Lezgīni
Lezgīni (lezgīnu: лезгияр) ir ziemeļaustrumkaukāza etniskā grupa, kuras dzimtene galvenokārt ir Dagestānas dienvidi, Krievija un Azerbaidžānas ziemeļaustrumi un kuras pārstāvji runā lezgīnu valodā.
 Lezgīnu nacionālais karogs | |
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| ap 1 200 000 | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| |
| Valodas | |
| lezgīnu | |
| Reliģijas | |
| islāms[3][4][5] | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| tabasarani, ahuli, rutuli, buduki, kriti, Kaukāza laki, cahuri, arči, jeki un citas Ziemeļkaukāza un Ziemeļaustrumkaukāza tautas | |
Etnoģenēze labot šo sadaļu
Mūsdienu lezgīni runā ziemeļaustrumu Kaukāza valodās, kurās šajā reģionā ir runāts pirms indoeiropiešu valodu ieviešanas. Gan kultūras, gan valodas ziņā tie ir cieši saistīti ar Dagestānas dienvidu ahuliem un nedaudz tālāk dzīvojošajiem cahuriem, rutuliem un tabasaraniem (lezgīnu ziemeļu kaimiņiem). Mazākā mērā ar lezgīniem saistītas ir arī skaitliski mazās tautas Azerbaidžānas ziemeļdaļā.
Tiek uzskatīts, ka lezgīni daļēji cēlušies no cilvēkiem, kuri bronzas laikmetā apdzīvoja Dagestānas dienvidu reģionu. Tomēr ir daži DNS pierādījumi par būtisku sajaukšanos ar Vidusāzijas iedzīvotājiem pēdējo 4000 gadu laikā, par ko liecina ģenētiskās saites ar populācijām visā Eiropā un Āzijā un ievērojama līdzība ar Pakistānas burušo tautu.[6]
Pirms 1917. gada Krievijas revolūcijas lezgīniem nebija etniskās grupas pašnosaukuma. Viņi atsaucās uz sevi pēc ciemata, reģiona, reliģijas vai klana. Pirms revolūcijas krievi lezgīnus sauca par kurinciem, ahtinciem vai lezginciem. Pats etnonīms "lezgīni" ir diezgan problemātisks. Pirms padomju perioda termins "lezgīni" tika izmantots dažādos kontekstos. Reizēm tas attiecās tikai uz tiem cilvēkiem, kurus mūsdienās dēvē par lezgīniem. Citkārt tas minēts dažādu dienvidu Dagestānas tautu (lezgīnu, ahulu, rutulu, tabasaranu un cahuru) apzīmēšanai, kā arī Azerbaidžānas ziemeļdaļā dzīvojošo tautu, visu nahu-dagestāniešu valodās runājošo tautu, visu Ziemeļkaukāza pamatiedzīvotāju musulmaņu tautu (avāru, dargu, laku, čečenu un ingušu) apzīmēšanai. Lasot pirmsrevolūcijas darbus, ir jāapzinās šīs dažādās iespējamās nozīmes un etnonīma “lezgīni” darbības joma.
Vēsture labot šo sadaļu
Lai arī lezgīni pirmoreiz ar islāmu, iespējams, tika iepazīstināti jau 8. gadsimtā, tie galvenokārt palika animisti līdz 15. gadsimtam, kad nostiprinājās musulmaņu ietekme, persiešu tirgotājiem ienākot no dienvidiem un Zelta Ordai arvien vairāk spiežoties no ziemeļiem. 16. gadsimta sākumā Persijas Sefevīdu dinastija nostiprināja gadsimtiem ilgstošu kontroli pār lielu Dagestānas daļu. 1578.–1590. gada osmaņu–sefevīdu kara rezultātā osmaņiem izdevās uz īsu laika posmu pārņemt kontroli pār reģionu, līdz to atguva karalis Abāss I Lielais (1588–1629).
1813. gadā saskaņā ar Gulistānas līgumu krievi ieguva kontroli pār Dagestānas dienvidu daļu un lielāko daļu mūsdienu Azerbaidžānas Republikas.[7] 1828. gada Turkmenčajas miera līgums uz nenoteiktu laiku konsolidēja Krievijas kontroli pār Dagestānu un citiem apgabaliem, kur dzīvoja lezgīni.[8] Daudzi Dagestānas lezgīni piedalījās Lielajā Kaukāza karā, kas sākās aptuveni tajā pašā laikā, kad notika 19. gadsimta Krievijas-Persijas kari, un cīnījās pret krieviem līdzās avāram Šamilam, kurš 25 gadus (1834–1859) nepakļāvās Krievijas likumam. Tikai pēc viņa sakāves 1859. gadā krievi nostiprināja savu varu pār Dagestānu un lezgīniem.
Lezgīni cieta 1940. gadu Staļina režīma deportācijās uz Vidusāziju.
Etnonīms labot šo sadaļu
Etnonīma "lezgīni" (Lezgi) izcelsme prasa tālāku izpēti. Neskatoties uz to, vairums pētnieku Lezgi atvasinājumu attiecina uz senajiem Legi un agrīnajiem viduslaiku Lakzi.
Seno grieķu vēsturnieki, ieskaitot Hērodotu, Strabonu un Plīniju Vecāko, atsaucās uz Legoi tautu, kas apdzīvoja Kaukāza Albāniju.
9. un 10. gadsimta arābu vēsturnieki pieminēja karaļvalsti ar nosaukumu Lakz mūsdienu Dagestānas dienvidos.[9]
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Lezgīni apdzīvo kompaktu teritoriju, kas šķērso Dagestānas dienvidu un Azerbaidžānas ziemeļu robežas.
Lezgīnu apdzīvotās teritorijas ir sadalītas divās fizioģeogrāfiskajās zonās: augstu, nelīdzenu kalnu apgabals un kalnu pakājes. Lielākā teritorijas daļa atrodas kalnainā zonā, kur virkne virsotņu sasniedz vairāk nekā 3500 metru augstumu. Šeit ir dziļi un izolēti kanjoni un aizas, ko izveidojušas pietekas no Samuras un Gulgeri Chai upēm. Kalnu joslās vasaras ir ļoti karstas un sausas. Šajā reģionā ir maz koku, izņemot tos, kas atrodas dziļajos kanjonos un pašās straumēs. Dabiskajā florā dominē sausuma izturīgi krūmi un nezāles. Ziemas šeit bieži ir vējainas un stipri aukstas. Šajā zonā lezgīni lielākoties nodarbojas ar lopkopību (galvenokārt aitu un kazu audzēšanu) un amatniecību.
Lezgīnu teritorijas galējos austrumos, kur kalnus nomaina šaurais Kaspijas jūras piekrastes līdzenums, un teritorijas tālu dienvidos, Azerbaidžānā, atrodas kalnu pakājēs. Šajā reģionā ir salīdzinoši maigas, ļoti sausas ziemas un karstas, sausas vasaras. Arī koku šeit ir maz. Šajā reģionā lopkopību un amatniecību papildina lauksaimniecība.
Kultūra labot šo sadaļu
Lezgīnu kultūra būtiski ietekmē Azerbaidžānu, īpaši Azerbaidžānā dzīvojošos lezgīnus. Tautas māksla satur gan tautas dziesmas, gan arī dejas, starp kurām ir arī slavenā lezginka, kas izplatīta Kaukāza tautās. Ir arī mierīgākas vīriešu dejas, kā arī lēnas, plūstošas dejas.
Pirmais lezgīnu teātris radās 1906. gadā Ahti ciematā. 1935. gadā, balstoties uz daļēji profesionālu komandu, tika izveidots lezgīnu Valsts mūzikas un drāmas teātris. 1998. gadā Azerbaidžānā tika atvērts lezgīnu Valsts teātris, kas atrodas Kusarā.
Valodas labot šo sadaļu
Lezgīnu valoda (лезги чIал, izrunā: [lezɡi tʃʼal]) pieder pie Ziemeļaustrumkaukāza saimes valodām. Šajā valodā galvenokārt runā Azerbaidžānas ziemeļos un Dagestānas dienvidos dzīvojošie lezgīni. Tā ir viena no Dagestānas oficiālajām valodām. Lezgīnu valodas pratēju skaits tiek lēsts ap 655 000. Lezgīnu valodai tuvākās ir čečenu valoda, avāru valoda un ingušu valoda.
Lezgīnu valodai ir trīs dialekti.
Reliģija labot šo sadaļu
Šodien lezgīni ir pārsvarā sunnītu musulmaņi, ar šiītu minoritātēm.[10]
Demogrāfija labot šo sadaļu
Lezgīni galvenokārt dzīvo Azerbaidžānā un Krievijas Federācijā (Dagestānā). Tiek uzskatīts, ka kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 700 000 (474 000 no tiem dzīvo Krievijā). Azerbaidžānā oficiāli uzskaitīti 180 300 lezgīni. Tomēr lezgīnu nacionālās organizācijas min 600 000–900 000, jo daudzi lezgīni apgalvo, ka ir reģistrējušies kā azerbaidžāņi, lai šajā valstī izvairītos no diskriminācijas darba un izglītības jomā.[11] Neskatoties uz Azerbaidžānas valdības asimilācijas politiku, lezgīnu tautības iedzīvotāju skaits tajā neapšaubāmi ir lielāks nekā šķiet.[12]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Национальный состав населения Российской Федерации согласно переписи аселения 2010 года». gks.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-12-23. Skatīts: 2011-02-04.
- ↑ Svante Cornell. Small Nations and Great Powers: A Study of Ethnopolitical Conflict in the Caucasus. Routledge, 2016. 259. lpp. ISBN 978-1135796693.
Whereas officially the number of Lezgins registered as such in Azerbaijan is around 380,000, the Lezgins claim (...)
- ↑ «The Role of Ethnic Minorities in Border Regions: Forms of their composition, problems of development and political rights». Skatīts: 2014. gada 18. decembris.
Although the Lezgin are Sunni Muslims, there is a strong Shiite minority.
- ↑ Paul Friedrich. Encyclopedia of World Cultures: Russia and Eurasia, China. G.K. Hall, 1994. 243. lpp. ISBN 978-0816118106.
Given the strong Azerbaijani influence on them, however, there is a sizable Shiite minority among the Lezgins
- ↑ Jeffrey E. Cole. Ethnic Groups of Europe: An Encyclopedia: An Encyclopedia. ABC-CLIO, 2016. 237. lpp. ISBN 978-1598843033.
The Lezgins are Muslims; the great majority are Sunni of the Shafi'i rite, with small numbers of Lezgins living near or inside Azerbaijan being Shiite.
- ↑ New York Times, 2014, "Genetic Mixing" (February 13; interactive). (Access: October 15 2014).
- ↑ «Russia at War: From the Mongol Conquest to Afghanistan, Chechnya, and Beyond ...». Skatīts: 2014. gada 22. decembris.
- ↑ Aksan, Virginia. (2014). Ottoman Wars, 1700–1870: An Empire Besieged page 463. Routledge. ISBN 978-1317884033
- ↑ Martin Haspelmath. A grammar of Lezgian. Walter de Gruyter, 1993. 17. lpp. ISBN 3-11-013735-6.
- ↑ Gordon M. Hahn. Russia's Islamic Threat. Yale University Press, 2007. 100, 217. lpp. ISBN 978-0300120776.
- ↑ Minahan, p. 1084. "Lezgin national organizations estimate the actual Lezgin population in Azerbaijan at between 600,000 and 900,000, much higher than the official estimates. The disparity arises from the number of ethnic Lezgins registered as ethnic Azeris during the soviet period and continue to claim Azeri nationality to escape job and education discrimination in Azerbaijan."
- ↑ Robert Bruce Ware, Enver Kisriew, E.F. Kisriew, "Dagestan: Russian hegemony and Islamic resistance in the North Caucasus" ,M.E. Sharpe, 2009
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lezgīni.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Абдурагимов Г. А. «Кавказская Албания — Лезгистан»
- John M Clifton, Laura Lucht, Gabriela Deckinga, Janfer Mak, and Calvin Tiessen. The Sociolinguistic Situation of the Lezgi in Azerbaijan. SIL International, 2005 Arhivēts 2012. gada 3. janvārī, Wayback Machine vietnē.