Azerbaidžāna
Azerbaidžāna (azerbaidžāņu: Azərbaycan), oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem. To austrumos apskalo Kaspijas jūra. Robežojas ar Krievijas Federācijas sastāvā esošo Dagestānu ziemeļos, ar Gruziju ziemeļrietumos, ar Armēniju rietumos, bet dienvidos ar Irānu, kā arī ar Turciju gar Araksas upi (anklāvs Nahčivanas Autonomā Republika).
| Azerbaidžānas Republika Azərbaycan Respublikası |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Azərbaycan Respublikasının Dövlət Himni |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Baku | |||||
| Valsts valodas | azerbaidžāņu | |||||
| Demonīms | azerbaidžāņi | |||||
| Valdība | unitāra konstitucionāla republika | |||||
| - | Valsts prezidents | Ilhams Alijevs | ||||
| - | Premjers | Ali Asadovs | ||||
| PSRS sabrukums | ||||||
| - | Azerbaidžānas PSR pārdēvēta par Azerbaidžānas Republiku PSRS sastāvā. | 1990. gada 19. novembrī | ||||
| - | Deklarēta | 1991. gada 30. augustā | ||||
| - | Pilnībā neatkarīga | 1991. gada 18. oktobrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 86 600 km² (114.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,6 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā | 9 494 600[1][2] (89.) | ||||
| - | Blīvums | 105,8/km² (103.) | ||||
| IKP (PPP) | 2013. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $102811 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | USD 11 044 | ||||
| Džini koef. (2008) | 33,7 (vidējs) (58) | |||||
| TAI (2013) | ▲ 0.747 (augsts) (76.) | |||||
| Valūta | manats (AZN) |
|||||
| Laika josla | (UTC+4) | |||||
| Interneta domēns | .az | |||||
| ISO 3166-1 kods | 031 / AZE / AZ | |||||
| Tālsarunu kods | +994 | |||||
Azerbaidžānas platība ir 86 600 km². Pusi Azerbaidžānas teritorijas aizņem kalni, bet pārējo zemienes. Azerbaidžāna ar 10,3 miljoniem iedzīvotāju ir 90. apdzīvotākā valsts pasaulē.
Azerbaidžāna ir unitāra konstitucionāla republika, kas sastāv no 66 rajoniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Baku. Azerbaidžānai ir diplomātiskas attiecības ar 158 valstīm, tā ir iestājusies 38 starptautiskās organizācijās. Azerbaidžāna ir Eiropas Padomes, EDSO dalībvalsts un NATO partnervalsts. Tā ir viena no GUAM un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas dibinātājvalstīm.
Etimoloģija
labot šo sadaļuVārds Azerbaidžāna (precīzāk — Azarbaidžāna) ir arabizētas formas vārds no klasiskā persiešu valodas vārda — Āδarbāδāgān (Āδarbāyagān), viduspersiešu valodā šo teritoriju sauca par Āturpātākān, grieķi par Άτροπατηνη, bet Bizantijas grieķi par Άδραβιγνων. Šis vārds radies no Ahemenīdu dinastijas satrapa Atrapata vārda.
Pēc tam, kad Irānu no 7. līdz 8. gadsimtam iekaroja Arābu Kalifāts, šis vārds pārveidojās nosaukumā "Azarbaidžāna" (آذربایجان). Vēsturiski par galveno Atropatenas teritoriju tiek uzskatīta Irāna, Azerbaidžāna un Irānas Dienvidazerbaidžāna ar galveno pilsētu Tebrīzu.
Savukārt nosaukums Azerbaidžāna ir tjurkizētas formas vārds, kas pirmo reizi tika lietots Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas izveidošanā 1918. gada 27. maijā. Šāds nosaukums tika izvēlēts arī tāpēc, lai nosaukums piemērotos mūsdienām.
Vēsture
labot šo sadaļuAgrākās liecības par cilvēkiem Azerbaidžānas teritorijā datētas ar akmens laikmetu. Senākā Azerbaidžānas valsts Atropatena izveidojās 323. gadā pirms mūsu ēras, vēlāk no 4. līdz 7. gadsimtam pastāvēja Kaukāza Albāņu valsts. Starp 7. un 9. gadsimtu tapis oguzu tjurku — vairāku mūsdienu tjurku tautu, ieskaitot azerbaidžāņu — nostāsts «Vectēva Korkuta grāmata», kurš pierakstīts kā tautas eposs Azerbaidžānā 15. gadsimtā. 1027. gadā pāri Arazas upei tika uzcelts Hudaferina tilts. 1259. gadā tika uzcelta vecākā observatorija Azerbaidžānā — Maraginas observatorija.
1501. gadā Persijas impērijas šahs Ismails Hatai nodibināja centralizētu Sefevīdu valsti. 1813. gada 12. oktobrī tika parakstīts Gulistānas miera līgums par Azerbaidžānas sadalīšanu starp Krieviju un kādžāru dinastiju. 1828. gada 10. februārī tika parakstīts Turkmenčajas miera līgums. 1875. gada 22. jūnijā Hasana beka Zardabi redakcijā tika izlaists pirmais iespiestais izdevums azerbaidžāņu valodā, avīze Akinči.
1918. gada 31. martā notika azerbaidžāņu un armēņu sadursmes. 1918. gada 28. maijā Tiflisā tika proklamēta Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika. 1918. gada 26. jūnijā Gendžes pilsētā Aliagi Šihlinska vadībā tika izveidots Pirmais Nacionālais kaujas korpuss. 1918. gada 27. jūnijā azerbaidžāņu valoda jeb azeru valoda tika pasludināta par valsts valodu. 1918. gada 15. septembrī Kaukāza Islāma armija, kas sastāvēja no Anatolijas un Azerbaidžānas tjurkiem, ieņēma Baku pilsētu, ko pirms tam kontrolēja padomju un britu spēki. 1918. gada 9. novembrī tika pieņemts trīskrāsainais Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas karogs. 1918. gada 7. decembrī sāka darboties parlaments. 1919. gada 15. novembrī notika Baku Universitātes izveidošana. 1920. gada 11. janvārī Parīzes miera konferences noslēgumā Sabiedroto valstu Augstākā padome de facto atzina Azerbaidžānas neatkarību. 1920. gada 27. un 28. aprīlī Sarkanā armija ieņēma Baku, gāza Tautas valdību un pasludināja Azerbaidžānas PSR. 1924. gada februārī izveidoja Nahčivānas APSR. 1945. gada janvārī tika izveidota Azerbaidžānas Republikas Zinātņu Akadēmija.
1987. gada novembrī galvenokārt armēņu apdzīvotajā Kalnu Karabahā aktivizējās armēņu separātisti ar mērķi apvienot Kalnu Karabahu ar Armēniju. 1988. gada februārī sākās Kalnu Karabahas karš. 1988. gada 17. novembrī Nacionālās atbrīvošanās kustības sākums Azerbaidžānā. 1988. gada decembrī notika masveidīga azerbaidžāņu deportācija no Kalnu Karabahas un dažiem pieguļošajiem rajoniem. 1990. gada 20. janvārī pēc armēņu grautiņu sākšanās ar ieganstu tos pārtraukt notika Padomju armijas iebrukums Baku jeb Melnais janvāris.
1990. gada 19. novembrī Azerbaidžānas PSR tika pārdēvēta par Azerbaidžānas Republiku. 1991. gada 18. oktobrī tika pieņemts konstitucionāls akts par Azerbaidžānas Valsts neatkarību. 1994. gada 20. septembrī ar ārzemju naftas kompānijām tika parakstīts Gadsimta kontrakts par naftas ieguvi. 1995. gada 12. novembrī tika pieņemta Azerbaidžānas Republikas Konstitūcija. 2001. gada 25. janvārī Azerbaidžānas Republika tika uzņemta Eiropas Padomē kā pilntiesīga locekle.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuAzerbaidžāna atrodas pie Eiropas un Āzijas robežas, tā ir lielākā no Aizkaukāza republikām. Tās teritorija aizņem 86 600 km², sastāv no 86 100 km² sauszemes un 500 km² ar ūdeni klātas virsmas, ieskaitot Kalnu Karabahu. Tā pēc platības ir 119. lielākā valsts pasaulē. Teritorija ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 400 kilometru garumā, bet rietumu-austrumu virzienā 500 kilometru garumā. Kopējais valsts zemes robežas garums ir 2648 kilometri, bet piekrastes garums ir 800 kilometri.
Pusi Azerbaidžānas teritorijas aizņem kalni. Ziemeļos atrodas Lielā Kaukāza grēda, Dienvidrietumos Mazā Kaukāza grēda, bet pašos dienvidos Tališu kalni. Augstākais punkts ir Bazardizi kalns ar augstumu 4480 metri virs jūras līmeņa, tas atrodas uz robežas ar Krieviju. Pārējo teritorijas daļu aizņem zemienes: dienvidos Lenkorānas zemiene, vidusdaļā Kūras un Araksas zemienes. Zemākais punkts atrodas Kaspijas jūrā, 26 metrus zem jūras līmeņa.
Tikai divdesmit četras no 8350 valsts upēm ir garākas par 100 kilometriem. Visas Azerbaidžānas upes ietek Kaspijas jūrā. Lielākā upe ir Kūra, kas stiepjas 1515 kilometru garumā, plūstot cauri arī Azerbaidžānas teritorijai, uz tās ir uzbūvētas vairākas hidroelektrostacijas. Savukārt lielākais Azerbaidžānas ezers ir Sarisu, tā platība ir 67 km².
Azerbaidžānas galējie punkti ir ziemeļos esošais Gutona kalns ar augstumu 3648 metrus virs jūras līmeņa. Dienvidu galējais punkts ir Astaras upe, austrumu Naftas akmeņi, bet rietumu galējais punkts ir Džandargela ezers.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuAzerbaidžānas teritorija ir sadalīta 10 ekonomiskajos reģionos, 66 rajonos (rayonlar, vienskaitlī rayon), 77 pilsētās, no kurām 11 ir autonomas, kā arī vienā autonomā republikā. Galvenais finansiālais centrs ir galvaspilsēta Baku.
Autonomā republika
labot šo sadaļu| Karte | Autonomā republika | Nosaukums azerbaidžāņu valodā |
Administratīvais centrs |
Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (2011) |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Nahčivanas Autonomā republika | Naxçıvan Muxtar Respublikası | Nahčivana | 5 500 | 414 900 | AZ-NX |
Pilsētas
labot šo sadaļu| Karte | Ģerbonis | Pilsēta | Nosaukums azerbaidžāņu valodā |
Platība (km²)[3] | Iedzīvotāju skaits (2011)[3] |
ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Baku | Bakı | 2 130 | 2 092 400 | AZ-BA | |
 |
 |
Gendže | Gəncə | 110 | 316 300 | AZ-GA |
 |
 |
Jevlaha | Yevlax | 95 | 59 036 | AZ-YE |
 |
Lenkorāna | Lənkəran | 70 | 50 244 | AZ-LA | |
 |
Mingečevira | Mingəçevir | 130 | 97 800 | AZ-MI | |
 |
Naftalana | Naftalan | 30 | 7 806 | AZ-NA | |
 |
Nahčivana | Naxçıvan | 130 | 84 700 | AZ-NV | |
 |
Stepanakerta (Hankendi) | Xankəndi | 8 | 55 200 | AZ-XA | |
 |
 |
Sumgajita | Sumqayıt | 80 | 314 800 | AZ-SM |
 |
 |
Šeki | Şəki | 9 | 63 700 | AZ-SA |
 |
Širvana | Şirvan | 30 | 78 700 | AZ-SR | |
 |
Šuša | Şuşa | 5,5 | 4 100 |
Klimats
labot šo sadaļu
Saskaņā ar Kepena klimata klasifikāciju, Azerbaidžānas teritorijas daļas pieder pie 4 pasaules klimatiskajām zonām — vēsajā pussausajā vidusdaļā un Nahčivānas rietumos, mitrajā subtropu okeāniskajā dienviddaļā un Piekaspijas zemienēs, mērenajā okeāniskajā Lielā Kaukāza austrumu priekškalnēs, siltajā un mitrajā kontinentālajā rietumos ap Armēnijas robežu. Tā kā Kaukāza grēdas no trīs pusēm pasargā zemi no tiešas auksto gaisa masu iedarbības, teritorijām kalnu pakājēs un līdzenumos raksturīgs subtropu klimats.
Maksimālā zemākā temperatūra ir zem -30 °C, savukārt vasarā tā mēdz būt pat 45 °C. Jūlijā vidējā temperatūra svārstās no -2 °C augstkalnu reģionos līdz 29 °C zemienēs. Janvārī vidējā temperatūra svārstās no −24 °C līdz 5 °C. Nokrišņu daudzums gadā līdzenumos ir ap 200 mm, bet kalnu rajonos un Lenkorānas zemienē no 1200 līdz 1700 mm.
Bioloģiskā daudzveidība
labot šo sadaļuAzerbaidžānas teritorijā ir sastopama bagāta un reta flora. Salīdzinoši maza ir tā valsts teritorija, kurā sastopamas dažādas pasaulē izplatītas augu sugas. Azerbaidžānā ir sastopamas vairāk nekā 4500 augu sugas, no tām 250 sugas sastopamas tikai Azerbaidžānā, bet nav sastopamas citās Aizkaukāza republikās.
Azerbaidžāna atrodas vairākos zooģeogrāfiskajos rajonos. Azerbaidžānā ir sastopami 12 tūkstoši dzīvnieku sugu, tajā skaitā 623 mugurkaulnieku sugas, 90 zīdītāju sugas, 350 putnu sugas, 40 rāpuļu sugas, vairāk nekā 80 sugu zivis.
Zemienēs ir plaši izplatīti zaķi, vilki, lapsas, džeirāni. Kūras un Araksas ielejās ir izplatītas meža cūkas, brieži, āpši, šakāļi. Kalnos ir izplatīti brieži, lūši, lāči, Dagestānas tūri, kalnu kazas, meža kaķi, āži. Ir sastopami arī mežonīgie mufloni un leopardi, bet leopardi pēdējā laikā ir kļuvuši par reti sastopamiem. Liela dažādība pastāv starp putniem. Azerbaidžānas teritorijā ir sastopami fazāni, pelikāni, flamingo, dzērves. Azerbaidžānas Sarkanajā grāmatā ir ierakstītas 108 dzīvnieku sugas, tajā skaitā 14 mugurkaulnieku sugas, 36 putnu sugas, 13 abinieku un zīdītāju sugas, 5 zivju sugas, kā arī 40 kukaiņu sugas.
Azerbaidžānā ir 8 nacionālie parki, kas sargā dabu un dzīvniekus, kas pakļauti izmiršanas draudiem. 2003. gadā ir dibināts Zangezuras Nacionālais parks, Širvanas Nacionālais parks un Ag — Gola Nacionālais parks. 2004. gadā dibināti Hirkana Nacionālais parks un Altiagadža Nacionālais parks. 2005. gadā dibināts Apšeronas Nacionālais parks. 2006. gadā dibināts Šahdaga Nacionālais parks, bet 2008. gadā Goigola Nacionālais parks. Lielākais ir Šahdaga nacionālais parks, kura platība ir 115 900 hektāri. Mazākais ir Apšeronas Nacionālais parks, kura platība ir 783 hektāri.
Nahčivānas Autonomā Republika
labot šo sadaļuNahčivānas Autonomā Republika ir Azerbaidžānas Republikas sastāvdaļa. Anklāvs robežojas ar Irānu, Turciju un Armēniju. Jau kopš Kalnu Karabahas konflikta robeža ar Armēniju ir slēgta. Ir izveidots autobusa maršruts Baku — Nahčivāna un Nahčivānas lidosta. Nahčivānā ir dzimis bijušais Azerbaidžānas prezidents Heidars Alijevs (azerbaidžāņu: Heydər Aliyev).
Valdība
labot šo sadaļuValsts galva Azerbaidžānā ir Azerbaidžānas prezidents. Prezidentu ievēl tauta uz 5 gadiem, bet kara darbības gadījumā prezidents valda līdz kara darbības beigām. Pēdējie divi prezidenti bija tēvs Heidars Alijevs un dēls Ilhams Alijevs.
Augstākais likumu orgāns Azerbaidžānā — Milli Medžils, kurš sastāv no 125 deputātiem, kurus ievēl uz 5 gadiem. Pirmās parlamenta vēlēšanas Azerbaidžānā notika 1995. gadā. Lielākā daļa deputātu ir bez partijām, bet daudzi ir partijā Jaunā Azerbaidžāna, Pilsoņu Solidaritāte, Partija Dzimtene. Kopā republikā darbojas vairāk par 30 partijām.
Azerbaidžāna uztur diplomātiskās attiecības ar daudzām valstīm. Labākie partneri dažādās jomās Azerbaidžānai ir Izraēla, Turcija, Kazahstāna, Krievija, ASV, Irāna, Itālija. Ar Armēniju diplomātiskās attiecības nav izveidotas sakarā ar Kalnu Karabahas konfliktu. Azerbaidžāna piedalās daudzās starptautiskās organizācijās un savienībās: ANO, GUAM, NVS, Tjurku valstu organizācija, Melnās jūras organizācija, Islāma Konferences valstis.
Piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm.
Valsts simboli
labot šo sadaļuAzerbaidžānas Republikas valsts simboli ir Azerbaidžānas karogs, Azerbaidžānas ģerbonis un Azerbaidžānas himna.
Tagadējais trīskrāsainais valsts karogs kļuva par Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas karogu 1918. gada 9. novembrī un kā valsts simbols tika lietots līdz 1920. gadam. 1990. gada 17. novembrī trīskrāsaino karogu sāka lietot Nahčivānas autonomijas parlaments Milli Medžils un 1991. gada 5. februārī karogs tika atjaunots kā Azerbaidžānas Republikas valsts karogs. Visas trīs krāsas ir novietotas horizontāli un katrai no tām ir sava nozīme. Zilā krāsa nozīmē piederību pie tjurku grupas un simbolizē tjurku tautas, sarkanā krāsa nozīmē progresu un valsts attīstību, zaļā krāsa un pusmēness nozīmē piederību islāmam, 8 staru zvaigzne simbolizē 8 tjurku (oguzu) tautas un piederību pie tām.
Azerbaidžānas himnas nosaukums Azerbaidžāna! Azerbaidžāna! Himnas melodiju sacerēja Uzeirs Gadžibekovs, bet vārdus uzrakstija Ahmeds Džavads (azerbaidžāņu: Əhməd Cavad). Himnu oficiāli pieņēma 1991. gadā pēc Azerbaidžānas neatkarības pasludināšanas.
Ģerboņa centrā attēlota uguns, kas nozīmē Uguns valsti, krāsas, kas attēlotas uz ģerboņa, ir Azerbaidžānas Republikas karoga krāsas, astoņstaru zvaigzne simbolizē 8 tjurku (oguzu) tautas, ozolu lapas simbolizē Azerbaidžānas bagātību un spēku.
Tautsaimniecība
labot šo sadaļuNozīmīgākie Azerbaidžānas eksporta produkti ir nafta un dabasgāze, kas uztur 50% valsts ekonomikas. Naftas vads iet no Azerbaidžānas uz Gruziju un no Gruzijas uz Turciju. Šo naftas cauruļvadu sauc par BTD (Baku — Tbilisi — Džeihana) (azerbaidžāņu: Bakı - Tiflis - Ceyhan). 2015. gadā plānots būvēt dabasgāzes cauruļvadu, kas sūtīs gāzi uz Eiropu, cauri Bosfora šaurumam. Teritorijā ir atrodamas dzelzs, rūdas, marmora, alumīnija, dolomīta, molibdēna u.c. atradnes.
Apšeronas pussalā un citos piekrastes rajonos ir liels derīgo izrakteņu (naftas un dabasgāzes) piesārņojums. Tiek stipri piesārņots gaiss un ūdens. Visstiprāk piesārņotā pilsēta Azerbaidžānā ir Sumgajita.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaits Azerbaidžānā 2012. gadā sasniedza 9 miljonus. Iedzīvotāju etniskais sastāvs: 93% azerbaidžāņi, 2% krievi, 2% armēņi (Kalnu Karabahā), 3% citas tautības (lezgīni, tališi, udini). 96% iedzīvotāju ir musulmaņi (sunnīti — 15%, šiīti — 85%), 4% pareizticīgo.[4]
Azerbaidžāņu valoda pieder pie tjurku valodu grupas oguzu atzara. Azerbaidžāņu valodā runājošo skaits sasniedz 30 miljonus. Azerbaidžāņi dzīvo pārsvarā Irānā un Azerbaidžānā. Azerbaidžāņu valoda ir valsts valoda Azerbaidžānā un otrā svešvaloda Irānā.
Kultūra
labot šo sadaļuAzerbaidžānā ir spēcīgas tautas mūzikas tradīcijas. Ļoti populāra ir tautas dziesminieku ašugu mūzika, tās ir improvizētas dziesmas, kuras pavada uz stīgu instrumenta, ko sauc par kobuzu.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Azerbaijan's population reaches nine million». News.Az. 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-12-04. Skatīts: 2011-01-18.
- ↑ «Nine millionth Azerbaijani citizen born». Today.Az. 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-24. Skatīts: 2011-01-18.
- ↑ 3,0 3,1 Азстат
- ↑ Administrative Department of the President of the Republic of Azerbaijan — Presidential Library — Religion
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Azerbaidžāna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- The World Factbook profils Arhivēts 2016. gada 9. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)