Tjurku valodas

Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, ko prot ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).

Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss.

Tjurku valodas ar oficiālas valodas statusu

Valsts valodas

• Turku valoda ir valsts valoda Turcijā. Turku valodu prot ~75 miljoni cilvēku pasaulē (~65 miljoniem tā ir dzimtā, bet ~10 miljoniem cilvēku — otrā valoda). Turku valoda sastopama arī Kiprā, Azerbaidžānā, Bulgārijā, Vācijā, Grieķijā, Kosovā, Maķedonijā, Rumānijā, Serbijā un citās valstīs, kurās dzīvo ievērojamas turkvalodīgo kopienas.

Osmaņu turku valoda bija turku valodas paveids, kas tika lietota kā pārvaldes un literārā valsts valoda Osmaņu impērijā. Līdz 1928. gadam lietoja Osmaņu turku alfabētu (lielā mērā tāds pats kā arābu alfabēts). Kopš Turcijas Republikas proklamēšanas, valodā tiek izskausti persiešu un arābu valodas elementi un tiek lietots latīņu alfabēts. Valodai bija trīs paveidi:

• • daiļrunības turku valoda,
  • viduvējā turku valoda un
  • tautas turku valoda.
• Turkmēņu valoda ir valsts valoda Turkmenistānā. Prot apmēram 2 miljoni cilvēku.
• Azerbaidžāņu valoda ir valsts valoda Azerbaidžānā. Azerbaidžāņu valoda izplatīta arī Irānas ziemeļrietumos. Pavisam šo valodu prot apmēram 5,9 miljoni cilvēku.
• Uzbeku valoda ir valsts valoda Uzbekistānā. To lieto apmēram 13 miljoni cilvēku.
• Kazahu valoda ir valsts valoda Kazahstānā. Kazahu valodu prot apmēram 8 miljoni cilvēku. Literārā valoda veidota uz ziemeļaustrumu (Omskas) dialekta pamatiem.
• Kirgīzu valodu lieto apmēram 2 miljoni cilvēku Kirgizstānā, Uzbekistānā un Tadžikistānā.

Autonomo teritoriju valodas

• Tatāru valodu prot apmēram 6 miljoni cilvēku Tatarstānā un citur.
• Jakutu valodu prot ap 450 000 cilvēku Krievijā, galvenokārt Jakutijā.
• Čuvašu valodu prot apmēram 1,5 miljoni cilvēku Čuvašijā. Rakstu pieminekļi čuvašu valodā saglabājušies no 17. gadsimta. Rakstības pamatā slāvu alfabēts. Par čuvašu valodai tuvu radniecīgām uzskata seno bulgāru un hazāru valodas.
• Baškīru valodu prot ap miljons cilvēku Baškīrijā. Literārā valoda izveidota uz dienvidaustrumu (Kuvakanas un Jurmatas) dialekta pamatiem.
• Karakalpaku valodu prot ap 320 000 cilvēku Karakalpakijā.
• Tiviešu valodu prot ap 180 000 cilvēku Tivā.
• Altajiešu valodu prot ap 40 000 cilvēku Altaja Republikā.
• Hakasu valodu prot ap 50 000 cilvēku Hakasijā.
• Karačajiešu valodu prot ap 80 000 cilvēku Karačajā-Čerkesijā.
• Nogajiešu valodu prot apmēram 35 000 cilvēku Dagestānā, Karačajā-Čerkesijā, Čečenijā un Ingušijā.
• Kumiku valodu prot apmēram 135 000 cilvēku Dagestānas ziemeļos.
• Gagauzu valodu prot ap 120 000 cilvēku Moldovā.
• Uiguru valodu prot apmēram 10 miljoni cilvēku Siņdzjanā (Ķīnā), Uzbekistānā, Kazahstānā un Kirgizstānā.

Mirušās tjurku valodas

• Orhoniešu rakstu valoda, kuras pieminekļi no 7.—8. gs. m.ē. atrasti Jeņisejas baseinā pie Orhonas upes.
• Uigruru rakstu valoda, kas lietota senajā Uiguru valstī 8.—13. gs. m.ē.
• Džagatajiešu rakstu valoda Vidusāzijā (centrs Bišbalika).

Vārdu piemēri

Vārdu salīdzinājums lielākajās tjurku valodās:

Latviešu valoda	Osmaņu turku valoda	Turku valoda	Turkmēņu valoda	Tatāru valoda	Kazahu valoda	Uzbeku valoda	Uiguru valoda
māte	ana	anne	ene	ana	ana	ona	ana
deguns	burun	burun	burun	borın	murιn	burun	burun
roka	qol	kol	qol	qul	qol	qo‘l	kol
ceļš	yol	yol	ýol	yul	jol	yo‘l	yol
zeme	topraq	toprak	topraq	tufraq	topıraq	tuproq	tupraq
asins	qan	kan	gan	qan	qan	qon	qan
pelni	kül	kül	kül	köl	kül	kul	kül
ūdens	sub	su	suw	su	suw	suv	su
balts	aq	ak	ak	aq	aq	oq	aq
melns	qara	kara	gara	qara	qara	qora	qara
sarkans	qızıl	kızıl	qyzyl	qızıl	qızıl	qizil	qizil
debess	kök	gök	gök	kük	kök	ko‘k	kök