Tjurki
Tjurki, arī tirki (krievu: тюрки, turku: türk) ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u.c.,[25] kas runā tjurku valodās. Tjurku tautas dzīvo Āzijas centrālajā, austrumu un ziemeļu daļā, nedaudz arī Eiropā.
![]() | |
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
apmēram 150-200 miljoni[1][2] | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
![]() | 55 000 000[3] |
![]() | 26 000 000[4] |
![]() | 14 000 000-15 000 000[5] |
![]() | 12 009 969 |
![]() | 12 000 000[6] |
![]() | 11 647 000[7] |
![]() | 9 047 000[8] |
![]() | 5 876 318 |
![]() | 4 500 000[9] |
![]() | 4 500 000[10] |
![]() | 3 500 000[11] |
![]() | 1 500 000[12] |
![]() | 1 200 000[13] |
![]() | 1 000 000+[14] |
![]() | 500 000[15] |
![]() | 298 862[16] |
![]() | 293 500 |
![]() | 284 761[17] |
![]() | 275 300[18] |
![]() | 224 460 |
![]() | 100 000-200 000[19] |
![]() | 158 300[20] |
![]() | 106 955[21] |
![]() | 77 959[22] |
Valodas | |
Tjurku valodas | |
Reliģijas | |
Ateisms, agnosticisms, budisms[23], kristietība[24], islāms, jūdaisms, šamanisms un tengriisms | |
VēstureLabot
Vārds "tjurks" parādījās 6. gadsimtā kā vietējo cilšu apvienības nosaukums Altajā, kur pārcēlās huņņi no ašinas cilts, kas agrāk mita Ķīnas Rietumu novadā, uz ziemeļiem no Tarimas upes. Dāņu valodnieks Vilhems Tomsens, kurš 1893. gadā atšifrēja seno tjurku rūniskās rakstu zīmes, uzskatīja, ka vārds "tjurks" nozīmē "spēks", "varenība", un sākotnēji tā sauca kādu atsevišķu cilti vai, visticamāk, valdnieku dzimtu. Tam drīzāk bija politisks, ne etnogrāfisks saturs; uz to norāda, piemēram, teiciens "Mani tjurki, mana tauta".
Cilšu apvienības veiksmīgā karadarbība apkārtējās zemēs noveda pie Tjurku kaganāta izveides Centrālajā un Austrumāzijā. Kaganāts pastāvēja no 551. līdz 745. gadam, un aptvēra teritoriju no Bohajas līča līdz Kerčas jūras šaurumam, no Jeņisejas augšteces līdz Amudarjas augštecei. Par Tjurku kaganāta dibinātāju tiek uzskatīts Bumins, kas pieņēma kagana titulu 551. gadā. Valdnieka mītne atradās Orhonas upes augštecē. Drīz tjurku kontrolē nokļuva Zīda ceļa liela daļa, līdz ar to saviem kaimiņiem ierobežojot tirdzniecības sakarus. Kaganāta valdnieki kopā ar Bizantiju veica sīvu cīņu ar sasnīdu Irānu, kā rezultāta viņiem izdevās tikt līdz Amudarjai, bet pēc tam pievienot vairākus apgabalus upes rietumu krastā. 576. gadā tjurki ieņēma Bosporu (Kerču), pēc četriem gadiem aplenca Hersonu. Viņu kustība uz rietumiem bija ne tikai jaunu teritoriju iekarošana, bet arī liela tjurku tautu migrācija, notika to apmešanās plašos rajonos Rietumu novadā un Centrālāzijas austrumos. Tjurki iekarotajās teritorijās parasti neiejaucās pamattautu dzīvē, aprobežojoties tikai ar savas suverenitātes nostiprināšanu un meslu vākšanu.
Sakarā ar iekšpolitisko krīzi, iekšējiem konfliktiem un efektīgas ķīniešu Suju dinastijas iejaukšanos, gigantiskā tjurku valsts sadalījās Austrumu un Rietumu kaganātā, kuri savā starpā ilgstoši karoja. 7. gadsimtā tās divas reizes pēc kārtas (630. un 658. gadā) cieta sakāvi karos ar tanu Ķīnu, un beidza pastāvēt.
Tjurki atjaunoja Austrumu kaganātu 7. gadsimta beigās, pakļaujot uiguru un kidanu ciltis, sagraujot karlukus un jeņisejas kirgīzus, izrādot sīvu pretestību tanu Ķīnas armijai. Par kaganu kļuva Kutlugs (Ilteres-kagans). Nakamā valdnieka Kapagan-kagana (691—716) laikā otrais Austrumu kaganāts sasniedza visaugstāko uzplaukumu.
Austrumu tjurki 8. gs. centās pretoties Centrālāzijā iebrūkošajiem arābu iekarotājiem, bet pēc sakāves pie Samarkandas atkāpās. Viņu valdnieki vēl pusgadsimtu sargāja neatkarību smagās cīņās pret Tanu impēriju un tās sabiedrotajiem. Pēc Bilge-kagana un viņa brāļa Kol-tegina nāves tjurki zaudēja iniciatīvu un pārgāja aizsardzībā. Vislielākās briesmas kaganātam tomēr sagādāja uiguri. Uigurus 7. gadsimta 80. gados pakļāva austrumu tjurki, bet pēc vairāk nekā 60 gadiem viņi guva revanšu, kopā ar kaimiņu ciltīm sagraujot otro Austrumu kaganātu. Jāpiebilst, ka tā krahu paātrināja iekšējās pretrunas un nesaskaņas. Tā vietā 745. gadā radās Uiguru kaganāts.
Ar laiku arābi ievēroja, ka daudzas tautas runā tajā pašā valodā kā tjurki, ar kuriem viņi sadūrās Centrālāzijā 7.—8. gadsimtā. Viņu vēsturnieki un ģeogrāfi ar vārdu "tjurki" sāka apzīmēt veselas tautu un valodu grupas. Lai gan tjurku tautām bija valodas kopība, pašām ciltīm trūka etniskās pašapziņas. Līdz ar islāma pieņemšanu šīs tautas sāka sevi saukt par tjurkiem.
AtsaucesLabot
- ↑ Brigitte Moser, Michael Wilhelm Weithmann, Landeskunde Türkei: Geschichte, Gesellschaft und Kultur, Buske Publishing, 2008, p.173
- ↑ Deutsches Orient-Institut, Orient, Vol. 41, Alfred Röper Publushing, 2000, p.611
- ↑ «Turkey». The World Factbook. Skatīts: 2013. gada 9. februāris.
- ↑ «Uzbekistan». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Iran». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Kazakhstan». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «China». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Azerbaijan». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Turkmenistan». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Kyrgyzstan». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Afganistan». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Iraq». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Tajikistan». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ http://m.stlamerican.com/reader_interaction/letters_to_the_editor/article_a906f9d6-4a8f-11e0-9d87-001cc4c03286.html
- ↑ «Pakistan». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Census.XLS» (PDF). Skatīts: 2014-02-14.
- ↑ «Georgia». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Results / General results of the census / National composition of population». All-Ukrainian Census, 2001. 2001. gada 5. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004-10-31. Skatīts: 2007-08-05.
- ↑ «Syria». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Moldova». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Mongolia». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ «Macedonia». The World Factbook. Skatīts: 2014. gada 13. maijs.
- ↑ Budisti ir Sibīrijas gagausi un Ķīnas Gansu provinces dzeltenie uiguri.
- ↑ Kristieši ir Donavas deltas gagausi, Volgas baseina čuvaši un jakuti, kā arī mazākas tjurku grupas Sibīrijā.
- ↑ Svešvārdu vārdnīca: Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. — Rīga: Apgāds „Jumava”, 2005. — 601. lpp.
Ārējās saitesLabot
- Turkistan library (krieviski)