Ernsts Tēlmanis
Ernsts Tēlmanis (vācu: Ernst Thälmann; 1886. gada 16. aprīlis — 1944. gada 18. septembris) bija Vācijas Komunistiskās partijas līderis Veimāras Republikā.
| Ernsts Tēlmanis Ernst Thälmann | |
|---|---|
.jpg) Tēlmanis 1932. gada janvārī | |
| Vācijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas priekšsēdētājs | |
|
Amatā 1925 — 1933 | |
| Reihstāga deputāts | |
|
Amatā 1924 — 1933 | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1886. gada 16. aprīlis Hamburga, Vācijas Impērija |
| Miršanas dati |
1944. gada 18. septembrī (58 gadu vecumā) Būhenvalde, Trešais reihs |
| Tautība | vācietis |
| Politiskā partija |
VSDP (1903—1917) VNSDP (1917—1920) VKP (1917—1944) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Roza Koha |
| Profesija | aģitators, politiķis |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis Hamburgā. 1903. gadā iestājies Vācijas Sociāldemokrātiskajā partijā (VSPD). Laika posmā no 1904. līdz 1913. gadam Tēlmanis pelnījis iztiku, strādājot par kurinātāju uz preču kuģa. 1915. gadā iesaukts karadienestā, piedalījies Pirmajā pasaules karā. Dienot nodarbojies ar politisko aģitāciju.[1] 1917. gadā Tēlmanis pievienojās Vācijas Neatkarīgajai sociāldemokrātiskajai partijai (VNSDP). Dienu pirms Novembra revolūcijas dezertējis no armijas.
Revolūcijas laikā Tēlmanis bija Strādnieku un kareivju padomes loceklis. No 1919. gada viņš vadīja VNSDP Hamburgas nodaļu. 1920. gadā Tēlmaņa vadībā daļa no Hamburgas VNSDP nodaļas biedriem iestājās Vācijas Komunistiskajā partijā (VKP). Tajā pašā gadā viņš kļuva par VKP Hamburgas organizācijas vadītāju, bet no 1923. gadā Tēlmanis iekļāvās VKP Centrālkomitejā. 1923. gadā viņš vadīja neilgo Hamburgas sacelšanos.[2] Nākamajā gadā viņš tika ievēlēts Vācijas parlamentā — Reihstāgā, kur viņš atradās līdz pat 1933. gadam, kad pie varas valstī nāca nacisti.
Kopš 1925. gada Tēlmanis bija VKP Centrālkomitejas priekšsēdētājs (partijas vadītājs).[2] Šajā pašā gadā viņu ievēlēja par VKP paramilitārās organizācijas Rotfrontkämpferbund priekšsēdētāju. 1928. gadā Tēlmani ievēlēja Kominternes Izpildkomitejā. 1925. gadā un 1932. gadā Tēlmanis neveiksmīgi kandidēja Veimāras Republikas prezidenta vēlēšanās. Vairākkārt viesojies Padomju Savienībā. Pēc nacistu nākšanas pie varas centās pret to cīnīties un aicināja uz vardarbīgu cīņu, tomēr neguva pietiekamu atbalstu. Pēc Reihstāga ugunsgrēka, kas kļuva par pamatu aizliegt VKP, Tēlmanis neilgu laiku darbojās pagrīdē, tomēr jau 1933. gada 3. martā viņu apcietināja.[3]
Līdz pat 1944. gadam Tēlmanis atradās ieslodzījumā (Berlīnē, Hannoverē, Baucenē). 1944. gada augustā viņu pārveda uz Būhenvaldes koncentrācijas nometni, kur 18. augustā Tēlmanis tika slepeni nošauts.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ernsta Tēlmaņa biogrāfija Arhivēts 2012. gada 15. februārī, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 583. lpp.
- ↑ hrono.ru Эрнст Тельман (krieviski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ernsts Tēlmanis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |