Henrihs Graftio
Henrihs Graftio (krievu: Генрих Осипович Графтио, 1869—1949) bija Daugavpilī (toreizējā Dinaburgā) dzimis Krievijas impērijas, vēlāk PSRS elektroinženieris. Izstrādājis vairāku dzelzceļu elektrifikācijas projektus un HES projektus.
| ||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
Dzimis 1869. gada 26. decembrī Dinaburgā dzelzceļa līnijas Rīga—Orla inženiera Jozefa Graftio ģimenē, kuras priekšteči 18. gadsimta beigās ieceļojuši Krievijas impērijā no Nīderlandes. Mācījās Simferopoles ģimnāzijā, studēja Odesas Jaunkrievijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (1888—1892) un Pēterburgas Satiksmes ceļu inženieru institūtā (1892—1896). Pēc tam papildinājās Eiropas valstu un ASV elektrotehniskajos uzņēmumos (1896—1900).
Atgriezies Krievijas impērijā, piedalījās dzelzceļu būves projektos, ierosināja dzelzceļu elektrifikāciju. 1906. gadā H. Graftio vadībā notika Pēterburgas elektrisko tramvaju līniju ierīkošana ar centrālo elektrostaciju. No 1907. gada bija Pēterburgas Elektrotehniskā institūta pasniedzējs. Pēc Oktobra revolūcijas Ļeņins 1919. gadā akceptēja H. Graftio projektētās hidroelektrostacijas (HES) būves projektu uz Volhovas upes. 1921. gada martā viņu arestēja čeka un apvainoja kontrrevolucionārā sazvērestībā, tomēr pēc Ļeņina iejaukšanās drīz atbrīvoja. HES būvniecību izdevās pabeigt tikai 1926. gada decembrī. Kā Elektrotehniskā institūta profesors H. Graftio piedalījās Krievijas Valsts Elektrifikācijas komisijas (ГОЭЛРО) darbā.
1927. gadā Staļins neatbalstīja Graftio projektu par trīspakāpju HES būvi uz Dņepras, tā vietā izvēloties I. Aleksandrova iztrādātu neekonomiskāku viena augsta HES dambja būvi, kas appludināja lielāku platību upes krastos. 1932. gadā viņu ievēlēja par PSRS Zinātņu akadēmijas īsteno locekli. 1938. - 1945. gadā viņš bija PSRS Elektrostaciju ministrijas galvenais inspektors.
Miris Ļeņingradā 1949. gada 30. aprīlī, apglabāts Boļšeohtinskas kapsētā.[1]
Piemiņa
labot šo sadaļuDaugavpilī H. Graftio vārdā nosaukta iela.