1942. gads
gads
- Šis raksts ir par 1942. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1942. gads Latvijā.
- Šis raksts ir par 1942. gadu. Par citām jēdziena 1942 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1942. (MCMXLII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1942 MCMXLII |
| Ab urbe condita | 2695 |
| Armēņu kalendārs | 1391 ԹՎ ՌՅՂԱ |
| Asīriešu kalendārs | 6692 |
| Bahāju kalendārs | 98—99 |
| Bengāliešu kalendārs | 1349 |
| Berberu kalendārs | 2892 |
| Budistu kalendārs | 2486 |
| Birmiešu kalendārs | 1304 |
| Bizantiešu kalendārs | 7450—7451 |
| Ķīniešu kalendārs | 辛巳年 (Metāla čūska) 4638 vai 4578 — līdz — 壬午年 (Ūdens zirgs) 4639 vai 4579 |
| Koptu kalendārs | 1658—1659 |
| Etiopu kalendārs | 1934—1935 |
| Ebreju kalendārs | 5702—5703 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1998—1999 |
| - Shaka Samvat | 1864—1865 |
| - Kali Juga | 5043—5044 |
| Holocēna kalendārs | 11942 |
| Igbo kalendārs | 942—943 |
| Irānas kalendārs | 1320—1321 |
| Islāma kalendārs | 1360—1361 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4275 |
Risinājās Otrais pasaules karš.
Notikumi Labot
Janvāris Labot
- 1. janvāris — Apvienotā Karaliste, ASV, PSRS un Ķīnas Republika parakstīja ANO deklarāciju. Nākamajā dienā to parakstīja 22 valstis.
- 2. janvāris:
- Japānas spēki ieņēma Manilu Filipīnās;
- Audriņu traģēdija Latvijā.
- 11. janvāris:
- Japāna pieteica karu Nīderlandei un iebruka Nīderlandes Austrumindijā.
- Japānas spēki ieņēma Kualalumpuru.
- 19. janvāris — Japāna iebruka Birmā.
Februāris Labot
- 1. februāris:
- Amerikas balss sāka radio raidījumus vācu valodā (Stimmen aus Amerika).
- par okupētās Norvēģijas premjerministru kļuva Vidkuns Kvislings.
- 8. februāris:
- Japāna sāka uzbrukumu Singapūrai.
- vācu spēki ielenkti Demjanskas katlā.
- 21. februāris — Japāna sāka uzbrukumu Sumatrai.
Marts Labot
- 16. marts — Austrālija un Jaunzēlande pieteica karu Taizemei.
- 18. marts — pirmais vācu raķetes V-2 izmēģinājums, raķete eksplodēja netālu no starta laukuma.
- 23. marts — Indijas okeānā japāņu spēki sagrāba Andamanu salas.
- 26. marts — Aušvices koncentrācijas nometnē Polijā nogādātas pirmās ieslodzītās sievietes.
- 29. marts — Sabiedroto aviācijas uzlidojumā Lībekai piektā daļa no vecpilsētas tika sagrauta.
Aprīlis Labot
- 9. aprīlis — Bataanas kaujas beigas. 70 000 ASV un Filipīnu karavīri padevās japāņiem, lielākā gaļa no viņiem gāja bojā Bataanas Nāves marša laikā.
- 21. aprīlis — vācu spēki pārrāva Demjanskas ielenkumu
Maijs Labot
- 22. maijs — sākās Otrā Harkivas kauja, kurā Sarkanās armijas spēkus ielenca un iznīcināja.
- 26. maijs — Britu impērija un PSRS Londonā parakstīja militārās alianses līgumu uz 20 gadiem, ko PSRS anulēja 1955. gadā.
Jūnijs Labot
- 1. jūnijs — Meksika pieteica karu Itālijai, Japānai un Vācijai.
- 4. jūnijs — sākās Midveja kauja, kurā japāņu kara flote cieta sakāvi.
- 13. jūnijs — pirmoreiz lidojumā izmēģināta (neveiksmīgi) Vācijas raķete A4 (V-2).
- 28. jūnijs — sākās Vērmahta Operācija "Blau" ar mērķi sasniegt Kaukāza naftas atradnes un nodrošināt pozīcijas gar Volgas upi.
Jūlijs Labot
- 4. jūlijs — ar Vācijas uzvaru beidzās 8 mēnešus ilgais Sevastopoles aplenkums.
Augusts Labot
- 16. augusts — par PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku tika iecelts Vjačeslavs Molotovs.
- 21. augusts — Kaujas par Kaukāzu laikā vācu karavīri uzstādīja karogu Elbrusa virsotnē.
- 23. augusts — vācu spēki sasniedza Staļingradu, sākot Staļingradas kauju.
- 25. augusts — Japānas armija okupēja Nauru.
- 30. augusts — Vācijas anektēja Luksemburgu.
Oktobris Labot
- 3. oktobris — pirmais veiksmīgais V-2 raķetes starts Vācijā, pirmoreiz cilvēka veidots objekts sasniedza kosmosu.
Novembris Labot
- 27. novembris — Francijas varas iestādes Tulonas ostā iznīcināja Francijas kara floti, lai tā nenonāktu Vācijas rokās.
Decembris Labot
2. decembris — Manhetenas projektā iesaistītā Enriko Fermi vadībā sāka darboties pirmais atomreaktors.
Dzimuši Labot
- Janvāris
- 3. janvāris — Lāslo Šojoms (Sólyom László), Ungārijas prezidents
- 8. janvāris:
- Stīvens Hokings (Stephen Hawking), angļu fiziķis un kosmologs (miris 2018)
- Iveta Mimo (Yvette Mimieux), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (mirusi 2022. gadā)
- 10. janvāris — Volters Hills (Walter Hill), amerikāņu kinorežisors
- 17. janvāris — Muhameds Ali (Muhammad Ali), ASV bokseris (miris 2016. gadā)
- 25. janvāris — Eusebiu (Eusébio), portugāļu futbolists (miris 2014. gadā)
- Februāris
- 1. februāris — Terijs Džonss (Terry Jones), angļu aktieris, režisors un komiķis (miris 2020. gadā)
- 13. februāris — Donalds Viljamss (Donald Williams), ASV kosmonauts (miris 2016. gadā)
- 20. februāris — Fils Espozito (Phil Esposito), Kanādas hokejists
- 27. februāris — Roberts Grabss (Robert Grubbs), ASV ķīmiķis (miris 2021. gadā)
- 28. februāris — Dino Dzofs (Dino Zoff), Itālijas futbolists, vārtsargs
- Marts
- 2. marts — Džons Ērvings (John Irving), ASV rakstnieks
- 5. marts — Felipe Gonsaless (Felipe González), Spānijas premjerministrs
- 25. marts — Ričards O'Braiens (Richard O'Brien), angļu aktieris un rakstnieks
- 28. marts:
- Denjels Denets (Daniel Dennett), ASV filozofs
- Džerijs Slouns (Jerry Sloan), ASV basketbolists un basketbola treneris (miris 2020. gadā)
- Aprīlis
- 6. aprīlis — Berijs Levinsons (Barry Levinson), amerikāņu kinorežisors
- 11. aprīlis — Anatolijs Berezovojs (Анатолий Березовой), PSRS kosmonauts (miris 2014. gadā)
- 12. aprīlis — Karloss Reutemans (Carlos Reutemann), Argentīnas sacīkšu pilots un politiķis (miris 2021. gadā)
- 13. aprīlis — Bills Konti (Bill Conti), amerikāņu komponists un diriģents
- 16. aprīlis — Frenks Viljamss (Frank Williams), Williams Grand Prix Engineering dibinātājs (miris 2021. gadā)
- 18. aprīlis — Johens Rints (Jochen Rindt), Austrijas autosportists (miris 1970. gadā)
- 22. aprīlis — Džordžo Agambens (Giorgio Agamben), itāļu filozofs
- 24. aprīlis — Bārbra Streisande (Barbra Streisand), ASV aktrise
- Maijs
- Jūnijs
- 7. jūnijs — Muammars Kadāfi (معمر القذافي), Lībijas līderis (miris 2011. gadā)
- 17. jūnijs — Mohameds El Barādeī (محمد البرادعي, Mohamed ElBaradei), ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors
- 25. jūnijs — Viliss Rīds (Willis Reed), ASV basketbolists, treneris un menedžeris (miris 2023. gadā)
- Jūlijs
- 2. jūlijs — Visente Fokss (Vicente Fox), Meksikas prezidents
- 13. jūlijs — Harisons Fords (Harrison Ford), ASV aktieris
- 18. jūlijs — Pols Makartnijs (Paul McCartney), britu mūziķis
- 26. jūlijs — Vladimirs Mečars (Vladimír Mečiar), slovāku politiķis
- 29. jūlijs — Tonijs Siriko (Tony Sirico), amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā)
- Augusts
- 2. augusts — Leo Bēnhakers (Leo Beenhakker), Nīderlandes futbola treneris
- 20. augusts — Aizeks Heiss (Isaac Hayes), ASV mūziķis (miris 2008. gadā)
- 28. augusts — Žuzē Eduardu duš Santušs (José Eduardo dos Santos), Angolas politiķis, prezidents (miris 2022. gadā)
- Septembris
- 5. septembris — Verners Hercogs (Werner Herzog), vācu kinorežisors
- 18. septembris — Volfgangs Šeible (Wolfgang Schäuble), vācu politiķis
- 22. septembris — Deivids Stērns (David Stern), ASV jurists un uzņēmējs, NBA komisārs (miris 2020. gadā)
- Oktobris
- 19. oktobris — Pēters Medģeši (Medgyessy Péter), ungāru politiķis
- 23. oktobris — Maikls Kraitons (Michael Crichton), ASV fantastikas rakstnieks (miris 2008. gadā)
- 26. oktobris — Bobs Hoskinss (Bob Hoskins), angļu aktieris (miris 2014. gadā)
- Novembris
- 1. novembris — Lerijs Flints (Larry Flynt), ASV izdevējs (miris 2021. gadā)
- 10. novembris — Roberts Ingls (Robert Engle), ASV ekonomists
- 15. novembris — Daniels Barenboims (Daniel Barenboim), argentīniešu diriģents
- 17. novembris — Mārtins Skorsēze (Martin Scorsese), ASV kinorežisors
- 20. novembris — Džo Baidens (Joe Biden), ASV viceprezidents
- 27. novembris — Džimijs Hendrikss (Jimi Hendrix), ASV ģitārists (miris 1970. gadā)
- Decembris
- 6. decembris — Pēteris Handke (Peter Handke), austriešu rakstnieks
- 30. decembris:
- Vladimirs Bukovskis (Владимир Буковский), krievu rakstnieks un disidents (miris 2019. gadā)
- Freds Vords (Fred Ward), amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā)
Miruši Labot
- 6. janvāris — Aleksandrs Beļajevs (Александр Романович Беляев), krievu rakstnieks (dzimis 1884. gadā)
- 17. janvāris — Valters fon Reihenavs (Walter von Reichenau), vācu feldmaršals (dzimis 1884. gadā)
- 26. janvāris — Fēlikss Hausdorfs (Felix Hausdorff), vācu matemātiķis (dzimis 1868. gadā)
- 7. februāris — Ivans Biļibins (Иван Яковлевич Билибин), krievu mākslinieks (dzimis 1876. gadā)
- 10. februāris — Demetrijs Petrokokins, (Δημήτριος Πετροκόκκινος), grieķu tenisists un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1878. gadā)
- 12. februāris — Abrahams Šterns (אברהם שטרן), Izraēlas cionistu organizācijas līderis (dzimis 1907. gadā)
- 22. februāris — Stefans Cveigs (Stefan Zweig), austriešu rakstnieks (dzimis 1881. gadā)
- 24. februāris — Antons Drekslers (Anton Drexler), vācu politiķis (dzimis 1884. gadā)
- 3. marts — Ivonne Prevo (Yvonne Prévost), franču tenisiste, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvēja (dzimusi 1878. gadā)
- 8. marts — Hosē Rauls Kapablanka (José Raúl Capablanca), Kubas šahists (dzimis 1888. gadā)
- 15. marts — Aleksandrs fon Cemlinskis (Alexander von Zemlinsky), austriešu komponists (dzimis 1871. gadā)
- 16. marts — Augusts fon Gēdrihs (August von Gödrich), vācu riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1859. gadā)
- 19. marts — Klitons Harts Meriams (Clinton Hart Merriam), ASV zoologs (dzimis 1855. gadā)
- 22. marts — Frederiks Kamings (Frederick Cuming), britu kriketa spēlētājs un olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā)
- 25. marts — Viljams Karrs (William Carr), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1876. gadā)
- 15. aprīlis — Roberts Mūzils (Robert Musil), austriešu rakstnieks (dzimis 1880. gadā)
- 16. aprīlis — Deniss Deilijs (Denis Daly), īru polo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1862. gadā)
- 16. maijs — Broņislavs Malinovskis (Bronisław Kasper Malinowski), poļu izcelsmes britu antropologs (dzimis 1884. gadā)
- 20. maijs — Ektors Gimārs (Hector Guimard), franču arhitekts (dzimis 1867. gadā)
- 30. maijs — Freds Spekmens (Frederick Spackman), angļu futbolists (dzimis 1878. gadā)
- 4. jūnijs — Reinhards Heidrihs (Reinhard Heydrich), vācu amatpersona (dzimis 1904. gadā)
- 28. jūnijs — Janka Kupala (Янка Купала), baltkrievu dzejnieks (dzimis 1882. gadā)
- 7. jūlijs —Toms Ksenakis (Θωμάς Ξενάκης), grieķu vingrotājs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (dzimis 1875. gadā)
- 6. augusts — Janušs Korčaks (Janusz Korczak), ebreju izcelsmes poļu rakstnieks un pedagogs (dzimis 1878. gadā)
- 9. augusts — Edīte Šteina (Edith Stein), vācu filozofe un svētā (dzimusi 1891. gadā)
- 1. septembris — Džeimss Džuvenals (James Juvenal), amerikāņu airētājs, olimpiskās zelta un sudraba medaļnieks (dzimis 1874. gadā)
- 23. septembris — Konstantīns Baļmonts (Константин Дмитриевич Бальмо́нт), krievu dzejnieks (dzimis 1867. gadā)
- 13. oktobris — Henrijs Heslems (Henry Haslam), angļu futbolists (dzimis 1879. gadā)
- 26. oktobris — Tomass Ko (Thomas Coe), britu ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā)
- 30. oktobris — Volters Bakmesters (Walter Buckmaster), britu polo spēlētājs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (dzimis 1872. gadā)
- 19. novembris — Bruno Šulcs (Bruno Schulz), poļu rakstnieks (dzimis 1892. gadā)
- 16. decembris — Augustīns Voldemārs (Augustinas Voldemaras), Lietuvas politiķis, vēsturnieks (dzimis 1883. gadā)
- 28. decembris — Alfrēds Flatovs (Alfred Flatow), vācu sporta vingrotājs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs vingrošanā (dzimis 1869. gadā)
Kalendārs Labot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1942 |