Azerbaidžāņu valoda
Azerbaidžāņu valoda (saukta arī par azeru valodu vai azeri) ir tjurku saimes valoda, kurā runā vairāk kā 25—30 miljoni[1] cilvēku galvenokārt Azerbaidžānā un Irānā, kā arī azerbaidžāņu diaspora kaimiņvalstīs Gruzijā, Krievijā, Turcijā, Irākā, Ukrainā.
| Azerbaidžāņu valoda Azərbaycan dili Азәрбајҹан дили آذربایجان دیلی | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [azærbajʤan dili] | |
| Valodu lieto: |  Irāna,  Azerbaidžāna,arī kaimiņvalstīs:  Gruzija, Krievija, Irāka, Turcija, Ukraina
| |
| Pratēju skaits: | 25—30 miljoni [1][2] | |
| Reitings: | 34 (dzimtā valoda) | |
| Valodu saime: | Altajiešu (strīdīgi) Tjurku Oguzu Azerbaidžāņu valoda | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts ( Azerbaidžāna); arābu alfabēts ( Irāna)
| |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Azerbaidžāna
| |
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | az | |
| ISO 639-2: | aze | |
| ISO 639-3: | dažādi: aze — Azerbaidžāņu (kop.) azj — Ziemeļazerbaidžāņu azb — Dienvidazerbaidžāņu | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Azerbaidžāņu valodas variantu, kas ir valsts valoda Azerbaidžānā un kurā runā Turcijā, Gruzijā, Krievijā un Ukrainā, sauc par ziemeļazerbaidžāņu valodu (Azərbaycan dili; ISO 639-3 kods azj). Līdz 1991. gadam rakstībā lietoja kirilicu.[3]
Irānā lietoto azerbaidžāņu valodas variantu sauc par dienvidazerbaidžāņu valodu (آذربایجان دیلی; ISO 639-3 kods azb). Tā ir dominējošā valoda Irānas ostānos Austrumazerbaidžānā, Rietumazerbaidžānā, Ardabīlā, Zandžānā, daļēji Kurdistānā, Hamadānā, Markazi.
VēstureLabot
Azerbaidžāņu jeb azeru valoda ietilpst tjurku, oguzu grupā. Seldžukiem iebrūkot Tuvajos austrumos, azerbaidžāņu valoda ienāca šajā reģionā. Notika tā saucamā Azerbaidžānas teritorijas tjurkizācija, kas ilga vairākus gadsimtus, līdz radās stabila azerbaidžāņu valoda. Azerbaidžāņu valodas veidošanās visumā bija pabeigta 15. gadsimtā, lai gan pats tās mūsdienu nosaukums radās tikai 19. gadsimta pirmajā pusē (kā "aderbeidžāņu valoda"),[4] atsaucoties uz šādu nosaukumu blakus esošajai Persijas provincei, kur arī runāja šai valodā.[5] Arī nākotnē bieži tika lietots "tjurku" vai "azerbaidžāņu-tjurku" valodas nosaukums,[6] līdz 1930. gadu beigās nostabilizējās pašreizējais nosaukums.[7] Tomēr vēl 1992. gadā Azerbaidžānas valdība likumā par valsts valodu nosauca to par "tjurku valodu", vadoties no pantjurkisma idejām.[8] 1995. gada konstitūcija atjaunoja azerbaidžāņu valodas nosaukumu.[9] "Tjurku valodas" nosaukums azerbaidžāņu valodai mūsdienās tiek plaši lietots galvenokārt Irānas neazerbaidžāniskajos rajonos.[10]
DialektiLabot
- Austrumu — Baku, Derbentas un Šemahas dialekti.
- Rietumu — Karabahas, Gendžes un Kazahas dialekti.
- Ziemeļu — Šeki dialekts.
- Dienvidu — Nahčivanas, Tebrīzas un Ordubadas dialekti.
Ir vēl daudz citi dialekti.
RakstībaLabot
Azerbaidžāņi Azerbaidžānā kopš 1991. gada lieto stabilu latīņu alfabētu, bet azerbaidžāņi, kas dzīvo Irānā lieto pielāgotu arābu valodas alfabētu. Līdz 1929. gadam Azerbaidžānas azerbaidžāņi arī lietoja arābu alfabētu, bet pēc tam to aizstāja ar kirilicas alfabētu. Azerbaidžāņu valodā pastāv ap 10 000 arābu cilmes vārdi, turklāt daudz tādu. kas vairs netiek izmantoti mūsdienu arābu valodā.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Azerbaidžāņu valoda.
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Azerbaidžāņu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 UNPO
- ↑ CIA factbook about Iran Archived 2012. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē. and CIA factbook about Azerbaijan Republic Archived 2016. gada 9. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Azerbaidžāna kirilicu nomaina ar latīņu alfabētu». tvnet.lv. 2001. gada 1. augusts. Skatīts: 2005. gada 25. janvārī.
- ↑ A. (Aleksandr) Marlinskiĭ, Faina Zinovʹevna Kanunova. Kavkazskie povesti. Sankt-Peterburg : "Nauka", 1995. ISBN 978-5-02-027932-2.
- ↑ Кавказские языки // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона : в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907.
- ↑ Благова Г. Ф. Вариантные заимствования турок ~ тюрк и их лексическое обособление в русском языке (К становлению обобщающего имени тюркоязычных народов) // Тюркологический сборник 1972. — М.: Наука, 1973. — С. 128—130, прим.
- ↑ Большая Российская Энциклопедия. — М., 2005. — Т. I. — С. 270.
- ↑ Garibova, Jala; Asgarova, Matanat (2009-01-01). "Language policy and legislation in post-Soviet Azerbaijan" (en). Language Problems and Language Planning 33 (3): 191–217. doi:10.1075/lplp.33.3.01gar. ISSN 0272-2690.
- ↑ «Конституция Азербайджанской Республики». base.spinform.ru. Skatīts: 2023-03-10.
- ↑ Turkic Peoples Of The World. — P. 153.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |