Franklins Rūzvelts
- Šis raksts ir par ASV 32. prezidentu. Par citām jēdziena Rūzvelts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Franklins Delano Rūzvelts (angļu: Franklin Delano Roosevelt; dzimis 1882. gada 30. janvārī, miris 1945. gada 12. aprīlī) bija ASV trīsdesmit otrais prezidents. Viņš bija viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem politiķiem. Rūzvelta prezidentūras laikā bija gan vispasaules ekonomiskā krīze (Lielā depresija), gan Otrais pasaules karš. Rūzvelts ir vienīgais ASV prezidents, kas ievēlēts uz vairāk nekā diviem termiņiem. Viņš šajā amatā bija četrus termiņus (1933—1945), kas izskaidrojams ar jau minētajiem ārkārtējiem saimnieciskajiem un politiskajiem apstākļiem.
| Franklins Delano Rūzvelts | |
|---|---|
 1944. gada vēlēšanu kampaņas foto | |
| 32. ASV prezidents | |
|
Amatā 1933. gada 4. marts — 1945. gada 12. aprīlis | |
| Viceprezidents (i) |
Džons Gārners (1933—1941) Henrijs Voliss (1941—1945) Harijs Trumens (1945) |
| Priekštecis | Herberts Hūvers |
| Pēctecis | Harijs Trumens |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1882. gada 30. janvārī Haidparks, Ņujorka, ASV |
| Miršanas dati |
1945. gada 12. aprīlī (63 gadu vecumā) Vormspringsa, Džordžija, ASV |
| Politiskā partija | Demokrāti |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Eleanora Rūzvelta |
| Profesija | jurists |
| Paraksts |
 |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1882. gadā vienā no senākajām un ietekmīgākajām Ņujorkas ģimenēm, kam ir holandiešu izcelsme. Bērnībā baudīja aristokrātisku audzināšanu un elitārus dzīves apstākļus. Mācījās Hārvarda Universitātē, kuru absolvēja trīs gados ierasto četru vietā. Pirms ievēlēšanas prezidenta amatā bija Ņujorkas štata senators (1911—1913), kara flotes sekretāra palīgs (1913—1920), Ņujorkas štata gubernators (1929—1932). Lai gan Rūzvelts kopš 1921. gada bija paralizēts poliomielīta dēļ, viņš tomēr iekļuva katra amerikāņa mājā ar radioraidījumiem "Pie kamīna".
1930. gadu Lielās depresijas laikā Rūzvelts, lai pārvarētu ekonomisko krīzi, izveidoja sabiedrisko darbu programmu "Jaunais kurss", kas nodrošināja atvieglojumus bezdarbniekiem, ekonomikas izveseļošanos, kā arī ekonomisko un banku sistēmu reformēšanu, izmantojot dažādas aģentūras, kā, piemēram, Works Project Administration (WPA, "Darba projektu administrācija"[1]), National Recovery Administration (NRA, "Nacionālā Progresa pārvalde"[1]) un Agricultural Adjustment Administration (AAA, "Lauksaimniecības pārbūves administrācija"[1]).[2] Lai gan līdz Otrajam pasaules karam ekonomikas atlabšana netika pabeigta, tomēr dažas no programmām viņš paspēja ieviest, piemēram, Federālo depozītu apdrošināšanas korporāciju (FDIC), Tennessee Valley Authority (TVA) un ASV Vērtspapīru un biržu uzraudzības komisiju (SEC), kurām turpmāk bija lietderīga nozīme nacionālajā komercdarbībā. Viņš bija arī viens no antihitleriskās koalīcijas vadītājiem Otrā pasaules kara laikā, kas Jaltas konferencē 1945. gada februārī piekāpās Josifam Staļinam Baltijas jautājumā.
Miris 1945. gada aprīlī, neilgi pēc atgriešanās no Jaltas konferences.
-
Kopā ar Staļinu un Čērčilu Teherānas konferencē (1943) -
Kopā ar Staļinu Jaltas konferencē (1945)
Četru brīvību runa (1941)
labot šo sadaļu1941. gada 6. janvārī prezidents Franklins Delano Rūzvelts uzstājās ar tradicionālo gadskārtējo prezidenta uzrunu ASV Kongresam. Cita starpā prezidents sacīja:
"Nākotnē, kuru mēs tiecamies veidot drošu, mēs ceram redzēt pasauli, kas balstīta četrās cilvēka pamatbrīvībās. Pirmā ir vārda un izpausmes brīvība – ikvienam cilvēkam jebkur pasaulē. Otrā ir katra indivīda brīvība pielūgt Dievu tā, kā viņš uzskata par pareizu – jebkur pasaulē. Trešā ir brīvība no trūkuma – tā, tulkota universālos jēdzienos, nozīmē tādu ekonomikas izpratni, kas sniegtu katras valsts iedzīvotājiem veselīgu miera laika dzīvi – jebkur pasaulē. Ceturtā ir brīvība no bailēm – tā, tulkota vispasaules jēdzienos, nozīmē bruņojuma samazināšanu visā pasaulē līdz tādam līmenim un tādā saprātīgā veidā, lai neviena valsts nebūtu situācijā, kas tai ļautu veikt fiziskas agresijas aktu pret jebkuru tās kaimiņvalsti – jebkur pasaulē. Tā nav attālas tūkstošgades vīzija. Tas ir konkrēts pamats pasaulei, kāda panākama mūsu laikā un paaudzē. Šāda pasaule ir tieša antitēze tā dēvētajai jaunajai tirānijas kārtībai, kuru diktatori cenšas radīt ar bumbu sprādzieniem."[3]
Atsauces un piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Iespējams nepareizs nosaukums latviešu valodā
- ↑ Joy Hakim. A History of Us: War, Peace and all that Jazz. New York : Oxford University Press, 1995. 100—104. lpp. ISBN 0-19-509514-6.
- ↑ Šī diena vēsturē: Rūzvelts saka vēsturisko «Četru brīvību runu» lsm.lv 2025. gada 6. janvārī
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Franklins Rūzvelts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |