Nikolajs Katiševs
Nikolajs Katiševs (1900. gada 5. novembris — 1978. gada 16. marts) bija Latvijas krievu izcelsmes Latvijas armijas un vēlāk Latviešu leģiona virsnieks (pulkvedis—leitnants).[1] Dzelzs krusta II un I pakāpes kavalieris.[2]
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis Daugavpilī. Dienējis Latvijas armijā.[3] 1926. gadā komandēts uz Kara skolu.[4] No 1931. gada dienējis Latvijas armijas Smagās artilērijas pulkā.[5] 1934. gada 27. augustā Katiševs ar atzīmi "ļoti sekmīgi" pabeidza Kara politehniskos kursus un septembra sākumā Latvijas Universitāte Ķīmijas fakultāti, iegūstot kara inženiera grādu.[6] 1934. gada 13. septembrī Katiševu aizkomandēja uz Intendantūras galveno pārtikas noliktavu.[7]
Pēc Latvijas okupācijas turpinājis dienestu armijā, kura vēlāk tika pārveidota par 24. teritoriālo strēlnieku korpusu, tomēr 1941. gada jūnijā Katiševu atvaļināja no dienesta.[1]
Otrā pasaules kara laikā dienējis Latviešu leģionā (mobilizēts 1943. gadā), kur viņš bija 15. ieroču SS grenadieru divīzijas 15. artilērijas pulka diviziona komandieris, bet vēlāk pulka komandiera vietnieks.[1][2] Piedalījies arī kaujās Kurzemes cietoksnī, jo 15. ieroču SS grenadieru divīzijas artilērijas vienības tika piekomandētas 19. ieroču SS grenadieru divīzijai. Pēc artilērijas pulka komandiera Skaistlauka saslimšanas un evakuācijas uz Vāciju Katiševs komandēja artilērijas smagos divizionus.[8] Kaujās Kurzemes cietoksnī apbalvots ar Dzelzs krusta II un I pakāpi. Pirms Otrā pasaules kara beigām Katiševam izdevās pamest Latvijas teritoriju.[1]
Pēc Otrā pasaules kara Katiševs dzīvojis trimdā Vācijā un vēlāk Anglijā, kur 1978. gadā miris Dārbi.[1][3][9]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Latvijas krievi Hitlera pusē». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 10. martā.
- ↑ 2,0 2,1 Dzelzs krusta kavalieri (K)
- ↑ 3,0 3,1 Latgales dati.
- ↑ "Latvijas Kareivis" Kara ministra pavēle Nr.23[novecojusi saite] (14.10.26.)
- ↑ "Latvijas Kareivis" Valsts prezidenta pavēle armijai un flotei. Nr.216[novecojusi saite] (29.07.31.)
- ↑ "Latvijas Kareivis" Armijas komandiera pavēle Nr. 17.[novecojusi saite] (06.09.34.)
- ↑ "Latvijas Kareivis"Valsts prezidenta pavēle armijai un flotei. Nr.189[novecojusi saite] (13.09.34.)
- ↑ Kaujas Kurzemes cietoksnī
- ↑ Latvju enciklopēdija 1962-1982 g.red. Edgars Andersons — Lincoln: ALA Latv. inst., 1983. — 2.sēj., 113.lpp. — ISBN 0-935582-32-0
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |