Persiešu valoda
Persiešu valoda[2] (pašnosaukumi: فارسی [fɒːrˈsi]) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā pārsvarā Irānā (rietumpersiešu), Afganistānā (dari) un Tadžikistānā (tadžiku).
| Persiešu valoda فارسی | ||
|---|---|---|
| Fārsi persiešu ortogrāfijā (nastalīka stilā): | 
| |
| Izruna: | IPA: [fɒːrˈsi], [pɒːrˈsi] | |
| Valodu lieto: | Irāna, Afganistāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna, Bahreina, diasporā visur pasaulē. | |
| Reģions: | Tuvie Austrumi, Vidusāzija | |
| Pratēju skaits: | Dzimtā valoda: ~82 milj.[1] Svešvaloda: ~62 milj. Kopā: 144 milj. | |
| Reitings: | 12 (dzimtā valoda) | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Indoirāņu Irāņu Rietumirāņu Dienvidrietumirāņu Persiešu valoda | |
| Rakstība: | arābu alfabēts, kirilica (tadžiku valoda) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Irāna.svg){kind=small} Afganistāna Tadžikistāna[1]
| |
| Regulators: | Persiešu valodas un literatūras aģentūra (Irāna) Afganistānas zinātņu akadēmija | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | fa | |
| ISO 639-2: | per (B) | fas (T) |
| ISO 639-3: | dažādi: fas — Persiešu prs — Austrumpersiešu pes — Rietumpersiešu tgk — Tadžiku aiq — Aimaku bhh — Buhori deh — Dehvari drw — Darvazi haz — Hazaragi jpr — Dzhidi phv — Pahlavani | |
 Persiešu dzimtās valodas izplatības areāls.
| ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
| Persiešu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Ilgu laiku, sākot ar 10.—12. gadsimtu, persiešu valoda kalpoja kā starptautiskās saziņas, kultūras un zinātnes valoda plašā islāma pasaules austrumu daļā un būtiski ietekmēja visas reģiona valodas no Turcijas, Kaukāza un Krimas līdz Vidusāzijai un Indijai. Persiešu literārajai un sarunvalodai ir bijusi ievērojama ietekme uz citu irāņu, tjurku un jaunindiešu valodu attīstību. Līdz pat britu kolonizācijai plaši lietota kā otrā valoda Indijas subkontinentā, bijusi oficiālā valoda Mogulu impērijas laikā.
Persiešu valoda ir 9. populārākā valoda internetā — tā tiek lietota 2,6 % pasaules tīmeklī pieejamo vietņu, un tai ir tendence pieaugt, piemēram, 2010. gada oktobrī tās daļa bija tikai 0,6 %.
Lingvoģeogrāfija
labot šo sadaļuPratēju skaits
labot šo sadaļuMūsdienu Irānā persiešu valoda ir vienīgā valsts valoda un dominējošā mācību valoda izglītības iestādēs. Irānā dzīvo vairāk nekā 75 miljoni cilvēku, no kuriem lielākajai daļai persiešu valoda ir vismaz otrā valoda. Persiešu valoda ir dzimtā valoda vismaz pusei valsts iedzīvotāju, kurus dēvē par persiešiem.
Persiešu valoda kā starpetniskās saziņas, literatūras, plašsaziņas līdzekļu un citu sabiedriskās dzīves jomu valoda ir otra valoda citu Irānas tautu pārstāvjiem — gan irānvalodīgajiem (kurdi, beludži u. c.), gan neirāņvalodīgajiem (azerbaidžāņi, arābi, turkmēņi, armēņi u. c.).
Sarunvaloda
labot šo sadaļuSarunvalodu persiešu valoda būtiski atšķiras no literārās persiešu valodas. Atšķirības starp abiem reģistriem attiecas ne tikai uz fonētiku, bet arī uz gramatiku, sintaksi, vārdu veidošanu, un spilgti atspoguļo valodas pārmaiņas, kas uzkrājušās kopš klasiskā perioda, bet gandrīz neatspoguļojas literārajā valodā.
Atšķirības starp persiešu valodas sarunvalodas formām neapšaubāmi pastāvēja jau jauno persiešu literārās normas veidošanās laikmetā, un vēlāk, sakarā ar politisko sadrumstalotību un sarunvalodas persiešu valodas paplašināšanās aptvertās telpas plašumu, tās tikai palielinājās. Tomēr, pateicoties rakstītās tradīcijas stabilitātei un unifikācijai, reģionālās atšķirības literārajā valodā līdz pat 19. gadsimtam bija nenozīmīgas, un lokālās atšķirības sarunvalodā var izsekot tikai pēc dialektu formām.
Plašais persiešu-tadžiku dialektu klāsts, kas stiepjas no Persijas līča līdz Fergānas ielejai, nav pilnībā aprakstīts un klasificēts, galvenokārt tāpēc, ka dialektoloģija Irānā un Afganistānā nav pietiekami attīstīta un daudzi dialekti nav aprakstīti. Kopumā to var iedalīt Irānas rietumpersiešu valodā un austrumpersiešu valodā, kas ir tadžiku un dari pamatā, kā arī dažās pārejas dialektos (Horasānas dialekti, tadžiku dialekti Afganistānas austrumos un ziemeļos, kā arī Pakistānas rietumos u.c.).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 2006 CIA Factbook: Iran Arhivēts 2012. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē. 39 M (58%), Afghanistan Arhivēts 2020. gada 24. aprīlī, Wayback Machine vietnē. 15 M (50%), Tajikistan Arhivēts 2001. gada 31. martā, Wayback Machine vietnē. 5.8 M (80%), Uzbekistan Arhivēts 2020. gada 30. aprīlī, Wayback Machine vietnē. 1.2 M (4.4%)
- ↑ «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 15. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Persiešu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |