Antverpene
Antverpene (franču: Anvers, nīderlandiešu: Antwerpen, vācu: Antwerpen) ir Beļģijas pilsēta valsts ziemeļu daļā Šeldes upes grīvā, Flandrijā. Antverpenes provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Atrodas 50 kilometrus uz ziemeļiem no Beļģijas galvaspilsētas Briseles. Pilsētas platība ir 204 km². Pēc 2023. gada datiem Antverpenē dzīvo 536 079 iedzīvotāji. Lai arī tā atrodas vēsturiski flāmu apdzīvotajā Beļģijas daļā, mūsdienās Antverpenē ir etniski ļoti daudzveidīgs iedzīvotāju sastāvs. Tā ir Flandrijas reģiona lielākā pilsēta, kā arī gan pēc platības, gan iedzīvotāju skaita administratīvajās robežās lielākā pilsēta Beļģijā (Briseles aglomerācija un Briseles galvaspilsētas reģions ir ievērojami lielāki, taču ne galvaspilsētas pašvaldība).
| Antverpene | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Pilsēta | |||||
| Antwerpen Anvers | |||||
 Skats uz Antverpenes vecpilsētu | |||||
| |||||
  Antverpene | |||||
| Koordinātas: 51°13′N 04°24′E / 51.217°N 4.400°EKoordinātas: 51°13′N 04°24′E / 51.217°N 4.400°E | |||||
| Valsts |
 Beļģija | ||||
| Reģions |
 Flandrija | ||||
| Province | Antverpenes province | ||||
| Pirmo reizi minēta | 4. gadsimtā | ||||
| Platība | |||||
| • Kopējā | 204,51 km2 | ||||
| Iedzīvotāji (2023) | |||||
| • kopā | 536 079 | ||||
| • blīvums | 2 621,3/km² | ||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Pasta kodi | 2000–2660 | ||||
| Mājaslapa |
www | ||||
 Antverpene Vikikrātuvē | |||||
.svg)
.svg)
Antverpene ir slavena kā pasaules dimantu tirdzniecības centrs, kurš tradicionāli ir dažu hasīdu ebreju ģimeņu rokās. Antverpenes zooloģiskais dārzs ir viens no vecākajiem un pazīstamākajiem zoodārziem pasaulē. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem Antverpene ir slavena kā modes dizaina centrs (Antverpenes sešinieks). Antverpenes osta ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā osta Eiropā aiz Roterdamas ostas.
Pilsētā 1920. gadā norisinājās vasaras olimpiskās spēles.
Slavenākā Antverpenes baznīca ir Antverpenes Dievmātes katedrāle (Onze-Lieve-Vrouwekathedraal), kurā atrodami šeit lielāko mūža daļu pavadījušā Rubensa darbi.
Vēsture
labot šo sadaļu
Pirmoreiz pieminēta 4. gadsimtā kā vieta Ģermānijā. 6. gadsimtā Pirmā Krusta kara vadonis Godfreijs de Buljons (Godefroy de Bouillon) pieminēts kā Antverpenes marķīzs.
Antverpenes strauja attīstība sākās 15. gadsimta beigās, kad Brige zaudēja savu nozīmību. Osta strauji auga, un 1560. gadā Antverpene kļuva par otro lielāko Eiropas pilsētu uz ziemeļiem no Alpiem. Dažādos laikos ostas galvenās preces bija garšvielas, sudrabs, tekstils.
1566. gadā Antverpenē sākās reformācija, kura izvērtās svētbilžu grautiņos, un Antverpene kļuva par Nīderlandes revolūcijas centru. 1576. gada 4. novembrī spāņu karaspēks ieņēma Antverpeni, nogalinot 6000 iedzīvotāju. 1585. gadā no pilsētas tika padzīti visi protestantu iedzīvotaji, un Amsterdama Antverpenes vietā pamazām sāka kļūt par svarīgāko tirdzniecības centru Nīderlandē.
Kad uz ziemeļiem no Antverpenes izveidojās neatkarīga Nīderlande, pilsētas nozīme pamazām samazinājās, jo Šeldas upes estuārs nokļuva Nīderlandē, kurai kuģiem, kas devās uz Antverpenes ostu, bija jāmaksā muita. Samazinājās arī pilsētas iedzīvotāju skaits (vismazākais tas bija ap 1800. gadu — zem 40 000).
1830. gadā, Beļģijas revolūcijas laikā, Antverpeni sagrāba beļģu nemiernieki, bet pilsētas citadele palika garnizona rokās. Citadele kapitulēja tikai 1832. gadā, līdz tam periodiski bombardējot pilsētu un nodarot tai postījumus.
Pirmā pasaules kara laikā Antverpeni pēc smagām cīņām ieņēma vācu armija, piespiežot Beļģijas armiju atkāpties uz rietumiem.
1920. gadā Antverpenē norisinājās vasaras olimpiskās spēles, kuras bija pirmās olimpiskās spēles pēc Pirmā pasaules kara beigām. Antverpenei tiesības rīkot spēles tika piešķirtas par pilsētas iedzīvotāju paciestajām sāpēm Pirmā pasaules kara laikā.
Otrā pasaules kara laikā pilsētu okupjaē vācu karaspēks. 1944. gada 4. septembrī, Sabiedrotajiem padzenot vāciešus, to ieņēma kanādiešu karaspēks. Vācieši, cenšoties iznīcināt svarīgo Antverpenes ostu, smagi bombardēja to ar V-2 raķetēm.
Antverpenē dzimuši cilvēki
labot šo sadaļu- Antons van Deiks (1599—1641) — gleznotājs
- Vilems Elshots (Willem Elsschot; 1882—1960) — dzejnieks
- Jakobs Jordānss (Jacob Jordaens; 1593—1678) — gleznotājs
- Franss Halss (1580/1585—1666) — gleznotājs
- Pīters Klāss (1596/1597—1661) — gleznotājs
- Hendriks Konsians (Hendrik Conscience; 1812—1883) — rakstnieks
- Pauls de Mans (Paul de Man; 1919—1983) — literatūrkritiķis
- Abrahams Ortēlijs (1527—1598) — kartogrāfs
- Pauls van Ostājens (Paul van Ostaijen; 1896—1928) — dzejnieks
- Dāvids Tenīrs Jaunākais (David Teniers de Jonge; 1610—1690) — gleznotājs
- Henrijs van de Velde (Henry Van de Velde; 1863—1957) — arhitekts
Apskates vietas
labot šo sadaļu- Celtnes un laukumi — Antverpenes Centrālā stacija, Antverpenes Dievmātes katedrāle, Antverpenes Lielais Tirgus laukums, Antverpenes rātsnams, Boerentoren, Stēnas pils.
- Muzeji — Antverpenes Karaliskais Mākslas muzejs, Antverpenes zooloģiskais dārzs, Majera van den Berga muzejs, Museum aan de Stroom, Plantēna-Moretusa muzejs, Rubensheisa.
- UNESCO vietas — Antverpenes Dievmātes katedrāle, Antverpenes rātsnams, Plantēna-Moretusa muzejs.
- Gājēju tunelis zem Šeldas — Sint-Annatunnel.
- Antverpenes zooloģiskais dārzs
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antverpene.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)