Atvērt galveno izvēlni

Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (krievu: Содружество Независимых Государств), saīsinājumā NVS (СНГ), ir vairāku bijušo Padomju Savienības republiku izveidota konfederācija, kas oficiāli stājās spēkā 1991. gada 8. decembrī, kad Baltkrievija, Krievija un Ukraina kopīgi parakstīja Belovežas gāršas līgumu.[1]

Neatkarīgo Valstu Sadraudzība
Содружество Независимых Государств
NVS karogs NVS ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Location of
Neatkarīgo Valstu Sadraudzība
(Turkmenistāna iezīmēta kā asociēta NVS locekle)
GalvaspilsētaMinska un Maskava
Lielākā pilsēta Maskava
Valsts valodas krievu valoda
Valdība
 -  NVS izpildkomitejas vadītājs Sergejs Ļebedevs
 -  NVS ģenerālsekretārs Aleksejs Sergejevs
Platība
 -  Kopā 20 368 759 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2018. gadā 236 446 000 
HDI (2017) 0,740 
Laika josla no UTC+2 līdz UTC+12
Interneta domēns .su

Satura rādītājs

PaplašināšanāsLabot

 
NVS valstu vadītāji pēc Almati vienošanās parakstīšanas (1991).
 
NVS valstu vadītāji Soču sanāksmē (2017).
 
NVS valstu aizsardzības ministru sanāksme Maskavā (2017).

1991. gada 21. decembrī Belovežas vienošanos par NVS izveidi Almati parakstīja arī Azerbaidžānas, Armēnijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Moldovas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas prezidents. Gruzija iestājās NVS 1995. gadā pēc tam, kad par tās prezidentu kļuva bijušais PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze.

Deklarētie pamatprincipiLabot

  • cilvēktiesību ievērošana,
  • iekšpolitikas koordinēšana,
  • ekonomiskā sadarbība, tās attīstība transporta un sakaru sfērā,
  • cilvēka veselības un apkārtējās vides uzturēšana,
  • vienota sociālā un migrācijas politika,
  • cīņa pret organizēto noziedzību,
  • vienota aizsardzības politika un valstu ārējo robežu aizsardzība.

SamazināšanāsLabot

2005. gadā Turkmenistāna izstājās no NVS. 2008. gada 14. augustā pēc Krievijas-Gruzijas kara no NVS izstājās Gruzija [2]. Sakarā ar Krimas aneksiju un Donbasa karu arī Ukraina 2018. gadā izstājās no NVS.[3][4]

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot