Mazais Kaukāzs
Mazais Kaukāzs ir otra galvenā kalnu sistēma Kaukāza kalnu masīvā. Stiepjas aptuveni 600 km garumā no Melnās jūras piekrastes Adžārijā līdz Araksas ielejai Irānas pierobežā. Augstākā virsotne ir Gamišs (3724 m vjl).[1] Ziemeļrietumos Mazajam Kaukāzam piekļaujas Kolhidas zemiene, ziemeļaustrumos un austrumos — Kūras-Araksas zemiene. Lihas grēda Mazo Kaukāzu savieno ar Lielo Kaukāzu. Dienvidos Mazais Kaukāzs apskauj Armēnijas kalnieni, kuras Armēnijas daļu ar tās augstāko virsotni Aragacu (4090 m vjl) dažkārt iekļauj Mazā Kaukāza sastāvā.
| Mazais Kaukāzs | |
|---|---|
 Murovdaga grēda Mazā Kaukāza rietumos | |
| Kontinents | Āzija |
| Valstis |
 Armēnija Azerbaidžāna Gruzija |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Kaukāzs |
| Garums | 600 km |
| Augstākais kalns | Gamišs |
| Augstums | 3724 m |
| Koordinātas | 41°21′N 43°43′E / 41.350°N 43.717°EKoordinātas: 41°21′N 43°43′E / 41.350°N 43.717°E |
 Mazais Kaukāzs Vikikrātuvē | |
Mazajam Kaukāzam, atšķirībā no Lielā Kaukāza, nav vienas galvenās grēdas, bet tas veidojas no vairākām saposmotām grēdām. Virzienā no rietumiem uz austrumiem tās ir:
- Meshetijas grēda,
- Trialetas grēda,
- Somhetas grēda,
- Sevana grēda vai Šahdags,
- Murhuza grēda,
- Murovdags vai Mravas grēda,
- Karabahas grēda.
Ziemeļu nogāzēs mitro subtropu meži rietumu daļā un kserofili meži un krūmāji austrumos, dienvidu nogāzēs — stepes ar mežu puduriem, krūmājiem.
Mazais Kaukāzs izvietojušies triju valstu — Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas, kā arī pašpasludinātās, bet starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas teritorijās.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 469. lpp.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mazais Kaukāzs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)