav baznīcas, nav kapelu, nav nometņu. Toties jau ir iezīmēts lidlauks un divas pārceltuves pār Daugavu.
1971. gads. Sniedzot interviju laikrakstam "Dzimtenes balss", LSPR Augstākās padomes deputāta kandidāts un Daugavpils mērs, Vladislavs Auzāns teicis, ka "daugavpilieši atpūtas dienas var pavadīt savās vasarnīcās Stropos, Ruģelos, Križos". Tātad noprotams, ka jau tobrīd bija izveidojusies mūsdienās Ruģeļiem raksturīgā vasarnīcu apbūve.[2]
1978. gads. Tika uzsākta hidroelektrostacijas celtnieku ciemata būvēšana.[3]
1980. gads. 1980. gada kartē kādreizējās apbūves vietā ir iezīmēts hipodroms. Šī karte ir pēdējā pirms HES celtniecības uzsākšanas. Kaut arī HES netika uzbūvēta, Ruģeļi ir pilnībā zaudējuši savu kādreizējo veidolu un šarmu.
1981. gads. Apdzīvoto vietu "Ruģeļi" pievieno Daugavpils pilsētai.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Daugavpils pilsētas attīstības programma „MANA PILS — DAUGAVPILS” 2014.-2020. gadam». Daugavpils pilsētas dome. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. novembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». www.periodika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2021-05-03.
- ↑ 3,0 3,1 «Ruģeļus cēla Daugavpils HES darbiniekiem ~ D-fakti.lv». www.d-fakti.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-03. Skatīts: 2021-05-03.