Belgrada

Belgrada (serbu: Београд, Beograd) ir Serbijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas valsts ziemeļos pie Savas upes ietekas Donavā. Belgrada ir valsts galvenais politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. 2007. gadā tajā dzīvoja 1 756 534 iedzīvotāji. Belgrada ir ceturtā lielākā pilsēta Dienvidaustrumeiropā.

Belgrada
pilsēta
Београд
Belgradas panorāma Serbijas parlamenta ēka Novi dvor Belgradas cietoksnis Svētā Savas baznīca
Karogs Ģerbonis
Belgrada
Koordinātas: 44°49′14″N 20°27′44″E
Valsts	Serbija
Apgabals	Belgradas pilsēta
Dibināta	269. gadā p.m.ē
Pilsētas tiesības	150. gadā
Platība
• pilsēta	3 222,68 km2
• urbānā teritorija	359,96 km2
Augstums	117 m
Iedzīvotāji (2022)
• pilsēta	1 197 714
• blīvums	488,42/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta numurs	11000
Tālruņu kods	(+381) 11
Mājaslapa	www.beograd.rs
Belgrada Vikikrātuvē

Vēsture

279. gadā p.m.ē. romieši ieņēma skordisku (Scordisci) cilts cietoksni un nodibināja Singidunas (Singidunum) pilsētu, kas vēlāk kļuva par Mēzijas provinces galvaspilsētu. 441. gadā to nopostīja huņņi, pēc 450. gada to ieņēma sarmati, bet ap 470. gadu — ostgoti, 488. gadā — gepīdi, bet 504. gadā — atkal goti. Kopš mūsu ēras sākuma Belgradai ir uzbrukts 54 reizes — vidēji reizi 37 gados.

510. gadā Singiduna nokļuva Bizantijas pakļautībā. 584. gadā to nopostīja avāri. Ap 630. gadu Balkānos parādījās slāvi, un 878. gadā Singiduma tika nosaukta par Belgradu (Beligrad) un tā nokļuva Bulgārijas sastāvā un aptuveni 400 gadus kalpoja par tās robežcietoksni, kurš nonāca drīz Bizantijas, drīz Ungārijas pakļautībā.

Pirmais Serbijas karalis, kurš ieguva Belgradu, bija Stefans Dragutins, kurš 1284. gadā to saņēma kā dāvanu no Ungārijas karaļa. 1403. gadā Stefans Lazarevičs padarīja Belgradu par Serbijas galvaspilsētu, tomēr 1427. gadā Belgrada atkal nokļuva Ungārijas sastāvā.

1456. gadā turki Mehmeda II vadībā aplenca Belgradu, bet ungāru spēki Jānoša Hunjadi vadībā izturēja aplenkumu. 1521. gadā turki pilsētu tomēr ieņēma un līdz pat 1878. gadam pilsēta bija Turcijas sastāvā. Šajos gadsimtos pilsētu trīsreiz (1688.—1690., 1717.—1739., 1789.—1791.) okupēja austrieši, 1806.—1813. tā bija sacēlušos serbu rokās.

1878. gadā Serbija kļuva pilnīgi neatkarīga, un 1882. gadā nodibinājās Serbijas Karaliste ar galvaspilsētu Belgradu. Tomēr Serbija bija izteikti agrāra valsts, vēl 1900. gadā Belgradā bija tikai 69 000 iedzīvotāju.

Pirmā pasaules kara laikā Belgradu okupēja austriešu un vācu karaspēks, bet pēc kara Belgrada kļuva par Dienvidslāvijas galvaspilsētu.

Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 6. aprīlī Belgradu smagi bombardēja vācu aviācija, un Dienvidslāvijā iebruka vācu, itāļu, ungāru un bulgāru karaspēks. Pilsēta bija vācu okupācijā līdz 1944. gada 20. oktobrim, kad to ieņēma Tito partizāni un Padomju armija. Pēckara laikā pilsēta strauji auga.

1972. gada martā Belgradā bija baku epidēmijas uzliesmojums — pēdējais Eiropā.

1991. gada 9. martā Belgradas ielās notika demonstrācijas pret Slobodanu Miloševiču, tās tika apspiestas ar karaspēku. Divi cilvēki tika nogalināti. Viens no tiem bija vidusskolnieks Branivoje Milinovičs, kurš tiek uzskatīts par pirmo kritušo Dienvidslāvijas karos. 1991.—1992. gadā pilsētā notika daudzas pretkara aktivitātes. 1999. gadā Belgradu bombardēja NATO aviācija. Tika sabombardēta armijas vadības ēka, valsts pārvaldes iestādes, radio un televīzijas ēkas, viesnīca "Jugoslavija" un Ķīnas vēstniecība. Pēc 2000. gada prezidenta vēlēšanām Belgradā notika plaši nemieri, kuros krita Miloševiča režīms.

Belgradas nosaukums gadsimtu laikā

Nosaukums	Piezīmes
Singidūn(on)	skordiku nosaukums
Singidunum	romiešu pārveidots senais nosaukums
Beograd	slāvu nosaukums, pirmoreiz 878. gadā
Alba Graeca	latīņu
Fehérvár	ungāru
Weißenburg	vācu
Castelbianco	itāļu
Nandoralba	ungāru līdz 14. gadsimtam
Nandorfehérvár	viduslaiku Ungārijā
Landorfehérvár	viduslaiku Ungārijā
Veligradon	Bizantijā
Veligradi, Βελιγράδι	grieķu
Dar Ul Džihād (‘Kara māja’)	turku
Veligrada	Osmaņu impērijā

Ievērojamākās vietas

• Avalas TV tornis — 1965. gadā uzcelts īpatnējas konstrukcijas TV tornis, sagrauts NATO uzlidojumos 1999. gadā, tiek atjaunots.
• Baltā Pils (Beli Dvor) — Dienvidslāvijas karaļu bijusī rezidence.
• Belgradas cietoksnis (Kalemegdans) — sens cietoksnis romiešu Singidunas vietā.
• Kņaza Mihailo iela (Кнез Михаилова улица) — pazīstamākā Belgradas iela.
• Svētā Savas baznīca (Храм Светог Саве) — lielākā funkcionējošā pareizticīgo baznīca pasaulē.
• Republikas laukums

Cilvēki

Belgradā dzimuši:

• Petars I (Петар I Карађорђевић) (1844—1921) — Serbijas karalis;
• Braņislavs Nušičs (Бранислав Нушић) (1864—1938) — rakstnieks;
• Dragutins Dimitrijevičs (Драгутин Димитријевић Апис) (1876—1917) — nacionālists;
• Milorads Pavičs (Милорад Павић) (1929—2009) — rakstnieks;
• Vojislavs Koštunica (Војислав Коштуница) (1944) — politiķis;
• Enki Bilāls (Enki Bilal) (1951) — komiksu mākslinieks, kinorežisors;
• Filips Vujanovičs (Филип Вујановић) (1954) — politiķis;
• Aleksandars Džordževičs (Александар "Саша" Ђорђевић) (1967) — basketbolists;
• Aleksandars Vučičs (Александар Вучић) (1970) — politiķis;
• Novaks Džokovičs (Новак Ђоковић) (1987) — tenisists;
• Ana Ivanoviča (Ана Ивановић) (1987) — tenisiste.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Belgrada.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)