Sers Alans Viljams Pārkers (angļu: Sir Alan William Parker, dzimis 1944. gada 14. februārī, miris 2020. gada 31. jūlijā) bija angļu kinorežisors.

Alans Pārkers
Alan Parker
Alans Pārkers
Alans Pārkers 2008. gadā
Dzimis 1944. gada 14. februārī
Valsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Miris 2020. gada 31. jūlijā (76 gadu vecumā)
Valsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Nodarbošanās kinorežisors
Darbības gadi 1971—2003
Bērni 5
Oficiālā mājaslapa

Savas karjeras sākumā strādājis kā tekstu autors un televīzijas reklāmu režisors. Pēc aptuveni desmit gadus ilgas reklāmu filmēšanas, no kurām daudzas saņēma balvas par radošumu, viņš sāka rakstīt scenārijus un režisēt filmas.

Pārkers bija pazīstams ar to, ka izmantoja plašu filmu veidošanas stilu klāstu un strādāja dažādos žanros. Viņš veidoja mūziklus, kā Bugsy Malone (1976), "Slava" (Fame, 1980), Pink Floyd – The Wall (1982), The Commitments (1991) un "Evita" (Evita, 1996), drāmas, balstītas uz patiesiem notikumiem, kā "Pusnakts ekspresis" (Midnight Express, 1978), Mississippi Burning (1988), Come See the Paradise (1990) un Angela's Ashes (1999), ģimenes drāmu, kā Shoot the Moon (1982), kā arī šausmu filmas un trillerus, kā "Eņģeļa sirds" (1987) un "Deivida Geila slepenā dzīve" (The Life of David Gale, 2003).[1]

Viņa režisētās filmas ir saņēmušas 19 BAFTA kino balvas, 10 Zelta globusa balvas un 6 Amerikas Kinoakadēmijas balvas. Pats ticis nominēts astoņām BAFTA balvām, trīs Zelta globusiem un diviem Oskariem. Par filmām "Pusnakts ekspresis" un The Commitments saņēmis BAFTA balvu kategorijā "Labākais režisors", savukārt 1976. gadā saņēmis BAFTA balvu kategorijā "Labākais scenārijs" par filmu Bugsy Malone. Viņa filmu Birdy (1984) National Board of Review atzina par vienu no gada labākajām filmām un tā saņēma žūrijas balvu Kannu kinofestivālā. 2002. gadā, par saviem nopelniem britu kino industrijā, Pārkers tika iecelts par Britu Impērijas ordeņa komandieri. 2013. gadā Pārkers saņēma BAFTA Fellowship balvu, augstāko balvu, ko Britu Kinoakadēmija var piešķirt režisoram.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «‘Film-making lost its lustre’: how Alan Parker found solace in art». the Guardian (angļu). 2017-01-15. Skatīts: 2022-07-11.

Ārējās saites labot šo sadaļu