Sefevīdi

Sefevīdi (persiešu: سلسلهٔ صفويان; azerbaidžāņu: Səfəvilər, صفویلر) bija valdnieku (šahu) dinastija Persijā (mūsdienu Irānā). Tā bija viena no nozīmīgākajām valdošajām dinastijām valsts vēsturē un bieži tiek uzskatīta par "modernās Persijas vēstures sākumu". Sefevīdi valdīja laikā no 1501. līdz 1722. gadam un no 1729. līdz 1736. gadam. Kad valsts sasniedza savu augstāko virsotni, Sefevīdu dinastija pārvaldīja visu mūsdienu Irānas, Azerbaidžānas, Bahreinas un Armēnijas teritoriju, kā arī lielāko Gruzijas, Ziemeļkaukāza, Irākas, Kuveitas un Afganistānas daļu, kā arī daļu no Turcijas, Sīrijas, Pakistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas.

Sefevīdu impērijas maksimālā teritorijā tās pastāvēšanas laikā, Abāsa I Lielā valdīšanas laikā

Sefevīdi ieviesa šiītu islāmu kā valsts reliģiju. Valstij laika gaitā bija dažādas galvaspilsētas: no 1502. līdz 1555. gadam — Tebrīza, no 1555. līdz 1598. gadam — Kazvīna, pēc tam — Isfahāna.

Sefevīdu dinastijas pirmais valdnieks bija Ismaīls I, savukārt pēdējais — Abāss III, kuru 1736. gadā gāza karavadonis Nādirs, kas vēlāk kļuva par Nādiršāhu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sefevīdi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• BBC